24. Article

Jau iepriekš tika norādīts, ka Satversmes 105. pants interpretējams kopsakarā ar Latvijas kā ES dalībvalsts saistībām un it īpaši Direktīvu 77/91/EEK. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tās nolēmumi nav pārsūdzami, tāpēc gadījumā, kad lietas iznākums ir atkarīgs no direktīvas iztulkošanas, Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai šo jautājumu jau iepriekš nav izskaidrojusi EST, vai attiecīgajā direktīvā noteiktais ir tik skaidrs, ka nerada nekādas saprātīgas šaubas, un jālemj, vai ir nepieciešams saņemt prejudiciālu nolēmumu no EST (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 15.2. punktu). Eiropas Centrālā banka 2010. gada 8. februāra paziņojumā izsaka viedokli, ka ārkārtas gadījumos, kas skar kredītiestādes intereses, būtu jāparedz tiesības atkāpties no Direktīvā 77/91/EEK noteiktajām akcionāru īpašuma tiesībām un pamattiesībām, ja to ievērošana kavē rekapitalizāciju vai grūtībās nonākušu banku pārstrukturēšanu, taču patreizējā tiesu prakse neparedz izņēmumu pat krīzes situācijā (sk. Eiropas Centrālās bankas paziņojuma "Communication on "An EU Framework for Crossborder Crisis Management in the Banking Sektor": Eurosystem's Reply to the Public Consultation" 3.6. punktu http://www.ecb.int/pub/pdf/other/euframeworkcrisismanagementbankingsector201002en.pdf). EST norādījusi, ka Direktīvas 77/91/EEK mērķis ir nodrošināt akcionāru aizsardzības minimālo līmeni visās dalībvalstīs. Šis mērķis netiktu sasniegts, ja dalībvalstīm būtu piešķirtas tiesības atkāpties no Direktīvas 77/91/EEK, atstājot spēkā speciālu vai izņēmuma gadījuma regulējumu, saskaņā ar kuru būtu iespējams ar administratīviem līdzekļiem īstenot kompānijas pamatkapitāla palielināšanu (sk. EST 1996. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. C-441/93 "Panagis Pafitis and others v Trapeza Kentrikis Ellados A.E. and others" 24., 38. un 39. punktu). Eksperte E. Balode-Buraka izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punktam un 29. panta 1. punktam. Tomēr konkrētajā lietā nevar secināt, ka lietas iznākums būtu atkarīgs no minētās direktīvas iztulkošanas. Starptautiskās normas neliedz dalībvalsts konstitūcijā paredzēt augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni. Līdz ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams vērsties pēc prejudiciāla nolēmuma ES tiesā.