10. Article

Ar Satversmes tiesas tiesneša Viktora Skudras lēmumu lietā noteikta ekspertīze par apstrīdētās normas atbilstību ES tiesībām. Ekspertīzi uzdots veikt LL.M. ES tiesībās Esmeraldai Balodei-Burakai. Eksperte norāda, ka uz situāciju, kuru regulē apstrīdētā norma, ir attiecināms Direktīvas 77/91/EEK 25. pants, kas Latvijas tiesībās pārņemts ar Komerclikuma 249. pantu, un 29. panta 1. punkts, kas pārņemts ar Komerclikuma 251. pantu. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nolēmis izdot speciālo normu, kura atkāptos no Komerclikuma 249. panta pirmajā daļā un 251. pantā ietvertajiem principiem situācijā, kad iestājušies divi īpaši apstākļi: a) kredītiestādes valde izteikusi lūgumu, lai valsts iegūst vai palielina būtisku līdzdalību šajā kredītiestādē; b) MK pieņēmis lēmumu, ar kuru šāds lūgums ir apmierināts. Savukārt Direktīvā 77/91/EEK minētās atkāpes expressis verbis neesot norādītas. Direktīvas mērķis esot nodrošināt akcionāriem minimālo aizsardzību visās dalībvalstīs. EST secinājusi, ka Direktīvas 77/91/EEK mērķis būtu nopietni apdraudēts, ja dalībvalstis būtu tiesīgas atkāpties no minētās direktīvas noteikumiem, uzturot spēkā noteikumus - pat tādus, ko klasificē kā īpašus vai izņēmuma noteikumus (sk. EST 1991. gada 30. maija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-19/90 un Nr. C-20/90 "Marina Karella and Nicolas Karellas v Minister for Industry, Energy and Technology and Organismos Anasygkrotiseos Epicheiriseon AE"). Turklāt Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punktā ietvertās akcionāru sapulces tiesības pieņemt lēmumus esot piemērojamas arī tādās situācijās, kas saistītas ar komercsabiedrību, kurai ir nopietnas finansiālas grūtības [sk. EST 1998. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. C-367/96 "Alexandros Kefalas and Others v Elliniko Dimosio (Greek State) and Organismos Oikonomikis Anasygkrotisis Epicheiriseon AE (OAE)"]. Līdz ar to eksperte secina, ka apstrīdētā norma neatbilst Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punktam. Eksperte norāda, ka Direktīvas 77/91/EEK 29. panta 1. punkta detalizētu interpretāciju EST neesot bijusi izdevība sniegt, taču ar līdzīgu argumentāciju, balstoties uz minētās direktīvas mērķi, esot iespējams nonākt pie identiska secinājuma, proti, ka apstrīdētā norma neatbilst arī Direktīvas 77/91/EEK 29. panta 1. punktā noteiktajam. Turklāt EST esot atzinusi, ka gan Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punkts, gan 29. panta 1. punkts ir formulēti bez nosacījumiem, kā arī pietiekami skaidri un precīzi, lai tiem būtu tieša iedarbība (sk. EST 1991. gada 30. maija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-19/90 un Nr. C-20/90 "Marina Karella and Nicolas Karellas v Minister for Industry, Energy and Technology and Organismos Anasygkrotiseos Epicheiriseon AE"). Atzinumā norādīts, ka uz situāciju, kuru regulē apstrīdētā norma, attiecas arī ES primāro tiesību norma - LESD 107. panta 3. punkta "b" apakšpunkts (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta "b" apakšpunkts). Šajā punktā minētos izņēmumus piemērojot EK. Globālās finanšu krīzes kontekstā 2008. gada 13. oktobrī EK izplatījusi paziņojumu, kurā citastarp norādīts, ka, ņemot vērā 2008./2009. gada finanšu krīzes apmērus un ietekmi, kā arī iespējamās sekas, esot pieļaujams izmantot ESDL 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktā minēto izņēmumu kā atbilstošu tiesisko pamatojumu valsts atbalstam noteiktās, individuāli izvērtējamās situācijās, īpaši attiecībā uz finanšu institūcijām (sk. EK paziņojuma "Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi" 8. un 9. punktu ES Oficiālajā Vēstnesī, 2008. gada 25. oktobris, Nr. C 270). Šādu nostāju EK saglabājusi, pieņemot sekundāros ES tiesību aktus par Parex bankai paredzētā Latvijas valsts atbalsta saderību ar ESDL 107. pantu. Līdz ar to eksperte secina, ka apstrīdētā tiesību norma atbilst ESDL 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktam. Atzinumā norādīts, ka secinājums par apstrīdētās normas neatbilstību Direktīvai 77/91/EEK ir balstīts uz EST iepriekš sniegto attiecīgo tiesību normu interpretāciju. Proti, atbilstoši minētajai EST judikatūrai situācija, kuru regulē apstrīdētā norma, esot līdzīga tām situācijām, kuras EST jau aplūkojusi, īpaši attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušu sabiedrību, kāda bija EST lietā Nr. C-367/96 "Alexandros Kefalas and Others v Elliniko Dimosio (Greek State) and Organismos Oikonomikis Anasygkrotisis Epicheiriseon AE (OAE)" iesaistītā sabiedrība. Tomēr EST nekad neesot sniegusi attiecīgo ES tiesību normu interpretāciju sakarā ar tādu situāciju, kad globālu procesu rezultātā finansiālās grūtībās vienlaikus var nonākt daudzas kredītiestādes dažādās ES valstīs. ES finanšu tirgu integrācija esot stimulējusi arī ES iekšējā tirgus vēl ciešāku saliedēšanos, kas ļaujot nošķirt situāciju, kuru regulē apstrīdētā norma, no tām situācijām, kuras EST aplūkojusi iepriekš. Ja Satversmes tiesa uzskatītu, ka, pirmkārt, jautājums par ES tiesību piemērošanu ir būtisks lietas izlemšanā, un, otrkārt, ņemtu vērā to, ka attiecīgo Direktīvas 77/91/EEK normu un ESDL 107. panta 3. punkta "b" apakšpunkta piemērošanu kopsakarā EST nekad nav vērtējusi, kā arī to, ka šādai piemērošanai nepieciešamā ES tiesību normu interpretācija nav acīmredzama, tai saskaņā ar ESDL 267. panta trešajā daļā un EST 1982. gada 6. oktobra spriedumā lietā Nr. 283/81 "Srl CILFIT and Lanificio di Gavardo SpA v Ministry of Health" noteikto būtu jāvēršas Eiropas Savienības tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Secinājumu daļa