7. Article

Veselības ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2012.gada 1.jūlijam izvērtēt, kuri pamatnostādnēs minētie politikas plānošanas dokumenti atzīstami par spēku zaudējušiem vai to īstenošana pēc darbības termiņa beigām nav turpināma, un, ja nepieciešams, iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktu projektus. Ministru prezidents V.Dombrovskis Veselības ministrs J.Bārzdiņš (Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojums Nr.504) Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam kopsavilkums Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.−2017.gadam (turpmāk − pamatnostādnes) ir mērķtiecīgi īstenotas sabiedrības veselības politikas kārtējais posms un 2001.gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmas 2004.−2010.gadam turpinājums. Sabiedrības veselības stratēģijas 2001.−2010.gadam vispārējais mērķis bija sasniegt 95 % no Eiropas Savienības jaundzimušo vidējā paredzamā mūža ilguma. Mērķis netika sasniegts − 2009.gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 92 % no Eiropas Savienības jaundzimušo vidējā paredzamā mūža ilguma, un šis rādītājs joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Ir būtiskas atšķirības jaundzimušo vidējā paredzamā mūža ilgumā starp dzimumiem. 2010.gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus īsāks nekā sievietēm1. Minētais fakts norāda uz pārlieku augstiem Latvijas vīriešu mirstības rādītājiem. Standartizētie mirstības rādītāji liecina, ka Latvijā 48 % vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes − 28 %), savukārt Eiropas Savienībā vecumā līdz 65 gadiem nomirst tikai 29 % vīriešu. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekcijas slimības: asinsrites sistēmas slimības − 53,8 %, ļaundabīgie audzēji − 19,9 % un ārējie nāves cēloņi − 7,2 %. Neinfekcijas slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana, regulāras fiziskas aktivitātes, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara uzturēšana. Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un profilakses pasākumiem traumatisma mazināšanai bērniem ir nepietiekamas. Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā katru gadu tiek zaudēts vairāk nekā 40 tūkstoši potenciālo dzīves gadu līdz 65 gadu vecumam. Joprojām visvairāk potenciālo dzīves gadu tiek zaudēts satiksmes negadījumos, otrajā vietā ir noslīkšana, bet trešajā - nosmakšana un citi elpceļu traucējumi. Nāves gadījumi ārējo cēloņu dēļ ir tie, kurus iespējams novērst, veicinot apkārtējās vides drošību (piemēram, ceļu satiksmi, mājokļa drošību), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu un uzvedības ietekmi uz personas veselību. Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules un Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tai pašā laikā joprojām pastāv epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās pasaulē izplatās satraucoši ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Veselības aprūpes sistēmai nav pietiekams valsts finansiālais atbalsts, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, un tas būtiski ietekmē pieejamību veselības aprūpei. Veselības aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo pacientiem ne vienmēr ir iespēja laicīgi vērsties pie ārsta. Nevienlīdzīgu pieejamību veselības aprūpei izraisa ieslodzīto personu veselības aprūpes organizācija. Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Līdz 2017.gadam ir veicami šādi uzdevumi: 1) par diviem gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus (no 52,6 veselīgiem dzīves gadiem vīriešiem 2009.gadā līdz 54,7 - 2017.gadā un no 55,8 veselīgiem dzīves gadiem sievietēm 2009.gadā līdz 57,8 - 2017.gadā); 2) par 20 % samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009.gadā līdz 96 800 − 2017.gadā). Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi: 1) novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas nodrošināt veselību; 2) samazināt saslimstību un mirstību ar neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību; 3) uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību; 4) veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem; 5) samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām; 6) īstenot efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir: 1) partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšana, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem; 2) neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšana; 3) grūtnieču un bērnu veselības uzlabošana; 4) traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana; 5) infekcijas slimību profilakse; 6) kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Veselības ministrijai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi 2014.gadā - 46 610 latu, 2015.gadā - 28 860 latu, 2016.gadā - 28 860 latu un 2017.gadā - 28 860 latu apmērā. 1 Centrālās statistikas pārvaldes dati Veselības ministrs J.Bārzdiņš