1. Article

Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 1.1. Saskaņā ar Rīkojuma Nr.115 4.3.punktu SIA "Lattelecom" tika uzlikts pienākums nodibināt tiesiskās attiecības ar LVRTC par tā infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā līdz 31.12.2013. saskaņā ar Radio un televīzijas likumu (pašlaik - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums). 30.03.2009. starp SIA "Lattelecom" un LVRTC tika noslēgts līgums Nr.14/8-36 "Par infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes raidīšanas ciparformātā nodrošināšanai" (turpmāk tekstā - Līgums). Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu (*). Tātad SIA "Lattelecom" ir kļuvusi par komersantu, kura valdījumā (faktiski - līdz 31.12.2013.) ir televīzijas signāla izplatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra. Līdz ar to situācija programmu izplatīšanas virszemes platformā pakalpojuma nodrošināšanas tirgū būtiski nemainās, jo vienu monopolstāvoklī esošo pakalpojuma sniedzēju - LVRTC - nomaina cits pakalpojuma sniedzējs - SIA "Lattelecom". 1.2. Ņemot vērā minētos apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka, definējot konkrēto tirgu šajā Lietā, ir pamats atsaukties uz Konkurences padomes 13.06.2007. lēmumu Nr.E02-64 lietā Nr.264/06/10/3 "Par Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" darbībās" (turpmāk tekstā - LVRTC Lieta). LVRTC Lietā tika definēti divi konkrētās preces tirgi, proti, 1) televīzijas un radio programmu signāla pārraides līdz virszemes raidītājiem pakalpojuma tirgus un 2) radio un televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus3. SIA "Lattelecom" ir uzlikts pienākums nodrošināt tieši bezmaksas televīzijas programmu raidīšanu ar zemes raidītāju palīdzību publiskajai uztveršanai (LTV1, LTV7, LNT, TV3). Tāpat arī SIA "Lattelecom" līdz 31.12.2013. ir piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības noteiktajā diapazonā, kas ļauj SIA "Lattelecom" tās izmantot maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanai virszemes televīzijas platformā. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamats nošķirt bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgu Latvijas Republikas teritorijā no maksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā. Jāuzsver, ka maksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus pēc būtības ir maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgus, kur televīzijas signāls tiek nodrošināts, izmantojot virszemes televīzijas platformu (angliski - DVB-T - digital video broadcasting terrestrial. Turpmāk tekstā tiks piemērots gan apzīmējums DVB-T, gan VTV - virszemes televīzija). Tātad iepriekšminētais tirgus ir satura tirgus, nevis infrastruktūras nodrošināšanas tirgus, kā tas ir, izpildot ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nodrošināt bezmaksas virszemes televīzijas kanālu raidīšanu ciparu formātā. SIA "Lattelecom" tieši nesniedz infrastruktūras pakalpojumu maksas televīzijas kanāliem (kanālu veidotājiem un/vai izplatītājiem), bet SIA "Lattelecom" ir piesaistīti apakšuzņēmēji infrastruktūras pakalpojuma sniegšanai. Saskaņā ar Konkurences padomes praksi4 maksas televīzijas signāla izplatīšanas platformas ir savstarpēji aizvietojamas mazumtirdzniecības līmenī, līdz ar to nav pamata noteikt konkrētos tirgus šaurāk, ņemot par pamatu televīzijas signāla izplatīšanas platformas (tehnoloģijas). Ievērojot TV3 un VIASAT iesniegumā norādīto, kā arī SIA "Lattelecom" ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nodrošināt komerciālajām raidorganizācijām raidošo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un izmantošanu5, SIA "Lattelecom" iespējamais pārkāpums notiek bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgū. 1.3. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā - aizvietošanas iespējas ar citām platformām Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv dažādi televīzijas programmu izplatīšanas modeļi atkarībā no signāla izplatīšanas tehnoloģijas un, attiecīgi, kanāla galvenajiem ienākumu avotiem. Piemēram, ētera kanāli (LTV1, LTV7, LNT, TV3, TV56); kabeļtelevīzijas kanāli (Pirmais Baltijas kanāls); satelīttelevīzijas kanāli (RTR). Ētera jeb virszemes kanālu modelis ir orientēts uz ieņēmumiem no reklāmas, kam ir nepieciešama liela auditorija un teritorijas pārklājums. Latvijā lielāko skatītāju auditoriju var sasniegt tikai, izmantojot virszemes platformu kanāla signāla izplatīšanai. Jo lielāka ir skatīšanas daļa kanālam, jo lielākus ienākumus var iegūt no reklāmas tirgus. Tātad par ētera kanālu galveno ienākumu avotu ir uzskatāmi ienākumi no reklāmas. Ētera kanāli, lai iegūtu lielāko auditorijas daļu, no saviem līdzekļiem sedz izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras nodrošināšanu. Kabeļtelevīzijas kanāli, piemēram, Pirmais Baltijas Kanāls, ir orientēti uz maksas televīzijas operatoriem (IP televīzijas operatori, kabeļtelevīzijas operatori, satelīttelevīzijas operatori (VIASAT)). Operatori maksā SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" par tiesībām iekļaut kanālu "Pirmais Baltijas Kanāls" savā pakā un retranslēt to savos elektronisko sakaru tīklos. Tātad kabeļtelevīzijas kanālu galvenais ienākumu avots ir maksas televīzijas operatoru licences maksājumi par tiesībām retranslēt attiecīgo kanālu savā maksas televīzijas kanālu pakā. Par otro kabeļtelevīzijas kanālu ienākumu avotu arī ir uzskatāmi ienākumi no reklāmas. Saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" sniegto informāciju nevar salīdzināt kanāla raidīšanas pakalpojuma nodrošināšanu dažādās platformās, piemēram, ētera un satelīta platformā, jo pastāv dažādi kanālu izplatīšanas modeļi. Ja kanāls ir orientēts tikai uz ienākumiem no reklāmas, šim kanālam ir interese sasniegt lielāko auditorijas daļu. Ētera kanāliem citas platformas var nebūt ekonomiski izdevīgas, jo ar citām platformām nevar sasniegt maksimālo auditorijas daļu. Ja Latvijā visiem gala patērētājiem būtu pieejamas satelīta signāla uztveršanas iekārtas, tad secinājumi par platformu aizvietojamību varētu būt citādi (runājot par kanāla raidīšanas pakalpojuma nodrošināšanu). SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" norādīja, ka signāla izplatīšanas modelis, kas ir bez maksas pieejams skatītājiem, izmantojot satelīta platformu, nav izdevīgs, jo ir papildus jāmaksā ne tikai par signāla pacelšanu uz satelītu (novadīšanu līdz satelīta raidīšanas līdzeklim, kā tas notiek tagad SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" modelī), bet arī par signāla raidīšanas posmu. Taču auditorijas daļa Latvijā, kam ir satelīta uztveršanas iekārtas, ir neliela, salīdzinot ar auditoriju, kuru var sasniegt, izmantojot kabeļtelevīzijas un ētera televīzijas platformas (saskaņā ar SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" rīcībā esošo informāciju satelīta skatītāju daļa ir ~20%). Ņemot vērā to, ka SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" gūst ienākumus arī no reklāmas tirgus, tam ir svarīgi sasniegt lielāko auditorijas daļu. Ja satelīta uztveršanas iekārtas būtu pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem, šāds kanāla izplatīšanas modelis būtu ekonomiski pamatots un izdevīgs kanāla veidotājam/izplatītājam. Saskaņā ar VSIA "Latvijas Televīzija" sniegto informāciju tās veidotajām televīzijas programmām (LTV1 un LTV7) atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām ir jātiek apraidītām tādējādi, lai galalietotāji tās varētu saņemt bez maksas (nemaksājot abonentmaksu). VSIA "Latvijas Televīzija" norādīja, ka neviena cita programmu izplatīšanas platforma (kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), izņemot zemes apraidi tai paredzētā radiofrekvenču diapazonā, nevar nodrošināt apraidi visā Latvijas teritorijā bez maksas galalietotājiem. Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Noteikumiem Nr.714 un Rīkojumu Nr.115, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (pašlaik - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, turpmāk - NEPLP) 23.07.2009. lēmumu Nr.88, SIA "Lattelecom" nodrošina sabiedriskās televīzijas veidotās programmas bez maksas galalietotājiem, nodrošinot signāla pieejamību vismaz 99% Latvijas teritorijas. Minētie Noteikumi un Rīkojums nosaka SIA "Lattelecom" saistošas prasības. Vērtējot programmu izplatīšanu citās platformās (kabeļtelevīzija, IP televīzija, satelīttelevīzija), jāņem vērā, ka tās tiek nodrošinātas tikai attiecīgo operatoru abonentiem par abonentmaksu, tādējādi atšķirībā no zemes apraides ciparformātā, pārējo platformu operatori šajā ziņā uzskatāmi par maksas televīzijas (abonenttelevīzijas) pakalpojumu sniedzējiem saviem abonentiem. Latvijas teritorijā ir uztveramas vairāku satelītu kodētās un nekodētās televīzijas programmu paketes, kur, nosakot satelītoperatoriem pienākumu izplatīt bezmaksas sabiedrisko televīziju skatītājiem, sabiedriskajām televīzijām tiktu uzlikts būtisks papildus finanšu slogs apmaksāt programmas pacelšanu uz satelītu visiem satelītoperatoriem, neatkarīgi no to abonentu vai skatītāju skaita (izmaksas nav atkarīgas no abonentu skaita, signāla novadīšanu līdz raidošajam satelītam un pakalpojumu sniegšanu abonentam nereti sniedz dažādi operatori). Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu (vismaz 99% Latvijas teritorijas) sabiedriskās televīzijas programmas uztveršanu bez maksas galalietotājam iespēju, ir nepieciešama tieši virszemes platforma šādu iemeslu dēļ: - tehnoloģiski programmu izplatīšanu, izmantojot virszemes platformu, var aizstāt tikai, kombinējot kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumus (visā teritorijā nav pieejami kabeļtīkli, jo teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu nav ekonomiski izdevīgi būvēt tīklu; tāpat arī pastāv ierobežojumi satelītantenu uzstādīšanai jebkurā ēkā pilsētas robežās); - kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmu izplatīšanas kombinētā platforma un virszemes apraides platforma nav salīdzināmas un nav savstarpēji aizvietojamas to programmu izplatīšanas būtisko izmaksu apmēra atšķirību dēļ. Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 12.pantu, "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā". Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības signāla izplatīšanai zemes apraidē ciparu formātā pilnā apmērā tika piešķirtas tikai SIA "Lattelecom" (atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču plānam7), secināms, ka SIA "Lattelecom" ir vienīgais elektronisko sakaru komersants, kam ir iespējas izmantot virszemes platformu televīzijas kanālu raidīšanai (maksas vai bezmaksas). Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegto informāciju elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim televīzijas programma ir jāveido un jāizplata atbilstoši izsniegtajai apraides atļaujai. Saskaņā ar SIA "TV3 Latvia" sniegto informāciju minētajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir izsniegta nacionālā apraides atļauja. Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 9.panta otro daļu, "attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas". Ņemot vērā iepriekš minēto, zemes apraide ciparformātā no kanāla viedokļa nav aizstājama ar citiem apraides formātiem, jo, nesaņemot šo pakalpojumu, SIA "TV3 Latvia" nevar nodrošināt likumā noteiktās prasības par programmas TV3 pieejamību skatītājiem/ aptveršanas zonu. Jāuzsver, ka minēto šobrīd nevar nodrošināt arī ar satelīta platformas palīdzību, jo attiecībā uz satelīta platformu ir jāņem vērā, ka, lai gan tehniski satelīta pakalpojumi ir pieejami skatītājiem visā Latvijas Republikas teritorijā, atbilstoši SIA "TV3 Latvia" rīcībā esošajiem aptuvenajiem datiem reāli ar satelīta platformas palīdzību šobrīd ir iespējams sasniegt (*) no kopējās skatītāju auditorijas. Saskaņā ar SIA "TV Rīga" un AS "Latvijas Nacionālā Televīzija" sniegto informāciju programmas raidīšanas pakalpojumi ar zemes raidītāju ciparformātā, satelītu un kabeļu tīklu palīdzību izmaksu ziņā nevar būt salīdzināmi, jo ne visiem iedzīvotājiem ir kabeļtelevīzija (fizisks kabeļtīkls) un iespēja uztvert signālu no satelīta. Savukārt zemes raidītāja izmantošana ir svarīga, jo ļauj skatītājam, kuram nav pieejama kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzija, ar pieejamiem un lētiem tehniskajiem līdzekļiem, bez līgumsaistībām uztvert un bez maksas skatīties TV5 un LNT programmu. Vērtējot bezmaksas televīzijas kanālu signālu izplatīšanas (raidīšanas) platformu aizvietojamību no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa konkurētspējas pozīcijas, secināms, ka platformas ir savstarpēji papildinošas, nevis aizvietojamas. Katrs elektroniskās plašsaziņas līdzeklis - programmu veidotājs/ izplatītājs - mēģina nodrošināt sava produkta izplatīšanu pēc iespējas lielākā platformu skaitā. Piemēram, VSIA "Latvijas Televīzija" veidoto programmu LTV1 un LTV7 izplatīšana tiek nodrošināta šādās izplatīšanas tehnoloģiskajās platformās: zemes apraidē ciparu formātā; kabeļtelevīzijas tīklos; IP televīzijas tīklā; satelīttelevīzijā. Tāpat arī SIA "TV Rīga" norādīja8, ka tā pastāvīgi meklē dažādas iespējas, kā padarīt savu programmu vairāk pieejamu skatītājiem, piemēram, TV5 programma tiek izplatīta gan caur satelītu, gan virszemes ciparu izplatīšanas tīklā, gan arī kabeļoperatoru tīklos. Pamatojoties uz SIA "TV3 Latvia" sniegto informāciju, lai arī (*). Līdz ar to, SIA "TV3 Latvia" nesaņemot zemes apraides pakalpojumu, tiek zaudēta lielāka auditorijas daļa nekā TV3 iespējams iegūt multikanālu vidē citās izplatīšanas platformās. Pēdējie notikumi tirgū - SIA "TV3 Latvia" paziņojums par plāniem pārtraukt bezmaksas apraidi - tomēr liecina, ka, pāstāvot noteiktai ekonomiskai situācijai, raidorganizācijai varētu būt pamatoti un racionāli neizmantot kādu platformu. Ņemot vērā elektronisko plašsaziņas līdzekļu viedokļus, secināms, ka Latvijā pašreizējos apstākļos vislielāko auditorijas aptveramību var sasniegt tikai ar virszemes signāla raidīšanas tehnoloģiju. Līdz ar to secināms, ka minētā tehnoloģija (platforma) nav aizstājama ar citām tehnoloģijām (platformām), piemēram, satelītu, kabeļtīklu u.c., un konkrētais tirgus ir bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikā. Bet, ievērojot SIA "TV3 Latvia" rīcību, komersantiem bez 99% auditorijas aptveramības pastāv arī citi svarīgi apsvērumi, izvēloties maksas/bezmaksas pakalpojuma sniegšanas variantu, t.i., raidorganizācija, vadoties no racionalitātes apsvērumiem var izdarīt izvēli nesniegt bezmaksas apraides pakalpojumu. 1.4. Ņemot vērā VIASAT un Baltkom iesniegumā norādīto (skat. šī lēmuma 1.2.punktu), SIA "Lattelecom", iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, piedāvājot virszemes televīzijas kanālu pakas kopā ar balss telefonijas pakalpojumu, paredzot bezmaksas sarunas SIA "Lattelecom" tīklā neierobežotā apjomā un bez savienojuma maksas. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes praksi9, konkrētais tirgus ir nosakāms kā balss telefonijas pakalpojuma tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā. 1.5. Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētie tirgi ir: 1.5.1. Bezmaksas televīzijas programmu raidīšanas ar zemes raidītāju palīdzību publiskai uztveršanai pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā [infrastruktūras tirgus]; 1.5.2. Maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgus Latvijas Republikas teritorijā [satura tirgus, jo tiek sniegts SIA "Lattelecom" maksas televīzijas pakalpojums, izmantojot virszemes ētera tehnoloģiju, un Iesniedzēju ieskatā SIA "Lattelecom" piedāvā maksas televīzijas pakalpojumus par nepamatoti zemām cenām, šķērssubsidējot izmaksas no ienākumiem par citiem pakalpojumiem (tirgiem)]; 1.5.3. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā.