1. Article

Saskaņā ar iesniegto pieteikumu par lietas ierosināšanu jautājums par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā šajā lietā ir saistīts ar vienu konkrētu personu grupu — politiski represētajām personām. Tāpēc, izvērtējot apstrīdētās tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, Satversmes tiesa, lai noskaidrotu šīs tiesību normas patieso saturu un jēgu, interpretē likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 9.pantā ietverto tiesību normu — "valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam". 1.1. Interpretējot vēsturiski, Satversmes tiesa ir ņēmusi vērā tos apstākļus, kas bijuši 9.pantā ietvertās tiesību normas rašanās pamatā, šajā gadījumā to, kas mudināja likumdevēju noteikt valsts pienākumu nodrošināt politiski represētajām personām tiesību atjaunošanu atbilstoši likumam. Jau Augstākās Padomes 1990.gada 4.maija deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" tika norādīts, ka 1940.gada notikumi — 16.jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegtā toreizējās staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un PSRS militārā agresija 17.jūnijā — kvalificējami kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana. Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarācijā par Latvijas okupāciju" vēlreiz tika uzsvērts, ka "... visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu... Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus un apspieda brīvas domas izpausmes" un "... 1941.gada vasarā, sākoties Otrā pasaules kara darbībai Latvijas teritorijā, to okupēja nacionālsociālistiskā Vācija, kas iedibināja savu režīmu, veica deportācijas un citas represijas pret iedzīvotājiem, kā arī izmantoja Latvijas teritoriju citu okupēto valstu iedzīvotāju iznīcināšanai". 1992.gada 13.maijā Augstākā Padome pieņēma likumu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", kas noteica, kuras personas atzīstamas par politiski represētām personām. 5. Saeimas pieņemtajā likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", kas stājās Augstākās Padomes 1992.gada 13.maija likuma vietā, tika iestrādāta pilnīgi jauna 4.nodaļa "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām" ar mērķi noteikt, ka valsts uzņemas garantēt politiski represēto personu tiesības. Likumdevējs bija ņēmis vērā politiski represētajām personām komunistiskā un nacistiskā režīma represijās nodarīto morālo un mantisko kaitējumu. To, ka likumdevējs vēlējās īpaši atbalstīt un garantēt tieši šīs personu grupas — politiski represēto — tiesības atbilstoši likumam, apliecina arī Saeimas deputātu uzstāšanās debatēs likumprojekta apspriešanas gaitā. Tā, 1994.gada 2.jūnijā Saeimas plenārsēdē, apspriežot likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 1.lasījumā, deputāts G.Resnais bija teicis: "Šodien šajā zālē kārtējo reizi rodas jautājums par tādu Latvijas tautas daļu, ko pēdējā laikā sauc par politiski represētajiem. Šī nav tikai politiski represēto sāpe, tā ir Latvijas tautas, Latvijas iedzīvotāju rēta, dziļa rēta, strutojusi rēta, kura ir palikusi pēc divu totalitāro režīmu mijiedarbības un mazās Latvijas atrašanās starp šiem diviem režīmiem. Tās tautas liktenis." 1.2. Interpretējot likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 9.pantā ietverto tiesību normu sistemātiski, Satversmes tiesa ir analizējusi to kopsakarā ar: 1.2.1. Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No tā izriet tādi vispārīgie tiesību principi, kā tiesiskas valsts princips, taisnīguma un tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar šiem vispārīgajiem tiesību principiem politiski represētās personas uzticējās likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un īpaši tā 9.pantā ietvertās tiesību normas stabilitātei, paļāvās uz to, ka politiski represētās personas statusa iegūšanai nav paredzēts termiņš un ticēja, ka pāridarījumi un netaisnības tiks atlīdzinātas atbilstoši likumam; 1.2.2. likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.panta otro daļu, kas nosaka, ka bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju vai zemi un šo zemi nav varējuši saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ, bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri līdz 1991.gada 20.jūnijam ir pieprasījuši zemi un nav varējuši to saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā) un bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, ir tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu — 28 latus par sertifikātu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, neparedzot nevienai no šeit minētajām personām, ja viņām ir politiski represētās personas statuss, konkrētu termiņu šo tiesību realizēšanai; 1.2.3. Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumu nr. 51 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par īpašumā bijušo zemi lauku apvidos piešķirtos sertifikātus" 5.punktu, kas nosaka, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, lai dzēstu zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot kompensāciju naudā, var iesniegt pieteikumus līdz 1999.gada 30.jūnijam, atšķirībā no politiski represētajām personām, kurām apstrīdētā tiesību norma pārtrauca iespēju iesniegt pieteikumu šajā pašā jautājumā 1997.gada 30.septembrī. 1.3. Veicot likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", kā arī konkrēti tā 9.pantā ietvertās tiesību normas teleoloģisko interpretāciju, Satversmes tiesa ir noskaidrojusi, ka tie mērķi, ko likumdevējs savulaik centies panākt, pieņemot šo tiesību normu, ir arī 9.pantā ietvertās tiesību normas objektīvie mērķi tās mūsdienu izpratnē. Tiesiskas un demokrātiskas valsts likuma, tātad arī likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", primārais un galvenais mērķis ir taisnīgums, tā nodrošināšana. Šajā gadījumā sākotnējais likumdevēja mērķis — taisnīga tiesību atjaunošana atbilstoši likumam tām personām, kuras ir cietušas no represijām komunistiskajā un nacistiskajā režīmā — ir palicis nemainīgs. Tāpat likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" mērķis nekad nav bijis ierobežot šā statusa piešķiršanu laikā, nosakot termiņu. Līdz ar to joprojām ir personas, kurām tiek vai arī tiks piešķirts politiski represētās personas statuss, un arī uz viņām attiecas un attieksies visas minētā likuma 4.nodaļā noteiktās valsts garantijas. 2. Veiktās interpretācijas rezultātā Satversmes tiesa uzskata, ka likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" griba nekad nav bijusi vērsta uz politiski represēto personu tiesību izmantošanas ierobežošanu. Tādējādi apstrīdētā tiesību norma neatbilst likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 9.pantam. 3. Nepamatots ir pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētā tiesību norma neatbilst Satversmes 105. un 91.pantam un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 1.panta otrajam punktam. Satversmes tiesa uzskata, ka likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atzīstot īpašuma tiesības uz zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus, bet saskaņā ar 12.panta otro daļu tikai kā papildus priekšrocības atsevišķām bijušo zemes īpašnieku vai mantinieku kategorijām, tai skaitā šo kategoriju politiski represētajām personām, ir dotas tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus naudā. 4. Ministru kabinetam, izdodot apstrīdēto tiesību normu, vajadzēja ņemt vērā visu tiesību sistēmu — gan Satversmi un citus normatīvos aktus, gan tiesību principus — kas attiecās uz politiski represēto personu tiesībām, un īpaši likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" un tā 9.pantā ietvertās tiesību normas mērķi un jēgu. Pārejas periodā uz jauno ekonomisko kārtību ir attaisnojams tas, ka Ministru kabinets noteica pieteikuma par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā iesniegšanas termiņu politiski represētajām personām, tomēr šim termiņam bija jābūt saprātīgam un taisnīgam. Tas, ka saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 18.panta vienpadsmito daļu sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis ir izmantojami līdz 1999.gada 31.decembrim, nav pamats, lai uzskatītu, ka 1997.gada 30.septembris ir saprātīgs un taisnīgs termiņš pieteikuma par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā iesniegšanai attiecībā uz politiski represētajām personām, kuras saskaņā ar likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" par tādām ir atzītas un arī var tikt atzītas laika posmā no 1997.gada 1.oktobra līdz kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām. Apstāklis, ka daļai politiski represēto personu līdz 1997.gada 30.septembrim nebija nepieciešamo dokumentu, kas apliecinātu viņu piederību šai personu grupai, nemaina politiski represētās personas reālo statusu un nevar būt par pamatu no šā statusa izrietošo tiesību ierobežošanai. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.–32.pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Ministru kabineta 1997.gada 20.maija noteikumu nr. 187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus" 29.punktu attiecībā uz 1992.gada 9.jūlija likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.panta otrajā daļā minētajām personām, ja tām ir politiski represētās personas statuss, par neatbilstošu 1995.gada 12.aprīļa likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 9.pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 1999.gada 20.aprīlī. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš Satversmes tiesas tiesnese A.Ušacka Satversmes tiesas tiesnesis R.Apsītis Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne Satversmes tiesas tiesnesis A.Lepse Satversmes tiesas tiesnese I.Skultāne