8. Article

Saeima uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama vairāku iemeslu dēļ. Izskatot Pieteikumu iesniedzēju civillietas, trešā persona, proti, kredītiestādes pārstāvis, neesot piedalījusies tiesas sēdē. Tāpēc apstrīdētā norma neaizskarot Pieteikumu iesniedzējus. Turklāt apstrīdētā norma nosakot tikai laiku, līdz kuram trešās personas var iestāties lietā, bet nereglamentējot tos jautājumus, par kuriem Pieteikumu iesniedzēji vērsušies Satversmes tiesā (sk. lietas materiālu 15. -16., 35. -36. lpp.). Tiesvedības izbeigšanu lietā reglamentē Satversmes tiesas likuma 29. pants. Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šis likums paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu to darīt. Ja pastāv kāds no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem, kas pieļauj tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. 2006-09-03). Lai izvērtētu, vai tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu iesniedzējus. Tikai pēc tam Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un 96. pantam. 8.1. Pieteikumu iesniedzēju laulības šķiršanas lietās kā trešās personas bija iestājušās kredītiestādes. No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 11. maija tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesa, izlemjot jautājumu par trešās personas iestāšanos Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības šķiršanas lietā, atsaukusies uz CPL 78. panta trešo daļu (sk. lietas materiālu 5. - 6. lpp.). Savukārt Pieteikuma iesniedzējai N. Grevcovai apstrīdētā norma piemērota ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 20. aprīļa lēmumu, jo uz šā lēmuma pamata lietā pielaista trešā persona (sk. lietas materiālu 26. - 27. lpp.). Tātad apstrīdētā norma tika piemērota Pieteikumu iesniedzējiem. 8.2. Apstrīdētā norma nosaka laiku, līdz kuram trešā persona var iestāties lietā, proti, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Vienlaikus no apstrīdētās normas izriet, ka trešā persona var tikt pielaista lietā vai arī pieaicināta piedalīties tajā pēc savas iniciatīvas, pušu vai prokurora lūguma. Apstrīdētā norma attiecas ne vien uz civillietām, kas tiek izskatītas atklātās tiesas sēdēs, bet arī uz slēgtās tiesas sēdēs izskatāmām lietām. Saeima uzskata, ka viens no tiesvedības izbeigšanas iemesliem ir tas, ka trešā persona nepiedalījās tiesas sēdē, kurā tika izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības šķiršanas lieta (sk. lietas materiālu 16. lpp.). No lietas materiāliem izriet, ka šajā tiesas sēdē tiesnese ziņoja: trešā persona iesniegusi lūgumu izskatīt pieteikumu bez tās klātbūtnes un vienlaikus norādījusi, ka savu pieteikumu uztur pilnībā (sk. lietas materiālu 5. lpp.). Tādējādi trešā persona bija izmantojusi likumā noteiktās tiesības un savu viedokli par prasījumu paudusi rakstveidā. Līdz ar to fakts, ka tiesas sēdē, kurā tika izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības šķiršanas lieta, kredītiestādes pārstāvis nepiedalījās personiski, nav atzīstams par iemeslu tiesvedības izbeigšanai Satversmes tiesā. Tā kā apstrīdētā norma ir piemērota Pieteikumu iesniedzējiem un attiecas arī uz trešo personu piedalīšanos slēgtās tiesas sēdēs par laulības šķiršanu un laulāto kopīgās mantas dalīšanu, tiesvedība lietā ir turpināma. Satversmes tiesai ir pamats izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei.