6. Article

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpums 6.1. Šķeldas apkures katla apturēšana 14.10.2010. SIA "Jūrmalas siltums" nosūtīja SIA "Dubultu šķelda" vēstuli Nr.01-5.1/281, norādot, ka nepieciešams nekavējoties veikt katla agregāta KVGM-10 Nr.6 tehnisko pārbaudi, un lūdzot apturēt katla darbību 20.10.2010. laikā no plkst.8.00 līdz plkst.10.00, lai nodrošinātu katla atdzišanu pirms tā pārbaudes. Katla pārbaude tika paredzēta 22.10.2010. no plkst.8.00, pēc kuras siltumenerģijas ražošana tiktu atjaunota. Katla apturēšanai izdots SIA "Jūrmalas siltums" rīkojums (ieraksts žurnālā) 2010.gada 20.oktobrī plkst.8.30 apturēt katlu Nr.6 tehniskās pārbaudes veikšanai. Katls faktiski tika apturēts 20.10.2010. plkst.8.40 (ieraksts žurnālā). Saskaņā ar 16.09.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība" 46.punktu, spiedieniekārtu (tostarp SIA "Dubultu šķelda" apkures katla) ārējo tehnisko pārbaudi jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekšējo tehnisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 4 gados, savukārt hidraulisko pārbaudi jāveic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi astoņos gados. SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Dubultu katlu mājā pārbūvētajai katlu iekārtai ražotājs papildus nav noteicis iekšējo un hidraulisko pārbaužu termiņus. SIA "Dubultu šķelda" katla iekārtai ārējā tehniskā pārbaude ir veikta 21.01.2010., nākošā bija paredzēta 21.01.2011. Iekšējā tehniskā pārbaude un hidrauliskā pārbaude veiktas 30.10.2009., nākošā iekšējā tehniskā pārbaude paredzēta 2013.gada oktobrī, bet hidrauliskā pārbaude paredzēta 2017.gada oktobrī. SIA "Dubultu šķelda" Iesniegumā izsaka viedokli, ka šī konkrētā tehniskā pārbaude ir bijusi nepamatota un katrā ziņā arī nepārdomāta, ņemot vērā, ka šajā laikā jau ir uzsākta apkures sezona, līdz ar ko katlu mājas noslodze ir augstāka. Tāpat SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" var šādu rīkojumu dot jebkurā brīdī un ar tehniskās pārbaudes vai jebkuru citu ieganstu uz neierobežotu laiku apturēt apkures katla darbību, tādā veidā pilnībā apturot SIA "Dubultu šķelda" saimniecisko darbību. SIA "Jūrmalas siltums" tehniskās pārbaudes veikšanas nepieciešamību pamato ar katla novērtēšanas nepieciešamību SIA "Jūrmalas siltums" tiesvedības pierādījumu vākšanas vajadzībām. SIA "Jūrmalas siltums" 26.01.2011. vēstulē Nr.01-3.1/12 norāda, ka 2010.gada 3.decembrī SIA "Jūrmalas siltums" iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk - KNAB) vēstuli ar lūgumu izvērtēt SIA "Jūrmalas siltums" valdes, kura veica savus pienākumus līdz 2010.gada 24.septembrim, veikto darbību tiesiskumu un noslēgtā līguma starp SIA "Jūrmalas siltums" un SIA "Dubultu šķelda" atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" normām. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka katls Nr.6 20.10.2010. tika apturēts, lai veiktu katla tehniskā stāvokļa novērtējumu, par ko saņemts A/S "Inspecta Latvia" vērtējums. Novērtējums iesniegts KNAB iepriekšējās valdes darbības izvērtēšanai, noslēdzot līgumu par katla Nr.6 pārdošanu. Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka ūdenssildāmais katls atrodas SIA "Jūrmalas siltums" bilancē un faktiskajā valdījumā, kas SIA "Dubultu šķelda" ir nodots pārvaldīšanā, tādējādi uzskatot, ka pārbaužu veikšanas vispārīga nepieciešamība katlam ir pamatota pirms apkures sezonas uzsākšanas, inventarizācijas ietvaros, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas vajadzībām, novērtēšanas veikšanai, sprādzienbīstamības vai nepareizas ekspluatācijas gadījumos, kā arī citos ar saimniecisko darbību vai kustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītos gadījumos. Iepazīstoties ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu "Par katla apturēšanu KVGM-10 Nr.6 apturēšanu", Konkurences padome secina, ka katla apturēšana nepieciešama iekārtu atdzišanai divas diennaktis pirms paredzētās tehniskās pārbaudes (rīkojums apturēt katla darbību 20.oktobrī no plkst.8:00 līdz 10:00, lai varētu tehnisko apkopi veikt 22.oktobra plkst.8:00). Iesniegumā SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka apkures periodā šķeldas apkures katls darbojas ar vidējo jaudu 8MW. Ja pieņem, ka šajās dienās apkures katlu būtu iespējams darbināt ar vidējo jaudu, tad 48h dīkstāves laikā SIA "Dubultu šķelda" varētu saražot 384 MWh siltumenerģijas apjomu. Ņemot vērā Vienošanās noteikto siltumenerģijas iepirkuma cenu SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada decembrī (20,45 LVL/MWh), negūtie iespējamie SIA "Dubultu šķelda" ieņēmumi veido 7852,80 LVL (384MWh * 20,45LVL/MWh = 7852,80 LVL). Konkurences padome secina, ka SIA "Jūrmalas siltums" arguments, ka katla apturēšana bija nepieciešama katla novērtēšanai nav uzskatāms par objektīvi pamatotu, samērīgu un taisnīgu attiecībā pret SIA "Dubultu šķelda", ņemot vērā, ka apkures katla novērtēšanu varēja veikt jebkurā citā laikā, kad katls netiek darbināts. SIA "Jūrmalas siltums" šajā gadījumā nebija nekādi ierobežots laikā vai kādos noteiktos termiņos, tai pilnībā pastāvēja rīcības brīvība attiecībā uz iesnieguma KNAB saturu, tajā atspoguļoto faktu konstatāciju un iesniegšanas laiku. Tādējādi SIA "Jūrmalas siltums" varēja iespējami mazāk kaitēt SIA "Dubultu šķelda", iepriekš saskaņojot un vienojoties ar SIA "Dubultu šķelda" par abpusēji izdevīgu laiku apkures katla apturēšanai. Konkurences padomes ieskatā tiesību un interešu aizsardzība, iesniedzot iesniegumu tiesību aizsardzības iestādē un vācot pierādījumus, kam var būt nozīme iespējamā pārkāpuma izvērtēšanā, nav pieļaujama veidā, kas aizskar cita tirgus dalībnieka likumiskās vai līgumiskās tiesības un intereses, pat, ja tās tiek apšaubītas. Līdz ar to SIA "Jūrmalas siltums" nebija tiesiska pamata apturēt apkures katla darbību konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka katls uz līguma pamata16 atrodas citas personas valdījumā. Uz līguma pamata nodibinātas valdījuma tiesības piešķir faktisku varu pār īpašumu. Līgumiskās attiecības, kuras uz katla apturēšanas brīdi nebija atzītas par prettiesiskām, neparedzēja šāda valdījuma traucējuma iespējamību. Konkurences padomes ieskatā, šķeldas apkures katla darbības apturēšana, bez iepriekšējas saskaņošanas un vienošanās panākšanas par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem, pilnībā apturot SIA "Dubultu šķelda" saimniecisko darbību uz divām dienām, apkures sezonas laikā (kad apkures katls tiek darbināts ar iespējami lielāku ražošanas jaudu), konkrētās Lietas ietvaros, nav objektīvi pamatota, tādējādi vērtējama kā SIA "Jūrmalas siltums" dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. 6.2. Ražošanas jaudas samazināšana 2010.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA "Jūrmalas siltums" rīkojumu SIA "Dubultu šķelda" tika samazināta piegādājamās siltumenerģijas jauda līdz 3MW +/- 10%, papildus norādot, ka gadījumā, ja kopējā jauda lielāka par 13 MWh, SIA "Dubultu šķelda" atļauts nosegt pietrūkstošo siltuma jaudu. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, ņemot vērā mēraparāta rādījumus, secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" nevar nodrošināt temperatūras režīmu, ja piegādātā siltuma jauda pārsniedz 8,8 MW, tādējādi, ņemot vērā gaisa temperatūras būtisku pazemināšanos 2010.gada 28. un 29.novembrī, SIA "Jūrmalas siltums" siltuma nodrošināšanai pieslēdza gāzes katlu. SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka gāzes katla ekonomiskai izmantošanai optimālākais darbības režīms ir pie atdeves 8,6 MW, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā apmērā, kā nepieciešams. Tāpat SIA "Jūrmalas siltums" atzīmē, ka faktiskais 2010.gada novembrī vidējais stundā iepirktais siltuma daudzums no SIA "Dubultu šķelda" sastāda aptuveni 5,5 MWh (jeb 132 MWh diennaktī), savukārt pēc SIA "Jūrmalas siltums" rīkojuma par ražošanas jaudas samazināšanu vidējais iepirktā siltuma daudzums sastāda 94 MWh diennaktī, kas ir 71% no pirms rīkojuma iepirktā apjoma. SIA "Jūrmalas siltums" 01.06.2011. vēstulē Nr.01-3.1/80 sniedza argumentus, balstoties uz kuriem ir noteikta tieši šāda (8,6 MW) optimālākā ūdenssildāmā apkures katla darbības jauda: 1) atbilstoši ūdenssildāmo apkures katlu ražotāju ekspluatācijas noteikumiem un uzstādītā gāzes degļa moduļa tehniskajiem parametriem katra katla jaudas intervāls, kurā katla izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā, ir atšķirīgs - katla KVGM - 10 (Nr.4) jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8 MW, katla KVGM - 10 (Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, bet katla WITERMO - 6.0 (Nr.2) ekonomiska izmantošana ir ar jaudu 4,06 MW; 2) apkures katla darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmē galvenokārt gāzes degļu raksturlielumi (gāzes spiediens pirms degļa, gāzes patēriņš stundā, dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes stabilas degšanas diapazons, gaisa pārpilnības koeficients, aizejošo dūmgāzu temperatūra); 3) SIA "Jūrmalas siltums" monitorēja datus par dabasgāzes patēriņu katlu mājā Slokas ielā 47a pēc siltumtīklos nodotās siltumenerģijas daudzuma 2010.gada decembrī (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 5,12 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai ir 122,24 nm3), 2011.gada janvārī (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 7,69 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai ir 119,52 nm3), 2011.gada februārī (apkures katls Nr.4 un Nr.5, vidējā jauda 9,87 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai ir 119,39 nm3) un 2011.gada martā (apkures katls Nr.4, vidējā jauda 6,55 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai ir 122,44 nm3). Vienlaikus SIA "Jūrmalas siltums" norādīja, ka iepriekšējo gadu apkures sezonā, apkures katlam Nr.4 strādājot ar jaudu 8,6 MW, dabasgāzes patēriņš 1 MWh saražošanai bija 112 nm3; SIA "Jūrmalas siltums" norāda, ka, veicot analītisko aprēķinu par katlu jaudas un gāzes patēriņa sakarībām, ņemot vērā korelācijas rezultātus, katlu optimālākais darbības režīms tiek sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā katla maksimālās jaudas. SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanai izmanto gāzes apkures katlu KVGM-10 Nr.4, kuram saskaņā ar tehnoloģiskajām kartēm maksimālā lietderība ir sākot no 2,1 MW siltuma slodzes, savukārt SIA "Dubultu šķelda" šķeldas apkures katla maksimālā atdeve ir pie siltuma slodzes 8 - 10 MW. Ņemot vērā siltumenerģijas ražošanas kompleksa vidējo diennakts jaudu decembrī (11MW), Iesniedzējs norāda, ka optimālā ražošanas jauda SIA "Dubultu šķelda" būtu 8MW, bet SIA "Jūrmalas siltums" jauda būtu 3MW (šobrīd pēc SIA "Dubultu šķelda" jaudas samazināšanas ražošanas attiecība ir pretēja - ar jaudu 8MW siltumenerģiju ražo SIA "Jūrmalas siltums", bet ar jaudu 3MW ražo SIA "Dubultu šķelda"). Ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" pārdotā siltumenerģija ir lētāka par SIA "Jūrmalas siltums" ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām (gāzes un elektrības izmaksas), optimāla ražošanas apjoma gadījumā pēc Iesniedzēja aprēķiniem, vienas diennakts vidējais ietaupījums būtu 598,80 LVL, kas decembrī kopumā ļautu ietaupīt 18562,28 LVL. Papildus ietaupījumu varētu iegūt arī ietaupot līdzekļus CO2 (ogļskābā gāze) emisiju kvotu iegādei - ražojot siltumenerģiju no šķeldas nav nepieciešams iegādāties CO2 kvotas, kas savukārt nepieciešams par kurināmo izmantojot gāzi. Pēc SIA "Dubultu šķelda" aprēķiniem, šādi decembrī varētu ieekonomēt vēl 23256,80 LVL. SIA "Jūrmalas siltums" 02.12.2010. vēstulē Nr.01-5.1/349 paustais viedoklis SIA "Dubultu šķelda" liecina, ka SIA "Jūrmalas siltums", nemaz nevērtējot iespējamo decembra patēriņa plānoto apjomu, skaidri norādīja, ka plānotais iepirkuma apjoms netiks pārsniegts: "Ar šo vēlamies informēt, ka šogad, t.i., līdz 31.decembrim, esam gatavi iepirkt no SIA "Dubultu šķelda" saražoto siltumenerģiju ne vairāk par 30 000 MWh gadā." SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka Vienošanās 1.punktā ir noteikts, ka SIA "Dubultu šķelda" 2010.gadā saražotās siltumenerģijas daudzums ir 30000MWh, taču Vienošanās 16.1. un 16.2.apakšpunkti paredz darbības, kuras puses veic, ja 30000MWh gada siltumenerģijas iepirkuma apjoms netiek sasniegts vai tiek pārsniegts. Ņemot vērā minētajos apakšpunktos paredzētā iepirkuma apjoma iespējamās izmaiņas, jāsecina, ka puses jau slēdzot Vienošanos ir paredzējušas iespēju, ka noteiktais iepirkuma apjoms var tikt arī pārsniegts. Jāatzīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" norāda, ka šāda veida iepirkuma apjoma samazinājums rada uzņēmumam zaudējumus 12 320 LVL mēnesī, komercsabiedrība nespēj segt savas darbības izmaksas, un, ņemot vērā, ka SIA "Dubultu šķelda" nav iespēju pārdot siltumenerģiju citām personām, komercsabiedrība var tikt novesta līdz maksātnespējai. Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" skaidrojumu un apsvērumus par katla ekonomiskas izmantošanas darbības jaudas rādītājiem, Konkurences padome norāda: 1) Slokas ielas 47a siltumenerģijas ražošanas kompleksā kopumā ir izvietoti 5 apkures katli: 1.1. ar gāzi kurināms WITERMO - 6.0 (katlu mājas katls Nr.2); 1.2. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.3) - šobrīd katls ir atslēgts un 30.08.2010. katls tika noņemts no bīstamo iekārtu reģistra uzskaites; 1.3. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.4); 1.4. ar gāzi kurināms KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.5); 1.5. KVGM - 10 (katlu mājas katls Nr.6), kuram izveidota priekškurtuve kurināšanai ar šķeldu. Trīs apkures katli (Nr.2, Nr.4 un Nr.5) ir SIA "Jūrmalas siltums" rīcībā un vienu apkures katlu (Nr.6) izmanto SIA "Dubultu šķelda". Visi šie apkures katli ir darba un tehniskā kārtībā. Apkures katls Nr.3 šobrīd ir atslēgts un nevar tikt izmantots. 2) Konkurences padome izvērtēja SIA "Jūrmalas siltums" iesniegto informāciju par katra apkures katla jaudas intervālu, kurā katla izmantošana ir ekonomiski izdevīgākā, papildus norādot, ka optimālākais darbības režīms tiek sasniegts katliem darbojoties ar 80 - 85% jaudu no konkrētā katla maksimālās jaudas. 1.attēls Apkures katla KVGM-10 (Nr.4) darbības rādītāji Avots: SIA "Jūrmalas siltums" sniegtā informācija 2.attēls Apkures katla KVGM-10 (Nr.5) darbības rādītāji Avots: SIA "Jūrmalas siltums" sniegtā informācija 3.attēls Apkures katla Witermo - 6.0 (Nr.2) darbības rādītāji Avots: SIA "Jūrmalas siltums" sniegtā informācija Kā norāda SIA "Jūrmalas siltums", apkures katla KVGM - 10 (Nr.4) optimālais ražošanas jaudas intervāls ir no 8,4 - 8,8 MW, apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) - no 7,6 - 9,8 MW, savukārt apkures katla WITERMO - 6.0 (Nr.2) optimāla izmantošana ir ar jaudu 4,06 MW. 3) SIA "Jūrmalas siltums" monitoringa dati par apkures katla Nr.4 darbību pie dažādām katla darbības jaudām norāda uz apkures katla Nr.4 ekonomiskas izmantošanas optimālo darbības režīmu, tomēr nevar tikt ņemti vērā pie apkures katlu savstarpējās salīdzināšanas, jo, ņemot vērā, ka pārējie SIA "Jūrmalas siltums" katli apkures sezonā faktiski netiek izmantoti, nav pieejami dati par pārējo apkures katlu faktiskajiem darbības rādītājiem. 4) Ņemot vērā SIA "Jūrmalas siltums" norādītos apkures katlu darbības ekonomisko izdevīgumu ietekmējošos rādītājus (gāzes spiediens pirms degļa, gāzes patēriņš stundā, dabasgāzes siltumspēja, dabasgāzes stabilas degšanas diapazons, gaisa pārpilnības koeficients, aizejošo dūmgāzu temperatūra), Konkurences padome, apkopojot šos rādītājus, secina, ka, vērtējot katra katla darbības efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu, būtiski ir trīs galvenie rādītāji: (1) dabasgāzes patēriņš 1 MWh siltumenerģijas saražošanai, (2) dabasgāzes kā kurināmā siltumatdeve pie sadegšanas un (3) apkures katla lietderības koeficients17. Vienlaikus jāatzīmē, ka dabasgāzes siltumatdeve (jeb siltumspēja) nav atkarīga no tā, kurā katlā tā tiek sadedzināta, tādējādi nevar būt par pamatu apkures katlu darbības atšķirībām. 5) Konkurences padome secina, ka konkrētā apkures katla (KVGM - 10 (Nr.4)), kurš tika iedarbināts 28.11.2010. nepieciešamās jaudas nodrošināšanai kopējā siltumapgādes sistēmā, izmantošanas optimālais darbības režīms ir katlam darbojoties ar 8,6 MW jaudu (SIA "Jūrmalas siltums" to arī norādīja, pamatojot SIA "Dubultu šķelda" piegādājamās siltumenerģijas jaudas samazinājumu līdz 3MW +/- 10%). 6) Salīdzinot SIA "Jūrmalas siltums" apkures katlu darbības rādītājus18, kas ietekmē to ekonomisku izmantošanu (dabasgāzes patēriņš, katla lietderības koeficients), Konkurences padome secina, ka apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) rādītāji ir labāki nekā apkures katla KVGM - 10 (Nr.4) rādītāji. Kā redzams 1. un 2.attēlos, apkures katlam Nr.5 darbojoties ar jaudu 2,5 MW, tiek patērēti 114 nm3 dabasgāzes 1 MWh siltumenerģijas saražošanai, darbojoties ar jaudu 4,8 MW tiek patērēti 112 nm3 dabasgāzes, darbojoties ar jaudu 7,7 MW tiek patērēti 110 nm3 dabasgāzes, bet darbojoties ar jaudu 9,8 MW tiek patērēti tikai 109 nm3 dabasgāzes 1 MWh siltumenerģijas saražošanai. Salīdzinoši apkures katla Nr.4 zemākais dabasgāzes patēriņš ir 113 nm3 dabasgāzes pie katla atdeves 8,6 MW. Arī apkures katla Nr.5 lietderības koeficienti norāda, ka patērētā dabasgāze siltumenerģijas ražošanas procesā pie konkrētām katla ražošanas jaudām apsildīšanai vidēji tiek izmantota tikpat lietderīgi kā apkures katlā Nr.4. Konkurences padome norāda, ka SIA "Jūrmalas siltums" konkrētajā gadījumā, kad SIA "Dubultu šķelda" nespēja nodrošināt pilnu nepieciešamās siltumenerģijas apjomu, papildu siltumenerģijas ražošanu tehniski varēja uzsākt jebkurā no SIA "Jūrmalas siltums" gāzes apkures katliem, tostarp apkures katlā KVGM - 10 (Nr.5). 7) SIA "Jūrmalas siltums" minimālās 1 MWh siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2010.gada decembrī, ņemot vērā vidējās 2010.gada elektroenerģijas, ūdens un kanalizācijas izmaksas, 2010.gada decembra dabasgāzes cenu, kā arī minimālo dabasgāzes patēriņu (apkures katla KVGM - 10 (Nr.5) dabasgāzes patēriņš, ražojot ar jaudu 9,8 MWh, ir 109 nm3 dabasgāzes) ir (*) LVL/MWh (papildus jānorāda, ka atbilstoši Vienošanā paredzētajam pārrēķinam 0,75 LVL no šīs summas tiks atrēķināts no SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifa), tādējādi faktiskās SIA "Jūrmalas siltums" izmaksas ir (*) LVL/MWh. Tāpat ņemot vērā, ka SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjoms 2010.gadā sasniedza 157 528,02 MWh, SIA "Jūrmalas siltums" nepieciešams iegādāties 586 SEG emisiju kvotas, kas atbilstoši biržas 2010.gada decembra cenai (10,08 LVL) veido 5906,88 LVL, kas ir papildus 0,04 LVL uz 1 MWh siltumenerģijas, attiecinot to uz kopējo saražoto siltumenerģijas daudzumu. Tātad, iespējami mazākās SIA "Jūrmalas siltums" 1 MWh siltumenerģijas ražošanas izmaksas ir (*) LVL/MWh. 8) Kā norādīts 5.2.1.apakšpunktā, SIA "Dubultu šķelda" ražošanas tarifs ir zemāks par SIA "Jūrmalas siltums" noteiktā ražošanas tarifa nekontrolējamām izmaksām, tāpat arī konstatēts, ka SIA "Dubultu šķelda" faktiskās kopējās izmaksas uz 1 MWh siltumenerģijas ir mazākas nekā SIA "Jūrmalas siltums" faktiskās nekontrolējamās izmaksas, tomēr siltumenerģijas iepirkuma cena (iegādājoties siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda") ir noteikta Vienošanā. SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifs (atbilstoši Vienošanās nosacījumiem) 2010.gada decembrī bija 20,45 LVL/MWh, bet ņemot vērā pārrēķina nosacījumus (tiek veikts pārrēķins atbilstoši faktiskajiem gada rādītājiem), un līdz decembrim sasniegtos ražošanas apjomus, SIA "Jūrmalas siltums" siltumenerģijas ražošanas apjomam paliekot nemainīgam (visu iepērkot no SIA "Dubultu šķelda"), SIA "Dubultu šķelda" faktiskā iepirkuma cena būtu vienāda ar noteikto siltumenerģijas ražošanas tarifa cenu - 2010.gada decembrī (atbilstoši dabasgāzes cenai) tā bija 24,95 LVL/MWh (SIA "Dubultu šķelda" atbilstoši Vienošanā noteiktajam ar samazināto ražošanas jaudu (3 MWh) pie Vienošanā noteiktās iepirkuma cenas (20,45 LVL/MWh) būtu segusi dabasgāzes sadārdzinājuma papildu izmaksas SIA "Jūrmalas siltums", kā rezultātā katra nākamā no SIA "Dubultu šķelda" iepirktā siltumenerģijas vienība (pārrēķina rezultātā) faktiski tiktu iepirkta par regulatora noteikto siltumenerģijas ražošanas tarifa cenu.). Ņemot vērā, ka, pieaugot nepieciešamajai siltumenerģijas ražošanas jaudai līdz 11 MW, SIA "Dubultu šķelda" nespēja nodrošināt pilnībā visu siltumenerģijas jaudu (apkures katla optimālā jauda ir 8,5 MW), SIA "Jūrmalas siltums" papildus bija nepieciešams pieslēgt kādu no gāzes apkures katliem un ražot siltumenerģiju ar aptuveno jaudu 2,5 MW. SIA "Dubultu šķelda" ražojot ar jaudu 8,5 MW, bet SIA "Jūrmalas siltums" ražojot ar jaudu 2,5 MW, SIA "Jūrmalas siltums" patērētu vidēji 295 nm3 dabasgāzes, kas nozīmē, ka SIA "Dubultu šķelda" tarifs tiktu samazināts (dabasgāzes lietotāju grupas maiņas sadārdzinājuma rezultātā) par 0,24 LVL/MWh. Tādējādi secināms, ka zemākais iepirkuma tarifs atbilstoši Vienošanā noteiktajam ir 24,71 LVL/MWh. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētajā situācijā SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas faktiskās nekontrolējamās izmaksas ir zemākas nekā Vienošanā ar SIA "Dubultu šķelda" paredzētā siltumenerģijas iepirkuma cena. SIA "Jūrmalas siltums" sniegtais skaidrojums siltumenerģijas ražošanas jaudas samazinājumam SIA "Dubultu šķelda", norādot, ka SIA "Jūrmalas siltums" gāzes katla ekonomiskai izmantošanai optimālākais darbības režīms ir pie atdeves 8,6 MW, tāpēc SIA "Jūrmalas siltums" nevar iepirkt siltumenerģiju no SIA "Dubultu šķelda" lielākā apmērā, kā nepieciešams gala patērētājiem, Konkurences padomes ieskatā ir pamatots, tādējādi SIA "Jūrmalas siltums" rīcība, paredzot jaudas samazinājumu, nav vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. 6.3. SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjoma ierobežošanas ietekme uz tās saimniecisko darbību SIA "Dubultu šķelda" 2010.gada siltumenerģijas piegādes cenu un apjomu nosaka 2010.gada 8.janvāra Vienošanās. Siltumenerģijas iepirkuma tarifa samazinājums noteikts attiecinot SIA "Jūrmalas siltums" radušos zaudējumus uz SIA "Dubultu šķelda" piegādātās siltumenerģijas apjomu. 2011.gada sākumā tika veikts siltumenerģijas tarifa pārrēķins atbilstoši siltumenerģijas faktiskajam iepirkuma apjomam un kopējām patērētā siltumenerģijas daudzuma izmaiņām. Ņemot vērā minētās Vienošanās nosacījumus, konstatējams, ka SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas tarifa apmērs ir tieši atkarīgs no SIA "Dubultu šķelda" saražotās siltumenerģijas un apgriezti atkarīgs no SIA "Jūrmalas siltums" saražotā siltumenerģijas apjoma. Respektīvi, ja SIA "Dubultu šķelda" saražo vairāk siltumenerģijas nekā plānots tarifa samazinājuma aprēķinā, tad (nemainoties SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam apjomam) dabasgāzes grupas maiņas rezultātā radušies SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumi tiek attiecināti uz lielāku iepirktās siltumenerģijas daudzumu, tādējādi iegūstot mazāku iepirkuma tarifa samazinājumu. Tāpat mazāks tarifa samazinājums tiktu piemērots, ja samazinātos SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjoms (samazinātos dabasgāzes cenu izmaiņu radīto zaudējumu apmērs). Savukārt tarifa samazinājums pieaugtu (samazinot iepirkuma tarifu), palielinoties SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam siltumenerģijas daudzumam (SIA "Dubultu šķelda" apjomam paliekot nemainīgam), vai arī samazinoties SIA "Dubultu šķelda" ražošanas apjomam. 2010.gada faktiskais siltumenerģijas apjoms Jūrmalas pilsētā ir 187 643,52 MWh, kas ir par 17 304,52 MWh vairāk nekā tika plānots, slēdzot 2010.gada iepirkuma Vienošanos, kurā tika paredzēts, ka SIA "Dubultu šķelda" saražos siltumenerģiju 30 000 MWh, bet SIA "Jūrmalas siltums" saražos siltumenerģiju 140 339 MWh apmērā. Neskatoties uz faktisko patērētājam nepieciešamās siltumenerģijas būtisko pieaugumu, SIA "Jūrmalas siltums" lielāko daļu (99%) no papildus nepieciešamās siltumenerģijas saražoja pati, palielinot plānoto ražošanas apjomu par 17 189,02 MWh, bet plānoto siltumenerģijas iepirkuma apjomu palielināja tikai par 115,50 MWh. Kā iepriekš secināts, tad nemainoties SIA "Dubultu šķelda" ražošanas apjomam, bet pieaugot SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam, palielinās uz iepirkuma tarifu attiecināmo zaudējumu (no dabasgāzes grupu tarifu starpības) apmērs, tādā veidā siltumenerģijas iepirkuma tarifs tiek samazināts. Vienošanā siltumenerģijas iepirkuma tarifa aprēķins tika balstīts uz plānoto SIA "Dubultu šķelda" un SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjomu, tādējādi pieaugot faktiskajam kopējam siltumenerģijas daudzumam, SIA "Jūrmalas siltums" veica zaudējumu, kas tai rodas, pārejot no 7. uz 6.dabasgāzes patēriņa grupu, pārrēķinu (SIA "Jūrmalas siltums" 10.01.2011. vēstule Nr.01-5.1/13), kurš aprēķināts 51 622,23 LVL apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka, SIA "Jūrmalas siltums" saražotajam siltumenerģijas apjomam pārsniedzot 154 779 MWh, rodas nepieciešamība iegādāties papildu SEG emisijas kvotas. Piemēram, 2010.gadā SIA "Jūrmalas siltums" saražoja 157 528,02 MWh. Ja papildu apjomu saražotu SIA "Dubultu šķelda", tad SIA "Jūrmalas siltums" būtu papildu ieguvums un atbilstoši Vienošanās 16.3.punktam SIA "Jūrmalas siltums", aprēķinot zaudējumu samazinājumu, būtu jāņem vērā papildu ieguvums. Savukārt, ja papildu siltumenerģijas apjomu, kas pārsniedz 154 779 MWh, saražo SIA "Jūrmalas siltums", tad faktiski palielinās SIA "Jūrmalas siltums" zaudējumi, kas jāņem vērā pie tarifa pārrēķina. Izvērtējot augstāk minēto, secināms, ka SIA "Dubultu šķelda" saimnieciskās darbības rezultāti ir divkārt atkarīgi no siltumenerģijas apjoma: (1) siltumenerģijas iepirkuma tarifs ir atkarīgs gan no SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjoma, gan arī no SIA "Jūrmalas siltums" saražotās siltumenerģijas daudzuma; (2) ievērojot vispārēju ekonomikas pamatprincipu, ka, izmaksas uz vienu saražoto produkcijas vienību samazinās, palielinoties kopējam produkcijas ražošanas apjomam, SIA "Dubultu šķelda" palielinot ražošanas apjomu, siltumenerģijas ražošanas kopējās izmaksas uz 1 MWh samazināsies (ņemot vērā pastāvīgo izmaksu īpatsvara samazinājumu kopējās izmaksās). Tādējādi visas SIA "Jūrmalas siltums" darbības, kas samazina SIA "Dubultu šķelda" siltumenerģijas ražošanas apjomu vai neļauj ražošanas apjomu palielināt (palielinoties SIA "Jūrmalas siltums" ražošanas apjomam pieprasījuma pieauguma rezultātā), rada SIA "Dubultu šķelda" saimnieciskajai darbībai zaudējumus (tarifa samazinājuma veidā, kā arī atrautās peļņas veidā). 6.4. Secinājums par iespējamo pārkāpumu Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, SIA "Jūrmalas siltums" rīcība, nepamatoti apturot SIA "Dubultu šķelda" apkures katla darbību uz 2 dienām, tajā pašā laikā pārrēķina rezultātā attiecinot papildus radušos zaudējumus (kas rodas SIA "Jūrmalas siltums" saražojot to siltumenerģijas apjomu, ko šajās 2 dienās varētu piegādāt SIA "Dubultu šķelda") uz SIA "Dubultu šķelda" iepirkuma tarifu, Konkurences padomes ieskatā liecina par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.