16. Article

Apstrīdētā norma ir pieņemta un piemērota laika posmā, kas Satversmes tiesas spriedumos jau raksturots kā ekonomiskā krīze. Tā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka 2009. gadā "strauji turpināja pasliktināties Latvijas ekonomiskā situācija un samazinājās valsts budžeta ieņēmumi, turklāt būtiski palielinājās bezdarbs un pieauga sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi. Latvija 2009. gada otrajā ceturksnī piedzīvoja straujāko ekonomiskās aktivitātes samazinājumu Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gada pirmajos sešos mēnešos bija par 15 procentiem mazāki nekā attiecīgajā laika posmā 2008. gadā, [..] iekšzemes kopprodukta kritums salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem bija 18,7 procenti" (Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 20. punkts). Līdz ar to nevar piekrist Pieteikuma iesniedzēju pārstāvja V. Tihonova piezīmei, ka nekādas krīzes nebija (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6. septembra tiesas sēdes stenogramma lietas materiālu 7. sēj. 17. lpp.). Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi arī to, ka neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 24. punktu).