21. Article

Izvērtējot, vai apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo mērķi, jāņem vērā, ka tam ir vairāki aspekti. 21.1. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir pamatkapitāla ātra palielināšana, tas tiek sasniegts. Proti, Komerclikumā reglamentētā akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana vispārējā kārtībā tiek īstenota vairākos posmos, katram no kuriem ir noteikts termiņš, savukārt apstrīdētā norma šo procesu saīsina. Tā atbilstoši Komerclikuma 249. panta pirmajai daļai pamatkapitālu drīkst palielināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Atbilstoši 273. panta pirmās daļas 1. punktam paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces. Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka pamatkapitāla palielināšanai nav nepieciešama akcionāru sapulces sasaukšana, un līdz ar to šāds termiņš nav nepieciešams. Atbilstoši Komerclikuma 252. pantam paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Paziņojumā citastarp norāda arī termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai - vārda akciju gadījumā - no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Apstrīdētā norma līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības neparedz, līdz ar to arī šāds termiņš nav nepieciešams. Turklāt, ja pamatkapitāla palielināšana notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā un kāds no akcionāriem savas pirmtiesības neizmanto, termiņš ieilgst vēl vairāk, toties apstrīdētajā normā paredzētās kārtības piemērošanas gadījumā tas nenotiek. 21.2. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt pamatkapitālu, samazinot līdzšinējo akcionāru līdzdalību, tas tiek sasniegts, jo apstrīdētā norma neparedz līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas. Uz to, ka konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma, iespējams, ir sasniegusi šo mērķi, citastarp norāda arī EK 2010. gada 15. septembra lēmumā ietvertie secinājumi. EK uzskatīja, ka jau īstenotie un tie pasākumi, kurus Latvija apņēmusies īstenot, nodrošina pašu resursu izmantošanu un to, ka privātie Parex bankas kapitāla turētāji dod adekvātu ieguldījumu pārstrukturēšanā. Bijušo vairākuma akcionāru slogu ilustrē tas, ka Latvija visas to akcijas pārņēma par simbolisku cenu - diviem latiem. Tādējādi uzskatāms, ka viņi ir uzņēmušies Parex bankas maksātnespējas sekas. Papildus vairākuma akcionāru nomaiņai valsts un ERAB veiktās bankas rekapitalizācijas rezultātā ir ievērojami samazināta arī mazākuma akcionāru ietekme. Šo akcionāru īpašuma tiesības ir samazinājušās no iepriekšējiem 15,2 procentiem līdz 3,7 procentiem [sk. EK 2010. gada 15. septembra lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka pārstrukturēšanai, 146. -147. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis L 163, 2011. gada 23. jūnijs, 48. lpp.]. Savukārt šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešams atteikties no akcionāru sapulces sasaukšanas. Tiesas sēdē, atbildot uz Pieteikuma iesniedzēja jautājumu, D. Lagzdiņa norādīja, ka no valsts atbalsta tiesību viedokļa neesot nozīmes tam, vai lēmumu pieņem valde vai padome (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 83. lpp.). Nevienā no EK paziņojumiem, kas attiecas uz finanšu krīzes pārvarēšanai nepieciešamo valsts atbalstu, nav norādīts, ka atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas šādā gadījumā būtu nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci. Saeimas pārstāvis nevarēja pierādīt, ka kādā no EK lēmumiem par valsts atbalstu Parex bankai būtu akcentēts, ka pamatkapitālu var palielināt bez akcionāru sapulces lēmuma. Arī no EK prakses citās ES dalībvalstīs kredītiestādēm paredzētā valsts atbalsta izvērtēšanā nevar secināt, ka tad, ja pamatkapitāls tiek palielināts ar akcionāru sapulces lēmumu, rodas risks, ka tieši tādēļ valsts atbalsts var nesaderēt ar ES kopējo tirgu. Tā, piemēram, EK lēmumā par valsts atbalstu, kas tika sniegts Vācijas bankai "Commerzbank", norādīts, ka pamatkapitālu plānots palielināt akcionāru sapulcē (sk. EK 2009. gada 7. maija lēmuma lietā "State Aid N 244/2009 - Commerzbank - Germany" 32. punktu http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/231053/231053_959312_23_1.pdf), taču EK lēmums šajā lietā ir pozitīvs. Tātad, ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt kapitālu, citastarp veicot līdzšinējo akcionāru dalības samazināšanu, tā sasniegšanai nav nepieciešama atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas. 21.3. Vienu no kritērijiem attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem krīzes situācijā EK norādīja jau 2008. gada oktobrī, un tas ir valsts atbalsta ierobežojums līdz minimāli nepieciešamajam. EK paziņojumā teikts, ka valsts atbalsts kapitāla palielināšanai ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam un tas nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās stratēģijās vai izvērst savu darbību, vai piedalīties citu tādu mērķu īstenošanā, kuri ietvertu pārmērīgus konkurences traucējumus. Saņēmējiem ir jāveic pēc iespējas lielāks ieguldījums, izmantojot pašiem savus līdzekļus, kā arī privātā sektora līdzdalību (sk. EK paziņojuma "Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi" 38. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2008. gada 25. oktobris, Nr. X). Regulējums, kas ikvienā gadījumā liedz akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas, tiem liedz arī izdarīt savus papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un tādējādi uzlabot tās finansiālo stāvokli. Šāds risinājums nav vērsts uz sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanu, maksimāli izmantojot privātus līdzekļus. Var veidoties tāda situācija, ka privāts kapitāls tiek atraidīts, bet nodokļu maksātāju līdzekļi tiek ieguldīti. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt kapitālu, apstrīdētā norma šo mērķi nesasniedz, jo liedz maksimāli iesaistīt bankas glābšanā privātos līdzekļus.