1. Article

Kredītiestāžu likums tika pieņemts 1995. gada 5. oktobrī. Atbilstoši šā likuma 1. panta 1. punktam ar terminu "kredītiestāde" saprotama "kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus". Saskaņā ar minētā likuma 3. panta otro daļu "Latvijas Republikā kredītiestādi drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību". Kredītiestāžu likuma 4. panta otrā daļa paredz, ka "kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā". Līdz 2009. gada februārim Kredītiestāžu likums neregulēja jautājumus, kas saistīti ar kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu. 1.1. Komerclikums tika pieņemts 2000. gada 13. aprīlī un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Tā XIII sadaļa "Akciju sabiedrība" satur 2. nodaļu "Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana", kurā citastarp ietverts 249. pants "Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu" un 251. pants "Akcionāra pirmtiesības". Attiecībā uz kārtību, kādā palielināms pamatkapitāls, Komerclikuma 249. panta pirmā daļa sākotnēji paredzēja: "Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos." Ar 2008. gada 24. aprīļa un 18. decembra likumiem "Grozījumi Komerclikumā" Komerclikuma 249. pantā tika ieviestas izmaiņas, kuru rezultātā no 2009. gada 21. janvāra Komerclikuma 249. panta pirmā un ceturtā daļa ir spēkā šādā redakcijā: "(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. [..] (4) Statūtos var noteikt pilnvarojumu valdei uz laiku līdz pieciem gadiem palielināt pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apmērā, nepārsniedzot 30 procentus no sabiedrības pamatkapitāla pilnvarojuma spēkā stāšanās brīdī. Valdes pilnvarojums palielināt pamatkapitālu neattiecas uz pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 254.pantā minētajā gadījumā." Komerclikuma 254.pants regulē pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi. Attiecībā uz līdzšinējā akcionāra pirmtiesībām pamatkapitāla palielināšanas gadījumā iegādāties jaunās emisijas akcijas (turpmāk - akcionāru pirmtiesības) Komerclikuma 251. panta pirmā un trešā daļa (2002. gada 14. februāra likuma redakcijā) nosaka: "(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai. [..] (3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmtiesības." 1.2. 2008. gada septembra beigās akciju sabiedrība "Parex banka" (turpmāk - Parex banka) pēc aktīvu apjoma bija otra lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8 procentus no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. 2008. gada oktobrī no Parex bankas sāka paātrināti aizplūst noguldījumi un tās kapitāla pietiekamība noslīdēja zem nepieciešamā minimuma, turpinot strauji pasliktināties. 2008. gada novembra sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk arī - FKTK), Finanšu ministrija (turpmāk - FM) un Latvijas Banka (turpmāk arī - LB) secināja, ka bez valsts atbalsta Parex bankai draud tūlītēja maksātnespēja. 2008. gada 4. novembrī Valsts kancelejā tika saņemts Parex bankas vairākuma akcionāru V. Kargina un V. Krasovicka iesniegums ar lūgumu sniegt Parex bankai valsts atbalstu, un Ministru kabineta (turpmāk arī - MK) sēdē tika konceptuāli atbalstīta attiecīgas vienošanās noslēgšana. 2008. gada 10. novembrī tika parakstīts ieguldījuma līgums starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - LHZB), Parex banku, Latvijas Republiku un Parex bankas akcionāriem V. Karginu un V. Krasovicki (turpmāk - bijušie vairākuma akcionāri) par 51 procenta Parex bankas akciju pārdošanu LHZB par diviem latiem. Atbilstoši šim līgumam akciju pirkums tika atlikts ar vairākiem nosacījumiem, tostarp ar tādu nosacījumu, ka Eiropas Komisija (turpmāk - EK) atļauj sniegt valsts atbalstu (sk. informatīvo materiālu "Parex bankas pārņemšana un restrukturizācija" lietas materiālu 2. sēj. 172.-192. lpp.). 2008. gada 24. novembrī EK pieņēma lēmumu, kurā secināja, ka minētais pirkums nav uzskatāms par palīdzību bijušajiem vairākuma akcionāriem un Parex bankai paredzētie valsts atbalsta pasākumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) kopējo tirgu, un nolēma neiebilst pret tiem (sk. EK lēmumu lietā NN 68/2008 "Valsts atbalsta pasākumi attiecībā uz AS Parex banka", ES Oficiālais Vēstnesis C 147, 2009. gada 27. jūnijs, 1. lpp., vai http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2008/nn068-08.pdf). 2008. gada 3. decembrī MK nolēma iegādāties visas bijušajiem Parex bankas vairākuma akcionāriem piederošās akcijas par kopējo pirkuma summu - divi lati. Tika parakstīta attiecīga vienošanās, kuras rezultātā LHZB īpašumā pārgāja visas bijušajiem vairākuma akcionāriem piederējušās akcijas, kas veidoja 84,83 procentus no Parex bankas akcijām. Atlikušie 15,7 procenti akciju palika līdzšinējo mazākuma akcionāru īpašumā. 2008. gada 15. decembrī MK nolēma palielināt līdzdalību Parex bankā, iegādājoties bankai "Svenska Handelsbanken AB" piederošās Parex bankas akcijas par 1 eiro centu. Šā darījuma rezultātā LHZB līdzdalība Parex bankā tika palielināta līdz 85,15 procentiem (sk. informatīvo materiālu "Parex bankas pārņemšana un restrukturizācija" lietas materiālu 2. sēj. 172.-192. lpp.). 2008. gada 18. decembrī Saeima pieņēma Banku pārņemšanas likumu, kas tika izsludināts 2008. gada 30. decembrī un stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Banku pārņemšanas likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka bankas pārņemšana pieļaujama uz līguma pamata (labprātīga pārņemšana) vai pret taisnīgu atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata (piespiedu pārņemšana). 2008. gada 19. decembrī notika Parex bankas akcionāru ārkārtas sapulce, kurā tika atsaukti līdzšinējie un ievēlēti jauni bankas padomes locekļi. Kandidātu izvirzīšanas procesā Pieteikuma iesniedzēji, ņemot vērā, ka to kapitāls pārsniedza 5 procentus no pamatkapitāla, izmantoja savas tiesības kopīgi izvirzīt kandidātu bankas padomes locekļa amatam. Šis kandidāts netika ievēlēts (sk. Parex bankas 2008. gada 19. decembra ārkārtas akcionāru sapulces protokolu lietas materiālu 1. sēj. 103.-108. lpp.). 2009. gada 11. februārī EK izteica nožēlu, ka Latvija īstenojusi izmaiņas atbalsta pasākumos, neievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta trešo daļu, taču secināja, ka šie pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu, un nolēma necelt iebildumus pret tiem (sk. EK 2009. gada 11. februāra lēmumu lietā NN 3/2009 "Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka", ES Oficiālais Vēstnesis C 147, 2009. gada 27. jūnijs, 2.-3. lpp., vai http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf). 1.3. 2009. gada 29. janvārī Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu Nr. 963/Lp9 "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 963), nosakot 2009. gada 11. februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā likumprojekta trešajam lasījumam. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (turpmāk arī - Budžeta komisija). 2009. gada 16. februārī FM Budžeta komisijai adresētajā vēstulē Nr. 7-4/127 iesniedza vairākus priekšlikumus minētajam likumprojektam, tostarp arī priekšlikumu papildināt Kredītiestāžu likumu ar 59.5 pantu, lūdzot to izteikt kā atbildīgās komisijas priekšlikumu. Šis priekšlikums Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdē, sagatavojot likumprojektu Nr. 963 trešajam lasījumam, tika iestrādāts šajā likumprojektā kā atbildīgās komisijas priekšlikums. 1.4. 2009. gada 16. februārī un 17. februārī MK izskatīja jautājumu par Parex banku, citastarp nolemjot atbalstīt Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu un uzdodot FM sagatavot un iesniegt MK nepieciešamos dokumentu projektus, lai līdz gada pārskata apstiprināšanai pamatkapitāls tiktu palielināts (sk. MK 2009. gada 16. februāra sēdes protokola Nr. 12 1. § 10. punktu lietas materiālu 3. sēj. 93. lpp. un 2009. gada 17. februāra sēdes protokola Nr. 13 63. § 4. punktu lietas materiālu 3. sēj. 92. lpp.). 2009. gada 24. februārī MK izskatīja jautājumu par Parex banku, citastarp uzdodot akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas aģentūra) pārņemt no LHZB 85,15 procentus Parex bankas akciju, kā arī pieņēma zināšanai sniegto informāciju par sarunām ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (turpmāk - ERAB) un tās izvirzītajiem nosacījumiem iesaistei Parex bankas pamatkapitāla palielināšanā (sk. MK 2009. gada 24. februāra sēdes protokola Nr. 14 1. § 4.-5. punktu lietas materiālu 3. sēj. 69. lpp.). 1.5. 2009. gada 26. februārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", tas tika izsludināts 2009. gada 11. martā un stājās spēkā 2009. gada 25. martā. Līdz ar to Kredītiestāžu likuma 59.5 pants (turpmāk arī - apstrīdētā norma) nosaka: "(1) Ja Ministru kabinets pēc kredītiestādes valdes lūguma ir pieņēmis lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, kredītiestādes padome ir tiesīga, nesasaucot akcionāru sapulci, akcionāru sapulces vārdā pieņemt lēmumu par kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu un apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas noteikumus. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos līdzšinējiem kredītiestādes akcionāriem nav pirmtiesību iegādāties jaunās emisijas akcijas. (3) Palielinot pamatkapitālu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, grozījumus kredītiestādes statūtos izdara padome. Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā nav apmaksāta visu jaunās emisijas akciju nominālvērtība, pamatkapitāla palielināšana uzskatāma par nenotikušu un statūtos izdarītie grozījumi zaudē spēku no to apstiprināšanas brīža." 1.6. Atbilstoši apstrīdētajai normai tika vairākkārt palielināts Parex bankas pamatkapitāls. 2009. gada 20. martā Parex bankas valde pieņēma lēmumu "Par vēršanos Ministru kabinetā par valsts būtiskas līdzdalības palielināšanu" (sk. Parex bankas valdes 2009. gada 20. marta lēmumu Nr. 2/44/09 lietas materiālu 3. sēj. 133.-134. lpp.). 2009. gada 24. martā MK izskatīja jautājumu par Parex banku un citastarp nolēma pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās un pēc tam, kad būs pieņemts EK lēmums par plānotā valsts atbalsta saderību ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosacījumiem, netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību palielināt būtisku valsts līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 165 miljonus jaunās emisijas vārda akciju ar balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats (sk. MK 2009. gada 24. marta sēdes protokola Nr. 21 76.§ 3.1. punktu lietas materiālu 3. sēj. 96. lpp.). 2009. gada 26. martā Parex bankas padome, atsaucoties uz MK 2009. gada 24. marta lēmumu, akcionāru sapulces vārdā pieņēma lēmumu palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 165 miljoniem latu, emitējot 165 000 000 vārda akciju ar balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, apstiprināt (12. emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdarīt attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2009. gada 26. marta lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 100. lpp.). 2009. gada 16. aprīlī starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku, ERAB un Parex banku tika noslēgts akciju pirkuma līgums un akcionāru līgums, kas citastarp paredzēja, ka pirms darījuma ar ERAB Parex bankas pamatkapitāls tiks palielināts, izlaižot 165 miljonus vārda akciju ar balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, Privatizācijas aģentūra parakstīsies uz minētajām akcijām un tās apmaksās, bet ERAB iegādāsies 57 506 825 no šīm akcijām. Pamatkapitāla palielināšana minētajā apmērā netika saskaņota ar EK, jo atļaujas izdošanu pamatkapitāla palielināšanai par minēto summu steidzamās procedūras ietvaros EK neuzskatīja par iespējamu. Pēc EK ieskata, tik liels pamatkapitāls pārsniegtu bankas maksātnespējas novēršanai nepieciešamo valsts atbalsta minimumu (sk. finanšu ministra E. Repšes informatīvo ziņojumu par Parex banku lietas materiālu 3. sēj. 197. lpp.). 2009. gada 8. maijā MK uzdeva Privatizācijas aģentūrai nodrošināt Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši EK saskaņotajam valsts atbalsta apmēram (sk. MK 2009. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 30 1.§ 3. punktu). Vienlaikus MK nolēma atbalstīt Parex bankas valsts atbalsta restrukturizāciju saskaņā ar izstrādāto valsts atbalsta restrukturizācijas plānu un iesniegt to saskaņošanai EK. 2009. gada 11. maijā EK pieņēma lēmumu N 189/2009 "Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka" (turpmāk - EK 2009. gada 11. maija lēmums), kurā atzina, ka valsts atbalsts, kas citastarp ietvēra Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu par 140 miljoniem latu, nav pretrunā ar Eiropas kopējo tirgu, un nolēma neiebilst pret to (sk. EK 2009. gada 11. maija lēmumu N 189/2009 "Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka", ES Oficiālais Vēstnesis C 176, 2009. gada 29. jūlijs, 3. lpp., vai http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/n189-09-en.pdf). 2009. gada 11. maijā EK tika iesniegts arī Parex bankas restrukturizācijas plāns. 2009. gada 14. maijā Parex bankas padome, atsaucoties uz MK 2009. gada 24. marta lēmumu un 2009. gada 8. maija lēmumu, kā arī EK 2009. gada 11. maija lēmumu, akcionāru sapulces vārdā nolēma palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 140 miljoniem 750 tūkstošiem latu, emitējot 140 750 000 vārda akciju ar balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, no jauna apstiprināja grozījumus (12. emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumos un izdarīja attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 98. lpp.). Izskatījusi 2009. gada 11. maijā iesniegto Parex bankai paredzētā valsts atbalsta plānu, EK 2009. gada 29. jūlijā paziņoja Latvijai lēmumu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktā noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz to [sk.: Valsts atbalsts C 26/09 (ex N 289/09) - Pārstrukturēšanās atbalsts AS Parex banka. Uzaicinājums sniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. ES Oficiālais Vēstnesis C 239, 2009. gada 6. oktobris, 11. lpp.]. 2009. gada 23. jūlijā starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku, ERAB un Parex banku noslēgtajā akciju pirkuma līgumā un akcionāru līgumā tika izdarīti grozījumi. 2009. gada 3. septembrī ERAB īpašumā pārgāja 51 444 325 Parex bankas akcijas, kas veidoja 25 procentus plus vienu akciju no visām Parex bankas akcijām (sk. finanšu ministra E. Repšes informatīvo ziņojumu par Parex banku lietas materiālu 3. sēj. 197. lpp.). 2009. gada 29. septembrī Parex bankas valde nolēma pēc ERAB atļaujas un padomes piekrišanas saņemšanas vērsties pie MK ar lūgumu palielināt būtisku valsts līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā (sk. Parex bankas valdes 2009. gada 29. septembra lēmumu Nr. 3/106/09 lietas materiālu 3. sēj. 204..-205. lpp.). 2009. gada 8. oktobrī Parex bankas padome pieņēma lēmumu "Par bankas pamatkapitāla palielināšanu", kurā piekrita tam, ka valde lūdz MK pieņemt lēmumu par valsts būtiskas līdzdalības palielināšanu (sk. Parex bankas padomes 2009. gada 8. oktobra sēdes lēmumu lietas materiālu 3. sēj. 206. lpp.). 2009. gada 13. oktobrī MK izskatīja "Informatīvo ziņojumu par Parex banku" un, lai nodrošinātu Parex bankas kapitāla pietiekamību, saskaņā ar EK 2009. gada 11. maija lēmumu nolēma, ka valsts netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību palielinās būtisku līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 24 miljonus 250 tūkstošus jaunās emisijas vārda akciju bez balsstiesībām par nominālvērtību viens lats (sk. MK 2009. gada 13. oktobra sēdes protokola Nr. 69 78.§ lietas materiālu 3. sēj. 136. lpp.). 2009. gada 15. oktobrī Parex bankas padome, atsaucoties uz MK 2009. gada 13. oktobra lēmumu, akcionāru sapulces vārdā pieņēma lēmumu palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 24 miljoniem 250 tūkstošiem latu, emitējot 24 250 000 vārda akciju bez balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, apstiprināja (13. emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdarīja attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2009. gada 15. oktobra lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 94. lpp.). 2010. gada 29. janvārī Parex bankas valde pieņēma lēmumu vērsties pie MK ar lūgumu atļaut palielināt bankas pamatkapitālu un lūgt bankas padomi tam piekrist (sk. Parex bankas valdes 2010. gada 29. janvāra lēmumu Nr. 1/9/10 lietas materiālu 4. sēj. 37. lpp.). 2010. gada 5. februārī Parex bankas padome nolēma atbalstīt to, ka valde iesniedz MK lūgumu par pamatkapitāla palielināšanu(sk. Parex bankas padomes 2010. gada 5. februāra lēmumu lietas materiālu 4. sēj. 38. lpp.). 2010. gada 23. februārī MK nolēma netieši ar Privatizācijas aģentūras starpniecību palielināt būtisku valsts līdzdalību Parex bankā, iegādājoties 31 miljonu 500 tūkstošus jaunās emisijas vārda akciju bez balsstiesībām viena lata nominālvērtībā (sk. MK 2010. gada 23. februāra sēdes protokola Nr. 10 86.§ 5. punktu lietas materiālu 4. sēj. 1. lpp.). Atbilstoši tam Parex bankas padome 2010. gada 24. februārī nolēma palielināt Parex bankas pamatkapitālu par 31 miljonu 500 tūkstošiem latu, emitējot 31 miljonu 500 tūkstošus vārda akciju bez balsstiesībām viena lata nominālvērtībā, apstiprināja (14. emisijas) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdarīja attiecīgus grozījumus Parex bankas statūtos (sk. Parex bankas padomes 2010. gada 24. februāra lēmumu lietas materiālu 1. sēj. 91. lpp.). 2010. gada 15. septembrī EK pieņēma lēmumu C 26/09 (ex N 289/09) par valsts atbalstu, ko Latvija plāno īstenot Parex bankas pārstrukturēšanai (turpmāk - EK 2010. gada 15. septembra lēmums). EK secināja, ka, ņemot vērā pārstrukturēšanas plānu un saistības, ko uzņēmusies Latvijas Republika, pārstrukturēšanas atbalsts, kuru Latvija īsteno par labu Parex bankai un AS "Citadele banka", tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 107. panta 3. punkta "b" apakšpunkta nozīmē (ES Oficiālais Vēstnesis L 364, 2011. gada 23. jūnijs, 28..-51. lpp.).