9. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Komercbanku asociācija" (turpmāk - Asociācija) - norāda, ka apstrīdētajā normā ietverta rekapitalizācijas shēma, kas esot viens no instrumentiem, ko finanšu iestādes izmanto krīzes situācijā. Asociācija uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 1. un 105. pantu. Apstrīdētā norma ierobežojot akcionāru tiesības uz īpašumu, proti, atņemot tiem tiesības balsot par pamatkapitāla palielināšanu, pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšanu un statūtu grozīšanu, kā arī tiesības izmantot akcionāru pirmtiesības. Taču šis ierobežojums atbilstot Satversmei. Asociācijas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Ketija Tola tiesas sēdē norādīja, ka ir vairāki veidi, kādos valsts var sniegt palīdzību kredītiestādei: rekapitalizācija, bankas saistību garantiju došana, pilnīga vai daļēja nacionalizācija, kredītiestādes likviditātes nodrošināšana. Ne katrā gadījumā valsts palīdzība būtu uzskatāma par valsts atbalstu, taču rekapitalizācijas shēma vienmēr būšot valsts atbalsts. Savukārt valsts atbalsts atbilstoši LESD parasti neesot pieļaujams, jo kropļojot konkurenci. Valsts atbalsts esot pieļaujams tikai īpašos gadījumos ar EK atļauju. Asociācija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - novērst kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu, tādējādi aizsargājot noguldītāju intereses, atjaunojot uzticību iekšzemes banku sistēmai un nodrošinot vispārējo valsts finanšu stabilitāti. K. Tola tiesas sēdē izteica viedokli, ka akcionāru pirmtiesību atņemšana esot skaidrojama ar trim šādiem iemesliem: 1) nepieciešamība procesu veikt ātri; 2) nepieciešamība zināt, tieši par kādu summu tiks palielināts pamatkapitāls; 3) nepieciešamība ierobežot konkurences kropļošanu. Proti, pēc valsts atbalsta saņemšanas akciju vērtība palielinoties un, ja līdzšinējie akcionāri varētu izmantot akcionāru pirmtiesības, tad viņi gūtu nepamatotu labumu no valsts atbalsta. Apstrīdētā norma savu leģitīmo mērķi sasniedzot, jo gadījumā, kad pati kredītiestāde valdes personā lūdz palielināt kredītiestādes kapitālu, tiekot nodrošināta naudas līdzekļu piesaiste, kas krīzes situācijā ļaujot kredītiestādei turpināt darbu. Asociācija uzskata, ka nav citu, akcionāru tiesības mazāk ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi. Saglabājot akcionāriem tiesības balsot par minētajiem jautājumiem akcionāru sapulcē, kā arī saglabājot akcionāru pirmtiesības, kapitāla piesaistīšanas process tiktu nepieļaujami paildzināts. Savukārt pieteikumā par labvēlīgāku atzītais rīcības modelis - vispirms kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana un tikai pēc tam pamatkapitāla palielināšana - radītu vairākas negatīvas sekas gan valstij, gan arī kredītiestādei. Tā, piemēram, naudas līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai uzlabotu tās finansiālo stāvokli, tiktu novirzīti akcionāriem. Turklāt minētais modelis neesot arī akcionāru tiesības mazāk aizskarošs līdzeklis, jo valsts rīcība, kas uzlabo kredītiestādes finansiālo stāvokli, ļaujot akcionāriem arī turpmāk izmantot savas īpašuma tiesības uz akcijām. Pēc Asociācijas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais akcionāru tiesību ierobežojums nerada viņiem negatīvas materiālās sekas. Akciju dalības apmērs samazinoties tikai proporcionāli, taču nemainoties absolūtos skaitļos, proti, nemainoties nedz akciju skaits, nedz arī vienas akcijas vērtība. Nesamazinoties arī izmaksājamo dividenžu apmērs, akciju tirgus vērtība vai iespējamā likvidācijas kvota akciju sabiedrības likvidācijas gadījumā. Ja kredītiestāde, nesaņemot valsts atbalstu, kļūtu maksātnespējīga, līdzšinējie tās akcionāri zaudētu ne vien tiesības piedalīties kredītiestādes pārvaldībā, bet arī mantiskās tiesības, jo maksātnespējas gadījumā tiem būtu visai niecīga iespēja saņemt likvidācijas kvotu.