3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un 96. pantam. 3.1. Apstrīdētā norma neregulējot pieteikumā norādītos jautājumus, jo tā tikai nosakot, līdz kuram brīdim trešās personas var iestāties lietā. No Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča pieteikuma esot secināms, ka kredītiestādes pārstāvis nav piedalījies tiesas sēdē, kurā izskatīta attiecīgā civillieta. Līdz ar to rodoties šaubas, vai tiesvedība Satversmes tiesas lietā ir turpināma. Tiesvedības procesā neesot iespējams nodrošināt tiesību uz privāto dzīvi absolūtu neaizskaramību. Valstij esot pienākums ne vien nodrošināt personu privātās dzīves neaizskaramību, bet arī pieeju tiesai un tiesvedības procesa institūtu netraucētu darbību. Tiesiski ieinteresēto trešo personu iesaistīšana civillietā tieši izrietot no šīm personām Satversmes 92. pantā garantētajām pamattiesībām. Līdz ar to šo personu iesaistīšanai laulības šķiršanas lietā esot leģitīms mērķis - aizsargāt citu personu tiesības un nodrošināt atbilstošu tiesvedības procesu. 3.2. Trešās personas pieaicināšana nodrošinot procesuālā taisnīguma, tiesiskās stabilitātes un procesuālās ekonomijas principu ievērošanu. Laulības šķiršanas process skarot arī citu personu, piemēram, bērnu un kredītiestāžu, intereses. Šo personu iesaistīšana laulības šķiršanas lietā esot piemērots līdzeklis to interešu īstenošanai. Pieteikumu iesniedzēji nenorādot saudzējošākus leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļus. Saeima uzskata, ka trešajām personām nozīmīgus jautājumus esot racionālāk atrisināt reizē ar mantas dalīšanu, nevis atsevišķā procesā. 3.3. Trešo personu piedalīšanās laulības šķiršanas lietās varot būt nepieciešama un atbilstot samērīguma principam. Tiesību normas ļaujot tiesai pēc puses motivēta lūguma katrā konkrētā gadījumā izvērtēt, vai trešā persona ir tiesiski ieinteresēta attiecīgajā lietā, kā arī to, vai spriedums var skart trešās personas intereses. Saeima norāda, ka lietas par laulības šķiršanu izskata slēgtā tiesas sēdē. Mantiskie jautājumi un jautājumi par uzturlīdzekļu piedziņu vispārīgā gadījumā nevarot tikt skatīti slēgtā tiesas sēdē. Spriedums laulības šķiršanas lietā esot pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Tādējādi tiekot nodrošinātas tiesības uz privātās dzīves noslēpumu. Ja trešā persona ļaunprātīgi izmantotu tiesības un tās rīcībā nokļuvušos lietas materiālus izplatītu nolūkā aizskart kādas personas tiesības, tai varot iestāties juridiskā atbildība par goda un cieņas aizskaršanu, par nelikumīgām darbībām ar personas datiem vai par neizpaužamu ziņu izpaušanu. 3.4. Neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka apstrīdētā norma pieļauj procesa novilcināšanas iespēju. Lietas ātra izlemšana nedrīkstot būt pašmērķis. Turklāt likumā neesot ietverts tiešs aizliegums iesniegt blakus sūdzību par trešās personas pieaicināšanu lietā. Savukārt apstrīdētā norma neregulējot jautājumu par šāda lēmuma ietekmi uz procesa virzību. Pieteikumu iesniedzēju tiesības vērsties tiesā, iesniegt pierādījumus, paust savu nostāju un pārsūdzēt tiesas spriedumu netiekot ierobežotas.