22. Article

Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Lietā ir minēti vairāki alternatīvi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi. 22.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viens no pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas nodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu, ir valsts rīcība Banku pārņemšanas likumā paredzētajā kārtībā. Valsts varot iegūt būtisku līdzdalību pamatkapitālā, vispirms pārņemot kredītiestādes akcionāriem, tai skaitā mazākuma akcionāriem, piederošās akcijas un tikai pēc tam veicot ieguldījumus kredītiestādes pamatkapitālā. Viens no ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmumā par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai izvirzītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem turpmākas finansiālas palīdzības izmaksai ir šāds: "[..] nodrošināt, lai atlikušie Parex bankas mazākuma akcionāri negūtu labumu no bankas jautājuma atrisināšanas, un veikt pasākumus finansiālās stabilitātes uzlabošanai, pilnībā nacionalizējot Parex banku" (ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmuma 2009/290/EK par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai 3. panta piektās daļas "i" punkts, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 25. marts, vai http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:079:0039:0041:LV:PDF). Arī EK 2009. gada 11. februāra lēmuma NN 3/2009, kas attiecas uz valsts atbalstu Parex bankai, 30. punktā ir runa par taisnīgu kompensāciju mazākuma akcionāriem un tās nosacījumiem (sk. EK 2009. gada 11. februāra lēmuma lietā NN 3/2009 "Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka" 30. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 27. jūnijs, Nr. C 147, vai http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf). Nevar piekrist tiesas sēdē pieaicināto personu izteiktajam viedoklim, ka Banku pārņemšanas likumu nevarēja piemērot Pieteikuma iesniedzējiem. Šāds apgalvojums ir pretrunā ar Latvijas valsts viedokli, ko tā sniegusi EK: "[..] nav izslēdzams, ka LHZB pilnīgi nacionalizēs Parex banku, pārņemot atlikušās akcijas no mazākuma akcionāriem. Šajā sakarā Latvijas iestādes apliecināja, ka kompensācija, kas būtu maksājama minētajiem akcionāriem, šādā gadījumā tiks noteikta saskaņā ar Likumu par banku pārņemšanu" (EK 2009. gada 11. februāra lēmuma NN 3/2009 par izmaiņām valsts atbalsta pasākumos Parex bankai 9. punkts, http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf). Referējot par apstrīdēto normu Saeimas sēdē 2009. gada 26. februārī, Budžeta komisijas priekšsēdētājs K. Leiškalns norādīja: "Piemērojot šādu normu, esošo akcionāru intereses tiek ierobežotas daudz mazākā mērā nekā gadījumā, ja valsts saskaņā ar Banku pārņemšanas likumu nolemtu veikt bankas piespiedu pārņemšanu" (Saeimas 2009. gada 26. februāra sēdes stenogramma, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9E0A71FA0FC099A6C225756E0047D780?OpenDocument). Nevar piekrist tiesas sēdē K. Leiškalna izteiktajam viedoklim, ka apstrīdētā norma bija nepieciešama tāpēc, ka Banku pārņemšanas likumu nevarēja piemērot. Banku pārņemšanas likuma projekta anotācijā norādīts: "[..] ja netiek panākta vienošanās par labprātīgu pārņemšanu, likumprojekts paredz, ka katram konkrētam piespiedu pārņemšanas gadījumam tiek izdots atsevišķs likums. Šāda pieeja nodrošina, ka likumdevējs katrā konkrētā gadījumā pārliecinās, ka ir iestājies tāds ārkārtas gadījums, ka valsts banku sistēmas stabilitātes saglabāšanas, maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interesēs ir nepieciešams pārņemt attiecīgās bankas akcijas vai mantu, tiesības un saistības" (likumprojekta "Banku pārņemšanas likums" anotācija, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/4BFD4A715FA0A04BC225752100522558?OpenDocument). Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "personas īpašumtiesību patiesu aizsardzību garantē ne vien taisnīga atlīdzība (tās apmērs), bet arī nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi" (Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.3. punkts).Var piekrist, ka Banku pārņemšanas likums Pieteikuma iesniedzējiem ir labvēlīgāks tiktāl, ciktāl tas paredz, ka jautājumus par akciju atsavināšanu Saeima izvērtē likumdošanas procesa ietvaros, savukārt strīdi par taisnīgas atlīdzības apmēru risināmi tiesā. Apstrīdētā norma neparedz nevienu no minētajām procedūrām. Ministru kabinets uzskata, ka pamattiesību ierobežojums būtu lielāks tieši tad, ja valsts būtu pilnībā pārņēmusi Parex banku. Attiecībā uz akciju piespiedu atsavināšanu par adekvātu atlīdzību Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmā daļa paredz: ja pārņemtā banka saņēmusi valsts atbalstu vai LB tai piešķīrusi finansējumu pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai vienlaikus ar to, tad, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem izslēdzams piešķirtais valsts atbalsts un LB finansējums. Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumi Nr. 112 "Bankas akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmēra noteikšanas, piedāvāšanas un samaksas kārtība" paredz pārņemamā objekta vērtību noteikt, ņemot vērā bankas kapitāla un rezervju lielumu, kas koriģēts par bankas aktīvu bilances vērtības un likvidācijas vērtības starpību, izdarot pieņēmumu, ka banka nākotnē nesaņems valsts atbalstu un finansējumu no LB, ņemot vērā jebkādu informāciju par bankas komercdarbību, bankas faktiskās iespējas turpināt komercdarbību nākotnē, bankas kapitāla pietiekamības rādītājus un maksātspējas stāvokli, kāds tas bija dienā, kad iesniegts ierosinājums par bankas pārņemšanu, kā arī bankas likviditātes rādītājus. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis un vairākas pieaicinātās personas izteica viedokli, ka taisnīga atlīdzība Pieteikuma iesniedzējiem Banku pārņemšanas likuma piemērošanas gadījumā būtu tuva nullei. Šāds viedoklis atšķiras no Asociācijas rakstveidā norādītā viedokļa, ka kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana un tikai pēc tam īstenotā pamatkapitāla palielināšana radītu vairākas negatīvas sekas gan valstij, gan arī kredītiestādei. Naudas līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai uzlabotu tās finansiālo stāvokli, varētu tikt novirzīti akcionāriem. No lietas materiāliem gūstams ieskats, ka 2008. gada decembrī Pieteikuma iesniedzēji savas akcijas vērtēja apmēram tā - divi vai vairāk lati par akciju. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" kāds no mazākuma akcionāriem, kurš nav Pieteikuma iesniedzēju vidū, izteica viedokli, ka "Parex bankai ir liels kredītportfelis. [..] daudz īpašumu - simboliski puse Latvijas saķīlāta Parex bankā" (Mārtiņa I. Nav gatavi tāpat atdot akcijas. Dienas Bizness, 2008. gada 19. decembris, http://www.db.lv). Apstrīdētās normas pieņemšanas laikā FM uzskatīja: ja Parex bankas mazākuma akcionāru jautājums tiktu risināts ar Banku pārņemšanas likuma palīdzību, būtiskākās negatīvās sekas būtu tiesāšanās izdevumi gadījumā, ja mazākuma akcionāri nebūtu apmierināti ar izmaksātās kompensācijas apmēru (sk. FM 2009. gada 24. februāra vēstuli Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71.-72. lpp.). Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas laikā FM nebija pārliecināta par taisnīgas atlīdzības apmēru un tai bija bažas par tiesvedības risku. EK attiecībā uz finanšu iestāžu glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu novērtēšanu un cenu noteikšanu norāda, ka pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, vajadzētu novērtēt, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. "Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle)" (sk. Komisijas paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē 39. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 26. marts, vai http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:072:0001:0022:LV:PDF). Konkrētās lietas ietvaros nav iespējams un nepieciešams noskaidrot, vai un cik liela taisnīga atlīdzība būtu pienākusies Pieteikuma iesniedzējiem, ja valsts izšķirtos par Parex bankas pilnīgu nacionalizāciju. Valsts rīcība, kuras rezultātā uzlabojas kredītiestādes finansiālais stāvoklis, ļauj akcionāriem arī turpmāk saglabāt savu īpašnieka statusu un īstenot no akcijām izrietošās tiesības. Līdz ar to Banku pārņemšanas likuma piemērošana nebūtu uzskatāma par Pieteikuma iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli. 22.2. Ciktāl leģitīmais mērķis ir saīsināt laiku, kas nepieciešams akcionāru sapulces sasaukšanai, pastāv arī alternatīvs līdzeklis tā sasniegšanai, proti, akcionāru sapulces sasaukšanai likumā noteikto termiņu saīsināšana. Komerclikumā noteikto termiņu - 30 dienas - likumdevējam bija iespēja saīsināt gan vispār, gan arī attiecībā uz gadījumiem, kad nepieciešams glābt finansiālās grūtībās nonākušu kredītiestādi. Tāpat bija iespējams paredzēt arī pavisam īsu termiņu, kurā akcionāram jāizšķiras par savu pirmtiesību īstenošanu un jāapmaksā parakstītais kapitāls. 22.3. Apstrīdētā norma ir saistīta ar valsts atbalstu, tāpēc pamatkapitāla palielināšana tajā paredzētajā kārtībā iespējama tikai pēc EK lēmuma saņemšanas. To ilustrē arī situācija 2009. gada martā, kad pirmais Parex bankas padomes lēmums par kapitāla palielināšanu netika realizēts, jo tajā paredzēto valsts atbalsta apjomu EK neakceptēja. Bija nepieciešams gan atkārtots MK lēmums, gan arī Parex bankas padomes lēmums (sk. šā sprieduma 1.6. punktu). Lai arī pastāv iespēja, ka steidzamā gadījumā EK lēmums tiek pieņemts ātri, attiecībā uz Parex banku EK 2009. gada 11. maija lēmums tika saņemts pēc ilgāka laika nekā Komerclikumā akcionāru sapulces sasaukšanai paredzētais laiks. Šajā periodā bija iespējams savlaicīgi izsludināt akcionāru sapulci. Piemēram, 2009. gada maijā EK individuālu lēmumu par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu pieņēma arī attiecībā uz Vācijas banku "Comerzbank", kurā Vācijas valsts ieguva līdzdalību - 25 procenti un viena akcija. Šī banka par sava pamatkapitāla palielināšanu lēma akcionāru sapulcē, kura tika izsludināta laikā, kad EK vēl tikai izskatīja attiecīgo jautājumu. Akcionāru sapulce notika īsi pēc EK lēmuma pieņemšanas (sk.: https://www.commerzbank.de/de/hauptnavigation/presse/pressemitteilungen/archiv1/2009/quartal_09_02/presse_archiv_detail_09_02_5417.html). Attiecībā uz valsts atbalstu Parex bankai restrukturizācijas posmā EK lēmuma pieņemšanas procedūra kopumā ilga vairāk nekā gadu. Proti, Latvija pirmo restrukturizācijas plāna redakciju iesniedza jau 2009. gada 11. maijā, bet pozitīvs lēmums tika pieņemts tikai 2010. gada 15. septembrī (sk. šā sprieduma 1.6. punktu). Komerclikuma normas neliedz izsludināt akcionāru sapulci pirms EK lēmuma pieņemšanas. Tāpat var noteikt arī regulējumu, kas ļautu akcionāru sapulcei pamatkapitāla palielināšanu saistīt ar nosacījumu, ka pamatkapitāla palielināšana notiek tikai pēc pozitīva EK lēmuma pieņemšanas. 22.4. Komerclikumā paredzētais regulējums, atšķirībā no citu Eiropas valstu prakses, liedz akcionāru sapulcei pašai lemt par atteikšanos no akcionāru pirmtiesībām. Tā Komerclikuma 253. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka "akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu". Komerclikuma 253. panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka, "palielinot pamatkapitālu šā likuma 254. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību". Savukārt 254. pants regulē pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi. Šā panta otrajā daļā norādītie mērķi neaptver situāciju, uz kuru attiecas apstrīdētā norma. Taču šāds regulējums ir Latvijas likumdevēja brīvas izšķiršanās rezultāts. ES tiesību akti neliedz likumdevējam iestrādāt Komerclikumā normu, kas ļautu akcionāriem pašiem, izvērtējot situāciju un savas iespējas, lemt par atteikšanos no pirmtiesībām, ja tas nepieciešams bankas glābšanas interesēs. Ciktāl apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir palielināt pamatkapitālu tādā veidā, ka tiek izslēgtas akcionāru iespējas izmantot savas pirmtiesības, pastāv iespēja šo mērķi sasniegt ar saudzīgākiem līdzekļiem. Līdz ar to likumdevējam bija iespēja leģitīmo mērķi sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, kas personu pamattiesības aizskartu mazāk.