12. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka viņiem ir aizskartas pamattiesības uz īpašumu. Tās nostiprinātas Satversmes 105. pantā, kas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas dalībnieki un visas pieaicinātās personas, atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi, sākotnēji bija vienisprātis, ka apstrīdētajā normā ir paredzēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma iesniedzējiem noteikto pamattiesību ierobežojums. Viedokļi atšķīrās tikai jautājumā par tā apjomu. Savukārt tiesas sēdē Saeimas pārstāvis apgalvoja, ka Satversmes 105. pantā lietotais termins "īpašums" attiecināms tikai uz tādām akcijām, kurām ir ekonomiska vērtība, bet Pieteikuma iesniedzēju akcijām neesot ekonomiskas vērtības un tādēļ tās neietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai uz Pieteikuma iesniedzējiem piederējušajām akcijām laikā, kad Parex bankas pamatkapitāla palielināšanai tika piemērota apstrīdētā norma, bija attiecināms Satversmes 105. pantā paredzētais termins "īpašums". 12.1. Satversmes tiesa savā praksē daudzkārt ir interpretējusi Satversmes 105. pantu un jau izstrādājusi viedokli par tā interpretācijas metodoloģiju un saturu. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka no Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, izriet valsts pienākums ņemt vērā starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Konstitucionālā likumdevēja mērķis ir bijis panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām cilvēktiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu). Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, ir jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu). Tātad, ja no Konvencijas normām un to interpretācijas ECT praksē izriet, ka konkrētas Konvencijā nostiprinātas cilvēktiesības aptver konkrēto situāciju, tad šī situācija parasti ietilpst arī Satversmē nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā. Savukārt tad, ja Konvencijā nostiprinātās cilvēktiesības konkrēto situāciju neaptver, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šī situācija Satversmē nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā neietilpst. Šādā gadījumā Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai nepastāv apstākļi, kas norāda uz to, ka Satversmē ir paredzēts augstāks pamattiesību aizsardzības līmenis. 12.2. Satversmes tiesa jau agrāk ir secinājusi: "Nav šaubu par to, ka kapitāla daļa ir uzskatāma par "īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē" (Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 14. punkts). Saeimas pārstāvis šim secinājumam nepiekrīt, uzskatot, ka akcionāra tiesības uz īpašumu tiek aizsargātas tikai tad, ja akcijām ir tirgus vērtība. Saeimas pārstāvis minēto viedokli balsta galvenokārt uz vienu ECT nolēmumos ietvertu teikumu: "[..] akcijām publiskā kompānijā ir ekonomiska vērtība, un tādēļ tās uzskatāmas par īpašumu Konvencijas Pirmā protokola 1. panta nozīmē" (sk., piemēram, ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 60. punktu). No šā teikuma Saeimas pārstāvis izdara slēdzienu par pretējo (per argumentum e contrario), kā arī uzskata, ka ar vārdiem "ekonomiska vērtība" būtu saprotama akciju tirgus vērtība. 12.2.1. Slēdziens per argumentum e contrario, interpretējot tiesību aktu, ir pieļaujams tikai tad, ja tiesību akta piemērošanas gadījumi uzskaitīti izsmeļoši, bet nav pieļaujams, ja nonāk pretrunā ar pārējiem šā tiesību akta noteikumiem. Var piekrist, ka noteiktos gadījumos ECT spriedumos ietverto atziņu būtību ir iespējams noskaidrot arī per argumentum e contrario, taču konkrētajā gadījumā šāda pieeja nav pamatota. Saeimas pārstāvja secinājums nonāk pretrunā ar lēmumā minētajiem faktiem par tās bankas finanšu stāvokli, kuras akciju īpašnieks bija attiecīgās sūdzības iesniedzējs (sk. ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 9. punktu). Ja Saeimas pārstāvja viedoklis par ECT nostāju būtu pamatots, ECT būtu vajadzējis secināt, ka sūdzības iesniedzēja akcijām nebija tirgus vērtības un tāpēc tās neietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1. panta tvērumā. Taču minētajā lietā ECT secināja, ka sūdzības iesniedzējs kā publiskas kompānijas akcionārs, atsaucoties uz Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, varēja prasīt cietušā statusu (sk. ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 61. un 62. punktu). 12.2.2. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka jēdzienam "īpašums" Konvencijas Pirmā protokola 1. panta izpratnē ir patstāvīga nozīme. Ar to jāsaprot gan nekustamais, gan kustamais īpašums, turklāt šis jēdziens ietver līguma tiesības ar ekonomisku vērtību un dažādas ekonomiskās intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu). Pēc Saeimas pārstāvja ieskata, ECT lietotais termins "ekonomiska vērtība" (economic value) minētajos nolēmumos būtu saprotams kā akcijas tirgus vērtība. Taču gadījumos, kad runa ir par īpašuma tirgus vērtību, ECT praksē tiek lietots termins "tirgus vērtība" (market value) vai "pilna tirgus vērtība" (full market value) (sk., piemēram, ECT 1986. gada 21. februāra sprieduma lietā "James and others v. the United Kingdom", iesniegums Nr. 8793/79, 54. punktu un 2011. gada 5. aprīļa sprieduma lietā "Yildirir v. Turkey", iesniegums Nr. 21482/03, 19. punktu). Konvencijas Pirmā protokola 1. panta kontekstā termins "ekonomiskā vērtība" tiek lietots plašākā nozīmē nekā termins "tirgus vērtība" un apzīmē prasījuma mantisko raksturu plašā kontekstā ar mērķi nošķirt mantiska rakstura prasījumus no tādiem prasījumiem, kuriem mantiska rakstura vispār nav. Atsaucoties gan uz ECT atziņām, gan uz Latvijas tiesību zinātnieku viedokli, Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka "Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar tiesībām uz īpašumu saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, piemēram, [..] tiesības, kas izriet no kapitāla daļām un akcijām (kā arī citiem vērtspapīriem)" (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu). 12.2.3. Apzīmējumu "akcijas vērtība" iespējams lietot atšķirīgās nozīmēs. Akcijas mantisko raksturu visupirms atspoguļo tās nominālvērtība. Tā citastarp norāda, ka veikts attiecīgs mantisks ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā. Atbilstoši Komerclikuma 230. panta pirmajai daļai "akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka latos". Atbilstoši Komerclikuma 259. pantam jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akcijas pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Gada pārskatu likuma 43. panta otrais teikums paredz, ka akciju sabiedrībām gada pārskatā vienmēr jānorāda akciju skaits un nominālvērtība. Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumu Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu" 32. punkta pirmais teikums attiecībā uz mantojamo mantu un tās novērtēšanu paredz, ka "kapitālsabiedrību kapitāla daļu vai akciju, cita veida līdzdalības daļu, kā arī vērtspapīru vērtība ir to nominālvērtība". Pieteikuma iesniedzējiem gan pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, gan arī pēc tās piemērošanas pieder akcijas ar vienu un to pašu nominālvērtību. Nevar apgalvot, ka Pieteikuma iesniedzējiem piederošajām akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas vai piemērošanas laikā nebija ekonomiskas vērtības un ka no šīm akcijām izrietošās tiesības nebija mantiska rakstura tiesības. Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka Satversmes 105. pants aizsargā personas tiesības uz mantu, kas palikusi pēc tādas uzņēmējsabiedrības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, kurā šai personai piederējušas kapitāla daļas (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 14. punktu). Tātad fakts, ka Pieteikuma iesniedzējiem pieder akcijas sabiedrībā, kas nonākusi finansiālās grūtībās, neizslēdz tās no Satversmes 105. panta tvēruma. 12.2.4. Asociācijas pārstāve norādīja, ka akcijas tirgus vērtība atspoguļo cenu, ko citas personas ir gatavas maksāt personai par akciju gadījumā, ja tā savu akciju pārdod. Akcijas tirgus vērtība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp no attiecīgo akciju pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Ja ņem vērā arī to, ka privāttiesību subjekts ERAB izrādīja interesi par Parex bankas akciju iegādi un tās arī iegādājās, nevar uzskatīt, ka šīm akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas un vairākkārtējās piemērošanas laikā nebija nekādas tirgus vērtības. No akciju nominālvērtības un tirgus vērtības atšķiras tā vērtība, kuru aprēķina vai nosaka ar speciālu nolūku. Piemēram, atsavinot īpašumu kārtībā, kādu paredz Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmā daļa, atlīdzībai jābūt saprātīgi saistītai ar īpašuma tirgus vērtību, taču šī norma negarantē tiesības uz pilnu atlīdzību visos apstākļos. Arī Satversmes 105. pantā lietotais termins "taisnīga atlīdzība" ne vienmēr ir saprotams kā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtība (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.3. punktu). Saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmo un ceturto daļu akciju, mantas, tiesību vai saistību atsavināšanas gadījumā bankas akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības, tās apmēra un samaksas, kā arī piedāvāšanas kārtību nosaka MK, bet strīda gadījumā - tiesa civilprocesuālajā kārtībā pēc bankas vai tās akcionāru prasības. Saeimas pārstāvis tiesai iesniedzis FM 2011. gada 2. septembra vēstuli Nr. 7-3-07/5778, kurā apgalvots: "Pēc VAS "Privatizācijas aģentūra" sniegtās informācijas akciju tirgus vērtības novērtējumu nevarēja veikt, jo akciju vērtība ir bijusi simboliska, ko apliecina arī to iegādes cena (kopā divi lati un viens eiro cents)" (lietas materiālu 4. sēj. 163. lpp.). Minētais FM viedoklis nonāk pretrunā ar viedokli, ko tā bija paudusi 2009. gada 24. februāra vēstulē Ministru prezidentam: "Lai ERAB varētu lemt par iespējamo iesaisti Parex bankas pamatkapitālā, ir nepieciešams noteikt Parex bankas vienas akcijas vērtību. Vairāku institūciju veiktajos aprēķinos tiek minēta atšķirīga vienas akcijas vērtība. Likvidācijas vērtība varētu būt 0,01 lats par akciju" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 72. lpp.). Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējiem piederošo akciju skaitu, kas vienam no tiem pārsniedz divus miljonus, bet otram - miljonu akciju, arī tādā gadījumā, ja akciju vērtība aprobežotos ar minēto simbolisko summu, to nevar uzskatīt par neietilpstošu Satversmes 105. panta tvērumā. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja "East Capital (Lux)" auditētajā 2008. gada pārskatā "East Capital (Lux) Eastern European Fund" piederošajām 28 900 Parex bankas akcijām norādīta tirgus vērtība (market value) 40 tūkstošu dolāru apmērā [sk. East Capital (Lux). Sociètè d'investissement á capital variable incorporated in Luxembourg. Audited Annual report 2008 lietas materiālu 6. sēj. 104. lpp.]. Tātad nevar piekrist viedoklim, ka Satversmes 105. pantā lietotais jēdziens "īpašums" neietver Pieteikuma iesniedzējiem piederējušās akcijas un līdz ar to nevar pastāvēt tiem Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums. Tādējādi lūgums izbeigt lietu uz šā pamata nav apmierināms.