18. Article

Lietas sagatavošanas gaitā ir radušās šaubas par to, vai apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra atbilst Kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 6. punktam, 106. panta pirmajai daļai un 111. panta otrajai daļai. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētā norma pieņemta atbilstoši minētajām normām. 18.1. Likumdošanas process ir sevišķa procesuālā kārtība, kādā Saeima vai pati tauta panāk to, ka iepriekš sagatavots likumprojekts kļūst par likumu, tas ir, par normatīvu aktu, kas ieņem noteiktu vietu normatīvo aktu sistēmā. Likumdošanas procesu var iedalīt šādās stadijās: likumdošanas iniciatīva, likumprojekta apspriešana, likuma pieņemšana un likuma publicēšana (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1. punktu un 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11. punktu). Apstrīdētā norma attiecīgajā likumprojektā tika iestrādāta kā atbildīgās komisijas - Budžeta komisijas - priekšlikums, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to attiecībā uz apstrīdēto normu nav izstrādāta anotācija, no kuras varētu gūt priekšstatu par šīs normas izstrādāšanas gaitu, atbilstību personas pamattiesībām, Latvijas starptautiskajām saistībām un citiem ar likumprojektu saistītiem svarīgiem jautājumiem. Citām Saeimas komisijām un deputātiem pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā nav bijusi iespēja izteikt viedokli vai iesniegt priekšlikumus par šo normu. Tomēr "saskaņā ar Kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad saskaņā ar Satversmes 76. pantu tiek izskatīti grozījumi Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā lasījumā" (Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punkts). Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima trešajā lasījumā ir tiesīga pieņemt normas arī attiecībā uz tādu jautājumu, ko sākotnēji iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2. punktu). 18.2. "Kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots pilnvērtīgi" (Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.4. punkts un 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 11.2. punkts). Kārtības ruļļa 106. panta pirmā daļa nosaka: "Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus." Atbilstoši Kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 7. punktam priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju. Izskatot Kārtības ruļļa projektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē 1994. gada 25. maijā, Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja: "Gatavojot likumprojektu jau otrajam lasījumam, papildus valsts valodas speciālistiem vajadzētu pieaicināt juridiskā dienesta speciālistus, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs pēc tam, kad ir jau nobalsots, atrodam, ka, lūk, šeit ir pretruna, tur ir pretruna jau ar citām likumā, šajā projektā, esošām normām vai kāda cita spēkā esoša likuma normām" (Saeimas 1994. gada 25. maija sēdes stenogramma http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2505.html). Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi uz to, ka Saeimas procedūru nosaka arī parlamentārās paražas, ciktāl tās nav pretrunā ar Kārtības rulli [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu]. Atbilstoši Kārtības rullim un Juridiskā biroja darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī Saeimā iedibinātajām parlamentārajām paražām Juridiskā biroja pienākums ir savu iespēju robežās gādāt, lai Saeimas deputātu un komisiju, it īpaši atbildīgās komisijas rīcībā būtu profesionāli sagatavota informācija par likumprojektu, priekšlikumu un ierosinājumu atbilstību Satversmei, Latvijas starptautiskajām saistībām un ES tiesībām, kā arī saderību ar Latvijas tiesību sistēmu. Savukārt atbildīgās komisijas pienākums ir savlaicīgi nodot Juridiskā biroja rīcībā komisijas sēdē izskatāmos materiālus, uzklausīt Juridiskā biroja viedokli par likumprojektu un priekšlikumiem, kā arī izvērtēt Juridiskā biroja sniegtos argumentus. 18.3. Juridiskais birojs 17. februāra atzinumā Budžeta komisijai norāda, ka, iepazīstoties ar priekšlikumu tabulu likumprojekta Nr. 963 trešajam lasījumam, tas konstatējis, ka tabulā ir ietverts iespējamais Budžeta komisijas priekšlikums par likumprojekta papildināšanu ar 59.5 pantu. Vispusīgi izvērtēt tā atbilstību citiem likumiem un augstāka juridiskā spēka tiesību normām tik ierobežotā laika posmā neesot iespējams, taču, sākotnēji izanalizējis iesniegto priekšlikumu, Juridiskais birojs uzskata, ka "tas ir pretrunā ar Komerclikumu un būtiski ierobežo līdzšinējo kredītiestādes akcionāru tiesības". Atsaucoties uz Kārtības ruļļa 111. panta otro daļu, Juridiskais birojs norāda, ka šāda veida priekšlikumi būtu nosūtāmi izvērtēšanai Tieslietu ministrijai. Tomēr, ja Budžeta komisija nolemj atbalstīt priekšlikumu par likumprojekta papildināšanu ar 59.5 pantu, Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar šādu normu: "Grozījumi par likuma papildināšanu ar 59.5 pantu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā" [sk. Saeimas Juridiskā biroja 2009. gada 17. februāra atzinumu Nr. 12/17-3-9-(9/09) lietas materiālu 2. sēj. 48. lpp.]. Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdes protokolā Nr. 227 nav ierakstu nedz par to, vai attiecīgais Juridiskā biroja atzinums sēdē tika izskatīts, nedz arī par to, ka Budžeta komisija būtu vērtējusi sagatavotā likumprojekta atbilstību Kārtības ruļļa 111. panta otrajai daļai (sk. Budžeta komisijas 2009. gada 17. februāra sēdes protokolu Nr. 227 lietas materiālu 2. sēj. 42.-45. lpp.). 2009. gada februārī Budžeta komisijas sēžu audioieraksti vēl netika veikti (sk. Saeimas Kancelejas 2011. gada 30. marta vēstuli Nr. 12/1-3-n/57-2011 lietas materiālu 2. sēj. 41. lpp.). Taču no pieaicināto personu - Budžeta komisijas un Juridiskā biroja - rakstveida viedokļiem un informācijas, ko tiesas sēdē sniedza šo pieaicināto personu pārstāvji, secināms, ka Budžeta komisijas 17. februāra sēdē Juridiskā biroja viedoklis tika uzklausīts un izvērtēts. Diskusijas rezultātā tomēr esot nolemts, ka, pieņemot apstrīdēto normu, neradīsies pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem. Komerclikumā esot noteikts vispārējais regulējums, savukārt apstrīdētā norma kā speciālā tiesību norma regulējot situāciju attiecībā uz specifisku tiesību subjektu - kredītiestādi. Apstrīdētās normas piemērošanu nosakot likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8. pants, kā arī Kredītiestāžu likuma 4. pants. Līdz ar to neesot nepieciešams pārejas noteikumos ietvert Kārtības ruļļa 111. panta otrajā daļā paredzēto regulējumu. 18.4. Atbildot uz jautājumu, vai tad, ja priekšlikums tiek iestrādāts likumprojektā trešā lasījuma gaitā, tiek vērtēta tā atbilstība Satversmei, Budžeta komisija informē, ka parasti to vērtē Tieslietu ministrija vai Juridiskais birojs. Savukārt Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka Juridiskais birojs tam atvēlētajā laikā apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām varēja izvērtēt tikai ierobežotā apmērā. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka gadījumos, kad Kārtības rullis paredz kādai personai konkrētas tiesības, piemēram, tiesības iesniegt priekšlikumu, bet termiņš šo tiesību realizācijai nosakāms pēc Saeimas ieskata, piemēram, priekšlikumu iesniegšanas termiņš steidzamam likumprojektam, šim termiņam ir jābūt tādam, lai persona Kārtības rullī paredzētās tiesības varētu realizēt (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1. punktu). Satversmes 75. pants un Kārtības rullis paredz kārtību, kādā pieņemami steidzami likumprojekti. Tieši attiecībā uz steidzama likumprojekta pieņemšanas procedūru Satversmes tiesa ir atzinusi par parlamentārajai procedūrai atbilstošu tādu situāciju, kurā priekšlikumu iesniegšanas termiņš divus pantus garam likumprojektam bija tikai 15 minūtes (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.1. punktu). Savukārt apstrīdētā norma ir iestrādāta likumprojektā, par kura pieņemšanu steidzamības kārtībā Saeimas deputāti nav lēmuši. Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka būtisku atzinumu izvērtēšanas neatspoguļošana komisijas sēdes protokolā liedz gūt pilnvērtīgu ieskatu par komisijas sēdes gaitu un lēmumiem. Savukārt tas, ka juridiskajam dienestam netiek atvēlēts pietiekams laiks, lai tas varētu pārbaudīt priekšlikumu atbilstību Satversmei, rada risku, ka var tikt pieņemta pamattiesībām neatbilstoša norma. Šāda Budžeta komisijas rīcība ir pretrunā ar Kārtības ruļļa 106. pantu un Saeimā iedibinātajām tradīcijām. Tātad tā uzskatāma par parlamentārās procedūras pārkāpumu. Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka "ne katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, Saeima pieņemtu atšķirīgu lēmumu" [Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punkts]. Konkrētajā gadījumā šādu šaubu nav. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu likumu.