6. Article

Starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" 2008.gada 17.decembrī noslēgts līgums Nr.7 "Par siltumenerģijas piegādi" (turpmāk - Piegādes līgums). Piegādes līgumā grozījumi veikti 2010.gada 8.janvārī, kā arī 2010.gada 6.septembrī, nosakot Piegādes līguma darbības periodu līdz 2015.gada 31.decembrim un paredzot, ka katram gadam atsevišķi tiek panākta vienošanās par nākamā gada paredzamajiem siltumenerģijas piegādes apjomiem un iepirkuma cenu saskaņā ar Piegādes līguma noteikumiem. Vienošanās par siltumenerģijas piegādes apjomiem un iepirkuma cenu 2011.gadam starp SIA "Dubultu šķelda" un SIA "Jūrmalas siltums" netika noslēgta. Par minēto faktu, ar 08.04.2011. lēmumu Nr.E02-18 Konkurences padome konstatēja Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Jūrmalas siltums" darbībās un uzlika SIA "Jūrmalas siltums" tiesisko pienākumu noslēgt vienošanos ar SIA "Dubultu šķelda" par siltumenerģijas iepirkumu 2011.gadam. SIA "Dubultu šķelda" ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 16.05.2011. spriedumu ir pasludināta par maksātnespējīgu. Savukārt, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 42.panta pirmās daļas 4.punktu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" uzliktā tiesiskā pienākuma izpilde, ņemot vērā faktisko apstākļu maiņu, kas iestājusies pēc Konkurences padomes lēmuma Nr.E02-18 pieņemšanas, šī lēmuma pieņemšanas brīdī nav tiesiski iespējama, un SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas iepirkumu no SIA "Dubultu šķelda" nav atjaunojusi. Tas, ka SIA "Dubultu šķelda" maksātnespēja ļoti iespējams iestājās ļaunprātīgu SIA "Jūrmalas siltums" darbību rezultātā, kas izvērtētas Konkurences padomes 08.04.2011. lēmumā Nr.E02-18, nedod pamatu Konkurences padomei uzlikt SIA "Jūrmalas siltums" tiesisko pienākumu, kas būtu pretrunā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 42.panta pirmās daļa 4.punktu. SIA "Dubultu šķelda" šobrīd neveic saimniecisko darbību - neražo siltumenerģiju, kā arī, esot maksātnespējīgai, nevar nodrošināt siltumenerģijas ražošanas procesa atjaunošanu (saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 42.panta pirmās daļas 4.punktu). Līdz ar to Konkurences padome secina, ka situācijā, kad Katlu mājas telpu nomnieks (konkrētajā gadījumā - SIA "Dubultu šķelda") neveic saimniecisko darbību iznomātajās telpās - neražo siltumenerģiju, tātad šajās telpās nedarbojas un neizmanto tās atbilstoši to pamata lietošanas mērķim (saskaņā ar Nomas līguma 1.2.apakšpunktu), Nomas līguma 6.1.8.apakšpunktā paredzētie priekšnosacījumi Nomas līguma laušanai pirms termiņa (nomnieka bankrota vai maksātnespējas gadījumā) ir vērtējami kā objektīvi pamatoti un loģiski. No tā savukārt secināms, ka SIA "Jūrmalas siltums" rīcībā nav saskatāma ļaunprātība, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums" rīcība ir pamatota un izriet no iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, kas uzliek par pienākumu neiepirkt siltumenerģiju no maksātnespējīga tirgus dalībnieka, neatkarīgi no maksātnespējas iemesliem. Izvērtējot SIA "Dubultu šķelda" iesniegumā norādīto informāciju un ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums" rīcība konkrētajā situācijā, laužot Nomas līgumu ar SIA "Dubultu šķelda" (pamatojoties uz Nomas līguma 6.1.8.apakšpunktu), ir pamatota, jo šāda SIA "Jūrmalas siltums" rīcība izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi Iesniegumā norādītajā SIA "Jūrmalas siltums" rīcībā nav saskatāmas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes. Tomēr jāņem vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" maksātspējas atjaunošanas gadījumā Nomas līguma izbeigšanās nekādi neatbrīvos SIA "Jūrmalas siltums" no pienākuma pildīt Konkurences padomes 08.04.2011. lēmumā Nr.E02-18 noteiktos tiesiskos pienākumus. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka savstarpējo attiecību starp dalībniekiem kādā no komercsabiedrībām izvērtēšana, strīdu starp dalībniekiem un to interešu pārstāvniecības realizēšanas izvērtēšana, tostarp tirgus dalībnieku konkrētu amatpersonu rīcības atbilstības uzņēmuma kopējām interesēm izvērtēšana nav Konkurences padomes kompetencē tai likumā paredzēto tiesību un pilnvaru ietvaros. Strīdi starp dalībniekiem risināmi civiltiesiskā kārtībā, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā.