1075. Article — paredz arī citus tiesiskus līdzekļus, ar kādiem tiesa

var izbeigt kopīpašuma stāvokli. Proti, minētā norma nosaka: ja kopīpašnieki nevar vienoties par kopīgās lietas dalīšanas veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu. Šādā gadījumā tiesas pienākums ir, ņemot vērā lietas faktisko apstākļu kopumu, pēc sava ieskata noteikt piemērotāko un taisnīgāko kopīpašuma dalīšanas veidu (sk., piemēram, Senāta 2010. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. SKC-122/2010 9. punktu). Bez tam, lai atrisinātu grūtības, kas izriet no kopīpašuma un skar tā lietošanu, kopīpašnieki var vienoties arī par kopējās lietas atsevišķas lietošanas kārtības noteikšanu, tās nodošanu viena kopīpašnieka vai trešās personas lietošanā, tās dalītu lietošanu vai individuālu lietošanu pēc kārtas. Turklāt likumdevējs, apstrīdētajai normai nepiešķirot imperatīvu raksturu, ir atstājis kopīpašnieku ziņā iespēju, noslēdzot attiecīgu vienošanos, izlemt jautājumu par to, vai rīcībai ar kopīpašumā esošo lietu ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Satversmes tiesa norāda, ka Civillikuma 1074. un 1075. pantā ietvertais regulējums ir būtisks, jo kopīpašums tiešām nav pats vēlamākais īpašuma veids (sk.: Čakste K. Civiltiesības. Rīga: [b.i.] 1937, 42. lpp.). Kopīpašuma būtība rada neizbēgamas grūtības, kas attiecas, piemēram, uz kopīpašnieku vienošanos par kopīpašumā esošās lietas lietošanu vai augļu iegūšanu no tās. Arī izskatāmā lieta apliecina, ka Zemesgabalu atrašanās kopīpašumā ir apgrūtinājusi Pieteikuma iesniedzēja tiesību īstenošanu. Tādējādi kopīpašuma tiesisko attiecību raksturs pieļauj gan kopīpašuma izbeigšanu, gan kopīpašnieku vienošanos par rīcību ar kopīpašumu. 15. Satversmes 105. pants piešķir likumdevējam plašu rīcības brīvību noteikt, kādas ir tās vispārējās sabiedrības vajadzības, kuru labad nepieciešams ierobežot īpašuma tiesību izmantošanu. Izskatot konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir pārbaudīt, vai likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, nav nesamērīgi ierobežojis Satversmē nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma tiesības. Izskatāmajā lietā secināms, ka nav iespējams sabiedrības intereses aizsargāt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo, paplašinot viena kopīpašnieka tiesības rīkoties ar kopīpašumā esošo lietu, samazinātos citu kopīpašnieku tiesību apjoms. Taču likumā ir paredzētas arī iespējas atsevišķam kopīpašniekam izmantot savu īpašumu, ciktāl ar to netiek aizskartas citu kopīpašnieku tiesības. Kopīpašuma institūts kopsakarā ar piespiedu nomu nosaka tiesisko kārtību un saskaņo dažādu personu atšķirīgās intereses. Apstrīdētā norma ir nepieciešama, lai iespēju robežās nodrošinātu līdzsvaru starp visu kopīpašnieku interesēm. Sabiedrības labums no apstrīdētās normas ir lielāks nekā atsevišķa kopīpašnieka tiesību ierobežojums, un likumdevējs ir izvēlējies leģitīmā mērķa sasniegšanai piemērotu regulējumu kā kopīpašnieku savstarpējo tiesisko attiecību regulēšanas līdzekli. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Civillikuma 1068. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris