10. Article

Pēc Pieteikumu iesniedzēju domām, apstrīdētā norma nepamatoti pieļauj trešo personu iestāšanos laulības šķiršanas lietās (sk. lietas materiālu 3., 24. lpp.). 10.1. Apstrīdētā norma ietver vispārīgu principu, ka trešās personas var iestāties civillietā. Saskaņā ar CPL 11. panta pirmās daļas 3. punktu laulības šķiršanas vai neesamības lietas izskata slēgtā sēdē. Savukārt CPL 238. panta pirmā daļa nosaka prasījumus, kurus izspriež vienlaikus ar prasījumu par laulības šķiršanu vai neesamību. Viens no šādiem prasījumiem saskaņā ar CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktu ir laulāto mantas dalīšana, tostarp gadījumos, kad tas skar trešās personas. Tātad laulāto strīds var aizskart trešo personu intereses. Nosakot šādu prasījumu izskatīšanu vienas tiesvedības ietvaros, likumdevējs atbilstoši procesuālās ekonomijas principam ir vēlējies nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā. 10.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nenodrošina taisnīgu procesu tiesā, jo tiesa neesot ņēmusi vērā Pieteikumu iesniedzēju iebildumus pret trešās personas iestāšanos viņu laulības šķiršanas lietās, turklāt Pieteikumu iesniedzēji nevarot pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru trešā persona pieaicināta vai pielaista lietā (sk. lietas materiālu 1. - 2., 22. - 23. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka tās kompetencē visupirms ietilpst lietā apstrīdētas konkrētas tiesību normas vai tiesību akta satversmības izvērtēšana. Tās kompetencē, kas ir noteikta Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantā, neietilpst tiesību normu piemērošanas vērtēšana. Tādējādi Satversmes tiesa nav tiesīga pārvērtēt civilprocesa ietvaros pieņemtos tiesas nolēmumus un nav tiesīga lemt par to, vai vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot konkrētu lietu, pareizi piemērojusi materiālās un procesuālās normas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.1. punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu). Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā pieņem tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un to, vai spriedums konkrētajā lietā var skart trešās personas tiesības vai pienākumus. Pieteikumiem pievienotie dokumenti apstiprina to, ka pušu viedoklis par trešās personas iestāšanos lietā tika uzklausīts (sk. lietas materiālu 5. - 6., 26. lpp.). 10.3. CPL 81. panta otrā daļa expressis verbis neparedz pušu tiesības pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā. Savukārt CPL 441. panta pirmās daļas 2. punkts paredz lietas dalībnieku tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumus atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību, CPL noteiktajos gadījumos un tad, ja tiesas lēmums kavē lietas virzību. Augstākā tiesa norāda, ka saskaņā ar CPL 441. panta noteikumiem un tiesu praksi lietas dalībnieks nevar iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā (sk. lietas materiālu 100. lpp.). Secināms, ka pusēm nav tiesību atsevišķi pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā. Atbilstoši CPL 441. panta otrās daļas otrajam teikumam puses savus iebildumus pret šo lēmumu var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā. Tomēr puses var iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu CPL 441. panta pirmās daļas 2. punkta kārtībā, proti, ja tiesas lēmums kavē lietas tālāko virzību. Šādā gadījumā puses blakus sūdzībā norāda un pamato apstākļus, kuru dēļ tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā novilcina lietas izskatīšanu. Tiesa katrā konkrētā gadījumā izvērtē, vai lēmums kavē lietas virzību. No pieteikumiem secināms, ka Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai likumdevējs pieņemtu tādu normatīvo regulējumu, kas liegtu trešajām personām iestāties lietās, kuras izskata slēgtās tiesas sēdēs (sk. lietas materiālu 1. - 4., 22. - 25. lpp.). Taču šāda regulējuma neesamība nenozīmē, ka apstrīdētā norma ierobežotu pušu tiesības uz taisnīgu tiesu lietās par laulības šķiršanu. Pieteikumu iesniedzēju argumenti par slēgto tiesas sēžu nozīmi aplūkojami, izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96. pantam. Līdz ar to apstrīdētā norma neierobežo Pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības un tiesvedība daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama.