8. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Apstrīdētajā normā noteiktais akcionāru pirmtiesību ierobežojums nepārkāpjot Satversmes 105. pantu, jo šis īpašuma tiesību ierobežojums esot attaisnojams ar leģitīmā mērķa sasniegšanu un samērīgs. Tas esot aplūkojams kopsakarā ar komercdarbības valsts atbalsta institūtu. Komercdarbības atbalsta sniegšana esot uzskatāma par ārkārtas pasākumu, kas kredītiestādes līdzšinējiem akcionāriem dod iespēju uz valsts kā netiešā akcionāra ieguldīto līdzekļu rēķina nezaudēt savu dalību kredītiestādē (kredītiestādes pamatkapitāla apmaksātās daļas apmērā) un arī turpmāk izmantot akcionāriem normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Satversmes tiesas sēdē FKTK pārstāvis - FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko norādīja uz četriem dažāda līmeņa riskiem, ar ko saistīta kredītiestādes darbība. Valsts atbalsts esot iespējams tikai tādā situācijā, kad kredītiestāde rada smagāko no riskiem - draudus tautsaimniecībai. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais regulējums esot piemērojams vienīgi tad, ja šādi draudi ir reāli un ļoti nopietni. Pēc FKTK pārstāvja domām, varētu uzskatīt, ka to jauno akciju emisija, kuras saņēma valsts, ir atlīdzība par valsts veikto bankas rekapitalizāciju. Morālais risks gadījumā, ja tiktu saglabātas akcionāru pirmtiesības, slēpjoties tajā apstāklī, ka personas, kuras nespēja sniegt tik lielu finansiālu ieguldījumu, lai glābtu banku, iegulda nelielus papildu līdzekļus un tādējādi var cerēt, ka to akcijas iegūs vismaz kaut kādu vērtību. FKTK uzsver, ka apstrīdētā norma kā ārkārtas tiesību instruments, kas izmantojams steidzamai kredītiestādes maksātnespējas novēršanai, atbilst Direktīvai 77/91/EEK. No starptautisko institūciju viedokļiem un dalībvalstu pieredzes šīs direktīvas prasību piemērošanā finanšu krīzes gadījumā izrietot secinājums, ka Direktīvā 77/91/EEK paredzētās akcionāru tiesības nav absolūtas un to ierobežošana ir attaisnojama ar īpašiem apstākļiem. Atsaucoties uz EST judikatūru, FKTK norāda, ka atbilstoši tiesiskās paļāvības principam tiesību normai jābūt tiesiskai, saprātīgai un skaidrai, kā arī jānodrošina attiecīgās situācijas normatīvā regulējuma paredzamība. Tomēr, mainoties ekonomiskajai situācijai, tiesību normas adresāts nevarot vienpusēji paļauties uz to, ka netiks grozīti normatīvie akti, kuri skar konkrēto tiesību jomu. Tiesību normas adresātam nelabvēlīgas situācijas radīšana pati par sevi neesot uzskatāma par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Personas paļaušanās uz savām normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām neesot absolūta un varot tikt ierobežota, ja ierobežojums ir pamatots, nepieciešams kopējo sabiedrības interešu aizsardzībai un samērīgs.