3. Article

Konkrētais tirgus Konkrētās lietas ietvaros tiek apskatīti divi pakalpojumi, ko piedāvā tirgus dalībnieki - komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšana (šī lēmuma 3.1.punkts) un komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošana (šī lēmuma 3.2.punkts). Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 3.1. Komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšana 3.1.1. Konkrētā prece Tūrisma likuma 1.panta 20.punkts nosaka, ka tūrisma pakalpojums ir mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai. Tūrisma pakalpojumi ir pakalpojumi, kas ir saistīti ar privātpersonas ceļošanas un brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu (precīzāk, komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja mērķtiecīga darbība vai darbības par atlīdzību, kas ir saistītas ar privātpersonas ceļošanas vai brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu). Parasti tūrisma pakalpojumi tiek klasificēti: 1) atsevišķs tūrisma pakalpojums - viens individuāli iepriekš sagatavots tūrisma pakalpojums, kuru sniedz par noteiktu cenu, piemēram, nakšņošana viesu namā; ekskursija pa Rīgas vecpilsētu; u.tml.1, 2) komplekss tūrisma pakalpojums - tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem: a) transportu, b) izmitināšanu, c) citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma. Atkarībā no konkrētā tūrisma pakalpojuma veida privātpersonas tiesības aizsargā dažādi normatīvie akti. Atsevišķa tūrisma pakalpojuma gadījumā informācija par savām tiesībām privātpersonai galvenokārt būs jāmeklē Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Savukārt kompleksa tūrisma pakalpojuma gadījumā - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Noteikumos Nr.3532. Noteikumu Nr.353 28.punkts paredz, ka tūrisma operators ir atbildīgs, lai pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši līgumam, t.sk. paredzot, ka tūrisma operatoram ir pienākums sniegt klientam nepieciešamo palīdzību, ja kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšana nepilnā vai neatbilstošā apjomā notiek trešās personas (kas nav saistīta ar līgumā paredzētajiem pakalpojumiem) neparedzamas vai nenovēršamas darbības dēļ; ārkārtēju (neparastu, neparedzamu un nekontrolējamu) apstākļu dēļ; tādu notikumu dēļ, kurus tūrisma operators nevarēja paredzēt vai novērst, ievērojot visu nepieciešamo piesardzību. No tā izriet, ka no piedāvājuma un pieprasījuma puses kompleksais tūrisma pakalpojums nodrošina papildus ērtības (nav pašam jāorganizē visi ar ceļojumu saistītie pasākumi - nokļūšana galapunktā, izmitināšanās, atgriešanās u.tml.), kā arī ar ceļojuma un iekļauto pakalpojumu garantētas saņemšanas drošību. Tādējādi secināms, ka ir atšķirīgs ne tikai pakalpojuma apjoms, ko sniedz atsevišķā tūrisma pakalpojuma ietvaros un kompleksā tūrisma pakalpojuma ietvaros, bet arī pakalpojumu sniedzēju atbildība pret pakalpojuma pircēju. Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 norāda, ka par saviem galvenajiem konkurentiem uzskata Latvijas tūroperatorus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus (veido, rada kompleksos tūrisma pakalpojumus) kā Tez Tour, "kā, piemēram, SIA "Novatours", SIA "Alida Tours"". Tez Tour norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata arī lielās viesnīcu rezervēšanas ķēdes (piemēram, Boocking.com, HotelBeds u.c.), kuras piedāvā dažādus viesnīcas rezervēšanas pakalpojumus (tajā skaitā speciālus piedāvājumus), kurus klienti var vienkārši kombinēt ar regulārajiem avioreisiem. Tāpat tūrisma aģentūras, kuras var realizēt līdzīgus pakalpojumus kā Tez Tour, izmantojot gan pašu viesnīcu sniegtos pakalpojumus tiešā veidā, gan dažādu viesnīcu pakalpojumu ķēžu sniegtos piedāvājumus, kombinējot šos izmitināšanas pakalpojumus ar regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot piekļuves caur internetu un tieši. Lai gan pakalpojuma rezervēšana un kombinēšana Tez Tour ieskatā ir sarežģītāka un riskantāka, šādā veidā klients var ieekonomēt. Latvijas iedzīvotājiem svarīga tūrisma pakalpojuma izvēlē ir tieši cena, klienti bieži izmanto šādas ceļojumu organizēšanas metodes. Taču, lai arī Tez Tour norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata ne vien Latvijas tūrisma operatorus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus kā Tez Tour, bet arī Latvijas tūrisma aģentūras un pat visas citas fiziskās un juridiskās personas, kas vien iedomājas, ka var sniegt tūrisma operatoru pakalpojumus, taču tai pašā laikā atzīmē, ka Latvijas tirgū konkurē ar citiem tūrisma operatoriem un cīnās par tiem klientiem, kuri izvēlas drošību un ērtību, kādu sniedz ceļošana ar tūrisma operatora starpniecību. Novatours 02.02.2011. vēstulē Nr.V-17/0311 norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata juridiskas personas, kas darbojas tūrisma tirgū un piedāvā tūristiem kompleksus tūrisma pakalpojumus, izmantojot avio pārlidojumu uz līdzīgiem galamērķiem, līdzīgu uzturēšanās periodu, izmitināšanu, līdzīgas viesnīcas un piedāvātos papildu pakalpojumus. Novatours minētajā vēstulē norāda, ka sadarbojas ar tām pašām tūrisma aģentūrām, kuras sadarbojas arī ar citiem tūrisma operatoriem un gala patērētājiem piedāvā arī citu tūrisma operatoru piedāvātos/organizētos tūrisma pakalpojumus. Tādējādi tūrisma operatori konkurē savā starpā par vieniem un tiem pašiem gala patērētājiem. Gan Tez Tour, gan Novatours iepriekš minētajās vēstulēs ir norādījuši, ka tie, piedāvājot kompleksos tūrisma pakalpojums, zināmā mērā konkurē ar tiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā atsevišķos tūrisma pakalpojums. Tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies komersants (individuālais komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) vai saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem. Par tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzskatāmi: 1) tūrisma operators; 2) tūrisma aģentūra (aģents); 3) atsevišķa tūrisma pakalpojuma sniedzējs.3 Saskaņā ar Tūrisma likuma 1.panta 14.punktu tūrisma aģents - komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. No kā izriet, ka tūrisma aģents nesniedz atsevišķo tūrisma pakalpojumu, nesniedz komplekso tūrisma pakalpojumu, bet gan piedāvā pircējiem iespēju iegādāties tūrisma operatora izstrādāto komplekso tūrisma pakalpojumu, vai komplektēt atsevišķus tūrisma pakalpojumus. Komplektējot atsevišķos tūrisma pakalpojumus, uz aģentu negulstas atbildība par to, vai pircējs faktiski saņems konkrēto pakalpojumu. Līdz ar to atsevišķu tūrisma pakalpojumu gadījumā tie ir, piemēram, viesnīcas pakalpojumi. Savukārt komplekso tūrisma pakalpojumu gadījumā tie ir tūrisma operatori, kuriem ir noteikts minimālais pakalpojuma apjoms, kas jāsniedz pakalpojuma saņēmējam. Līdz ar to secināms, ka tirgus dalībnieks, kurš sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus, parasti nesniedz atsevišķos tūrisma pakalpojumus, bet gan tos piedāvā tirgū (kā starpnieks). Komersants, kurš nav tūrisma operators, kompleksos tūrisma pakalpojumus sniegt nevar, jo atbilstoši Tūrisma likuma 2.pantam tūrisma operatoram ir jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā. Savukārt tūrisma aģents pilda starpnieka lomu un pašus tūrisma pakalpojumus nesniedz. Konkurences padome, ņemot vērā apsvērumus, ka: 1) šāda veida pakalpojumu var sniegt tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrējies tirgus dalībnieks; 2) kompleksais tūrisma pakalpojums atšķiras no atsevišķā tūrisma pakalpojuma. Kompleksā tūrisma pakalpojuma gadījumā klients saņem pakalpojumu, kas izpaužas vairāku pakalpojumu (pakalpojuma kompleksa) organizēšanā (piemēram, viesnīcas rezervēšana, biļešu iegāde, apmaksas veikšana tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem). Atsevišķā tūrisma pakalpojuma sniedzējs sniedz konkrēto pakalpojumu - piemēram, viesnīcas pakalpojums, konkrētas ekskursijas pakalpojums; 3) starpnieku sniegtie pakalpojumi, piedāvājot un komplektējot atsevišķos tūrisma pakalpojumus, būtiski atšķiras no komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanas, ņemot vērā patērētāju interešu aizsardzības pakāpi, secina, ka konkrētā prece ir kompleksā tūrisma pakalpojumu sniegšana. 3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Tūrisma likums un no tā izrietošie normatīvie akti nosaka tūrisma pakalpojumu sniegšanas, pārdošanas kārtību Latvijā, nosaka pakalpojumu sniedzēju un pārdevēju atbildību, šīs normas attiecas arī uz gadījumiem, kad līgums par pakalpojuma sniegšanu ir noslēgts Latvijā, bet pats tūrisma pakalpojums tiek sniegts citā valstī. Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 un Novatours 02.02.2011. vēstulē Nr.V-17/0311 norāda, ka tā ieskatā konkurence tūrisma pakalpojumu sniegšanā ir plašāka, norādot uz konkurenci ar lielajām viesnīcu rezervēšanas ķēdēm (piemēram, Boocking.com, HotelBeds u.c.), kuras piedāvā dažādus viesnīcas rezervēšanas pakalpojumus (tajā skaitā speciālus piedāvājumus), kurus klienti vai to starpnieki (t.sk. tūrisma aģentūras) var vienkārši kombinēt ar regulārajiem avioreisiem. Ņemot vērā iepriekš Konkurences padomes secināto attiecībā uz konkrētās preces tirgu, secināms, ka šie argumenti nav attiecināmi, jo skar plašāku produktu. Nenoliedzami pastāv zināma konkurences pakāpe starp atšķirīgiem produktiem, kas attiecīgi paplašina ģeogrāfiskās robežas. Taču komplekso tūrisma pakalpojumu būtība ir novērst barjeras, iegādājoties atsevišķus tūrisma pakalpojumus ārpus Latvijas, t.sk. internetā "on-line" sistēmā - piemēram, valodas barjera, nosacījumu interpretācija, maksāšanas veids, garantijas par pakalpojuma saņemšanu, kompensāciju un zaudējumu atgūšana (vērst prasību pret Latvijā reģistrētu tirgus dalībnieku ir ievērojami ērtāk, nekā pret citas valsts tirgus dalībnieku). Tādēļ šī nosacītā konkurence pastāv, taču tā nav pietiekama, definējot konkrētās preces tirgu un attiecīgi konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 norāda, ka Latvijas tirgū konkurē ar citiem tūrisma operatoriem un cīnās par tiem klientiem, kuri izvēlas drošību un ērtību, kādu sniedz ceļošana ar tūrisma operatora starpniecību. Tez Tour par saviem galvenajiem konkurentiem uzskata Latvijas tūroperatorus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus (veido, rada kompleksos tūrisma pakalpojumus) kā Tez Tour, t.i., Novatours, SIA "Alida Tours". Attiecībā uz tūrisma operatoriem Tez Tour 14.02.2011. vēstulē Nr.140211/2 norāda, ka par saviem konkurentiem uzskata ne vien Latvijas tūrisma operatorus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus kā Tez Tour, bet arī Latvijas tūrisma aģentūras un pat visas citas fiziskās un juridiskās personas, kas vien iedomājas, ka var sniegt tūrisma operatoru pakalpojumus. Tez Tour arī norāda, ka nelielu konkurenci veido arī Krievijas un Eiropas valstu tūrisma operatori - ķēdes (piemēram, TUI, Thomas Cook) un to aģentūras. Novatours (02.02.2011. vēstule Nr.V-17/0311) par saviem konkurentiem Latvijā uzskata: Tez Tour, a/s "Alida Tūrs", SIA "Alida Tūrs T.A.", SIA "Domina Travel Latvia", SIA "Fiji Alma Tour Group", SIA "Go Adventure Latvijas filiāle", "airbaltictravel.com". Šie ir uzņēmumi, kas darbojas Latvijas tirgū, piedāvā tūrisma pakalpojumus arī uz galamērķiem, uz kuriem savus ceļojumus organizē Novatours. Par saviem konkurentiem Lietuvā Novatours uzskata: UAB "Tez Tour"; UAB "Fiji Travel"; Igaunijā: OU "Horizon Travel", OU "Estour", OU "Go Adventure", OU "Tez tour", OU "Domina World Travel". Par saviem konkurentiem Novatours uzskata arī kaimiņvalstu tūrisma operatorus, jo, ņemot vērā teritoriālo atrašanos starp divām citām Baltijas valstīm un iespēju tūristiem nokļūt salīdzinoši vienkārši gan uz Viļņas, gan uz Tallinas lidostām, Novatours ir jākonkurē arī ar kaimiņvalstu tūrisma operatoru piedāvājumu. Saskaņā ar tūrisma operatoru sniegto viedokli, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šīs lietas ietvaros varētu tikt uzskatīta Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) ģeogrāfiskā teritorija. Konkurences padome apkopoja un analizēja informāciju par Latvijas tūrisma operatoru veidotajiem un pārdotajiem ceļojumiem ar izlidojumu no Rīgas, salīdzinot šos datus ar Latvijā pārdoto ceļojumu skaitu ar izlidojumu no Viļņas un Tallinas, secinot, ka pārdoto ceļojumu skaits ar izlidojumu no Viļņas un Tallinas uzskatāms par nebūtisku. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā izpētes lietā uzskatāma Latvijas ģeogrāfiskā teritorija. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka konkurence tūrisma operatoru starpā pamatā veidojas tikai Latvijā. Latvijas tūrisma operatoru un ārvalstu tūrisma operatoru starpā, veidojot kompleksos tūrisma ceļojumus, konkurence pastāv, tomēr tā vērtējama kā nebūtiska. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī tūrisma aģentūru sniegto informāciju šīs lietas ietvaros, Konkurences padome konstatē, ka Latvijas tūrisma aģentūras pamatā konkurē savā starpā. Konkurence ar citu valstu tūrisma aģentūrām veidojas, izmantojot "on-line" sistēmu internetā, kur klients pats var iegādāties ceļojumu un veikt rezervāciju tūrisma aģentūras mājas lapā, tomēr šādi veikto pirkumu skaits saskaņā ar lietā esošo informāciju ir maznozīmīgs, veidojot ne vairāk kā (*) no kopējiem pārdotajiem tūrisma ceļojumiem. Lietā esošā informācija, kuru snieguši ārvalstu tūrisma operatori Thomas Cook un TUI AG, norādot, ka pamatā tūrisma ceļojumi tiek iegādāti mītnes zemē un arī iesākti no mītnes zemes, liecina, ka tūrisma aģentūras, veicot komplekso tūrisma ceļojumu pārdošanu, savstarpēji konkurē konkrētas valsts teritorijā. Arī Eiropas Komisijas 14.07.1999. lēmuma 2000/74/EC lietā Nr.IV/D-2/34.780 (Virgin/British Airways) 78.punktā norādīts: "Aģentūras parasti darbojas savas mītnes zemes robežās, patērētāji parasti biļetes iegādājas savā mītnes zemē. Aģentūras strādā, pamatojoties uz to, ka tirgi, kurās tās darbojas, ir nacionāli."4 Lai arī ir vērojama ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās tendence, šīs lietas ietvaros par konkrēto ģeogrāfisko tirgu pamatoti ir definēt Latvijas ģeogrāfisko teritoriju. 3.1.3. Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences padome secina, ka par konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros definējams komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā. 3.2. Komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošana 3.2.1. Konkrētās preces tirgus Tūrisma pakalpojumu sniedzējs, kurš pats neizstrādā un nepiedāvā tūrisma pakalpojumus, bet popularizē un piedāvā tos iegādāties, ir starpnieks. Ir izdalāmi divu veidu starpnieki. Tie, kas piedāvā iegādāties noteikta veida atsevišķu tūrisma pakalpojumu (piemēram, viesnīcu rezervēšanu), un tie, kas piedāvā vairāku atsevišķu tūrisma produktu komplektēšanu. Atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta 14.punktam tūrisma aģents-komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. No kā savukārt izriet, ka likumā noteiktie pienākumi, tiesības un ierobežojumi attiecībā uz tūrisma aģentiem ir attiecināmi tikai tad, kad tie pārdod tūrisma operatoru piedāvātos kompleksos tūrisma pakalpojumus. Ne tūrisma operatoram, ne tūrisma aģentam nav aizliegts piedāvāt tirgū arī atsevišķos tūrisma pakalpojumus. Līdz ar to atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem no piedāvājuma puses, tūrisma aģents var sniegt gan kompleksos, gan atsevišķos tūrisma pakalpojumus, pārējie tūrisma pakalpojumu pārdevēji - tikai atsevišķos pakalpojumus. Tātad aizvietojamība no piedāvājuma puses ir tūrisma aģentūrām, taču nav pārējiem tūrisma produktu pārdevējiem tirgū. Savukārt, ņemot vērā, ka tūrisma aģenti, tirgojot citu (tūrisma operatoru) izstrādāto produktu, ir starpnieki, tad attiecībā uz šī produkta pārdošanu ir spēkā visi tie paši nosacījumi, kas attiecībā uz šī produkta piedāvāšanu, kur kā būtiskākās tiek atzītas atšķirības attiecībā uz personu interešu aizsardzību kompleksā tūrisma pakalpojuma saņemšanas laikā. Līdz ar to otrs konkrētais pakalpojums ir kompleksā tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību. 3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma ceļojumus klienti iegādājas ar tūrisma aģentūru starpniecību. Ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto, tūrisma aģentūra tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. Attiecībā uz konkurenci ar citām tūrisma aģentūrām, pārdodot tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma ceļojumus, tūrisma aģentūras norādījušas, ka: "kā tūrisma aģentūra strādājam tikai Latvijā" (SIA "Begonija"), "tiešie konkurenti ir Latvijas visas tūrisma aģentūras" (SIA "TPG"), "nekonkurējam ar citu valstu tūrisma aģentūrām Latvijas tirgū un pārdošanas apjomi citu valstu iedzīvotājiem (Lietuvas, Igaunijas) nav tik lieli, lai tos varētu uzskatīt kā konkurenci citas valsts tirgū" (SIA "Ansbergs"). Vienlaikus tūrisma aģentūras arī norādījušas, ka: konkurē ar citu valstu tūrisma aģentūrām, pamatā tikai attiecībā uz internetā pārdotajiem pakalpojumiem, sadarbības forma ar citu valstu tūrisma operatoriem faktiski ir tāda pati kā ar Latvijā strādājošiem (SIA "Latvia Tours"); ir noslēgti sadarbības līgumi ar ārvalstu tūrisma operatoriem (SIA "Averoja"); konkurējam ar citu valstu tūrisma aģentūrām, klients var izvēlēties - nopirkt ceļojumu, izmantojot SIA "Vanilla Travel" kā starpnieku, var iegādāties ceļojumu arī pa tiešo no citas valsts tūrisma aģentūras, izvēle, kur veikt pirkumu, ir atkarīga no klienta, klients šādu braucienu internetā var norezervēt un apmaksāt pats (SIA "Vanilla Travel"); konkurējam ar citu valstu tūrisma aģentūrām, tiešie konkurenti ir Latvijas visas tūrisma aģentūras, visu Eiropas valstu un Krievijas tūrisma aģentūras konkurē galvenokārt ar interneta starpniecību (SIA "TPG"). Izvērtējot argumentus, secināms, ka, neskatoties uz to, ka tūrisma pakalpojumu pircēji pamatā izvēlas iegādāties tūrisma pakalpojumus un uzsākt tos mītnes zemē, palielinās tendence, ka Latvijas iedzīvotāji iegādājas citu valstu tūrisma operatoru izstrādātos kompleksos tūrisma pakalpojumus. Taču, ņemot vērā to, ka tūrisma aģentūras tirgo tūrisma operatoru izstrādātos kompleksos tūrisma pakalpojumus, kuru ģeogrāfiskais tirgus ir definēta Latvija, tad pamatoti kā kompleksā tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību ģeogrāfisko tirgu ir definēt Latvijas teritoriju. 3.2.3. Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka par konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros definējams komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas ar tūrisma aģentu starpniecību tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā.