5. Article

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums SIA "Lattelecom" darbībās Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā (..) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana (..)". Saskaņā ar Iesniegumos norādīto SIA "Lattelecom" piemēro plēsonīgi zemas cenas maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū DVB-T platformā, šķērssubsidējot izmaksas no ieņēmumiem no raidīšanas pakalpojuma, kas tiek sniegts elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kura cenas ir nepamatoti augstas. Konkurences tiesību teorijā dominējošam uzņēmumam ir aizliegts piemērot t.s. "plēsonīgās" cenas. Plēsonīgu cenu noteikšanas principus Konkurences padome un Eiropas Komisija līdz šim praksē ir pielietojusi netaisnīgas cenas noteikšanā, tomēr tikai lietās, kurās pārmērīgi zemas cenas uzņēmums ir piemērojis tirgū, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī. SIA "Lattelecom" neatrodas dominējošā stāvoklī maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. No Eiropas Kopienu tiesas judikatūras izriet, ka dominējoša uzņēmuma ļaunprātīgas uzvedības ietekme (efekti) tirgū, kas ir atšķirīgs no tirgus, kurā uzņēmums dominē, nav pamats, lai nepiemērotu Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 82.pantu20 (šobrīd Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants). Pastāvot īpašiem apstākļiem (piemēram, kad tirgus, kurā notiek pārkāpums, ir saistīts ar tirgu, kurā iespējamais pārkāpējs atrodas dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī, iespējamā pārkāpēja liela tirgus daļa tirgū, kurā notiek pārkāpums), kuri var atšķirties katrā lietā, tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu citā konkrētajā tirgū, ierobežojot konkurenci tajā. Ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normu analoģiju, ir pamatoti piemērot Eiropas Kopienu tiesu praksi. Šķērssubsidēšana notiek gadījumos, kad ieņēmumi no konkrētā pakalpojuma sniegšanas nav pietiekami, lai segtu šī pakalpojuma nodrošināšanas papildizmaksas (t.i. izmaksas, kas rodas sakarā ar darbības apjoma paplašināšanos), un kad pastāv vēl viens pakalpojums vai pakalpojumu kopums (sasaistīti pakalpojumi), kura ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas. Pakalpojums, kura ieņēmumi pārsniedz šā pakalpojuma izmaksas, ir uzskatāms par šķērssubsidēšanas avotu, savukārt pakalpojums, kura ieņēmumi ir mazāki par papildizmaksām, ir uzskatāms par šķērssubsidēšanas galamērķi. Jāuzsver, ka dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var sniegt pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un tādā veidā izspiest to no tirgus; šāda rīcība nav uzskatāma par ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta izspiešana no tirgus. Saskaņā ar Eiropas Kopienu konkurences tiesību piemērošanas praksi21, lai pierādītu pret konkurenci vērstu izslēgšanas efektu, konkurences iestādei nav nepieciešams konstatēt, ka kāds konkurents ir izgājis no tirgus. Nevar izslēgt arī tādu iespēju, ka dominējošais uzņēmums izvēlas tādu scenāriju, saskaņā ar kuru pārmērīgi zemu cenu piemērošanas mērķis ir panākt, ka konkurents nevar konkurēt un ir spiests sekot dominējošā uzņēmuma cenu politikai, nevis pilnīgi izspiest konkurentu no tirgus. Tāpat, lai pierādītu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, piemērojot netaisnīgi zemas cenas uz "subsidējamiem" pakalpojumiem un netaisnīgi augstas cenas uz "subsidējošiem" pakalpojumiem, ir jākonstatē tirgus dalībnieka ilgstoša un sistemātiska rīcība. Konkurences padome uzskata, ka šobrīd, pamatojoties uz Konkurences padomē iesniegtajiem provizoriskiem datiem par SIA "Lattelecom" ieņēmumiem un izmaksām, nevar izdarīt objektīvus secinājumus par to, ka sniegto pakalpojumu cenas ir netaisnīgas, plēsonīgi augstas vai zemas vai ka notiek viena pakalpojuma izmaksu subsidēšana no cita pakalpojuma sniegšanas ieņēmumiem. Tas attiecas gan uz šī lēmuma 1.5.2., gan uz 1.5.3. punktā definēto pakalpojumu tirgiem. Līdz ar to Konkurences padomes ieskatā Lietā šobrīd trūkst faktu, lai konstatētu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Lattelecom" darbībās. Ņemot vērā ciparu virszemes apraides ieviešanas un nodrošināšanas projekta termiņu, kurā par projekta īstenotāju noteikta SIA "Lattelecom" - līdz 2013.gada beigām, ieņēmumu/izmaksu un iespējamās šķērssubsidēšanas analīzei nepieciešamie dati 5 gadu griezumā būs pieejami ne ātrāk kā 2014.gadā. Saskaņā ar Konkurences likuma 27.panta trešo daļu maksimālais lēmuma pieņemšanas termiņš lietā ir 2 gadi no lietas ierosināšanas dienas, tātad šajā Lietā lēmuma pieņemšanas termiņš ir 17.03.2012. Tādējādi Konkurences padomes lietu izskatīšanas procesa juridiskais ietvars attiecībā uz lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā neļauj atlikt lēmuma pieņemšanu līdz laikam, kad būs pieejama visa nepieciešamā informācija. Konkrētajā Lietā, vērtējot SIA "Lattelecom" noteikto maksājumu pamatotību attiecībā pret elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, pašreiz iesniegtajos dokumentos pieejamās informācijas ietvaros Konkurences padome nevar konstatēt netaisnīgu cenu piemērošanu. Vienlaicīgi Konkurences padome pieļauj, ka SIA "Lattelecom" cenas uz raidīšanas pakalpojumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī maksas televīzijas pakalpojuma cenas var būt pamatotas ar tās reālajiem izdevumiem (t.sk. par LVRTC, SIA "SIA Hannu Digital", citu iesaistīto uzņēmumu pakalpojumiem). Vēl jo vairāk tāpēc, ka izmaksu attiecināšanas pareizību uz regulējamiem pakalpojumiem pārbauda gan speciāli šim nolūkam nolīgtais auditors, gan SPRK. Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju uzņēmumā ieviestais izmaksu attiecināšanas modelis tiek pielietots arī, veicot izmaksu attiecināšanu virszemes televīzijas pakalpojumam. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka pastāv maza ticamība, ka SIA "Lattelecom" izstrādātais attiecināšanas modelis ir nekorekts, un tā rezultātā tiek sadārdzinātas cenas par raidīšanas pakalpojumu nodrošināšanu (bezmaksas virszemes televīzijas apraide). Tai pašā laikā Konkurences padome norāda, ka jau ar Rīkojumu Nr.115, uzliekot SIA "Lattelecom" pienākumu nodrošināt bezmaksas TV programmu raidīšanu ciparformātā publiskai uztveršanai un neparedzot modeli (nosacījumus), kā veidojama maksa par apraides pakalpojumu televīzijas kanāliem, būtībā tika radīta situācija, kurā bezmaksas apraides pakalpojuma izmaksas neierobežotā apjomā nākas segt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no to skaita; ka investīciju ziņā apjomīgais projekts, kas sākotnēji plānots uz pieciem gadiem, gluži racionālu biznesa apsvērumu dēļ tā nodrošinātājiem rada vēlmi censties atgūt ieguldījumus un gūt ievērojamu peļņu; ka projekta ieviešanas sasteigtais laika grafiks, iespējams, ir kļuvis par iemeslu tam, ka gan SIA "Lattelecom" finanšu plāns, gan tās partneru izmaksu prognozes tika veidotas ļoti aptuvenas, nepieciešamā apmērā neveicot izmaksu-apjoma-peļņas analīzi atkarībā no atsevišķu rādītāju iespējamām izmaiņām un to ietekmes uz izmaksām (un tāpēc nemitīgi tiek izdarītas korekcijas, galvenokārt izmaksu pieauguma virzienā) utt.