5. Article

Apvienošanās ietekmes izvērtējums 5.1. Konkrēto tirgu izvērtējums Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju Būvkomersantu reģistrā kā aktīvas komercsabiedrības bija reģistrēti (bez norādes uz specializāciju būvniecības jomā): 2010.gada 31.decembris - 4248 uzņēmumi 2009.gada 31.decembris - 5490 uzņēmumi 2008.gada 31.decembris - 5924 uzņēmumi. Saskaņā ar Ziņojumā minēto "(..) Latvijas teritorijā ir reģistrēti vairāk nekā 3000 uzņēmumi, kas par savu pamatdarbības veidu ir norādījuši būvniecību. Protams, uzņēmumu skaits vien nav noteicošais rādītājs konkurences noteikšanai, tomēr tas ir svarīgs indikators, kas liecina par visai sadrumstalotu tirgu gan reģionālā, gan katra atsevišķa uzņēmuma ieņemtās tirgus daļas griezumā". Konkurences padome, pamatojoties uz savu iepriekšējo konkurences lietu izskatīšanas praksi, piekrīt apgalvojumam, ka būvniecības pakalpojumu tirgus ir sadrumstalots. Konkurences padome, ievērojot lietā iegūto informāciju, uzskata, ka esošajā situācijā nav pazīmju, ka kādam tirgus dalībniekam jebkurā no vērtējamiem konkrētajiem tirgiem būtu stāvoklis tuvs dominējošam stāvoklim. 5.1.1. Apvienošanās dalībnieku stāvokļa konkrētajos tirgos izvērtējums Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, apgrozījums konkrētajos tirgos ir, skat. Tabulu Nr.1. Apvienošanās dalībnieku apgrozījums tirgos, kuros uzņēmumi darbojas. Tabula Nr.1. Apvienošanās dalībnieku apgrozījums tirgos, kuros uzņēmumi darbojas SIA LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS SIA SKONTO BŪVE Kopējais neto apgrozījums Ls 2009.gadā 25 197 477,00 78 263 371,00 Kopējais neto apgrozījums Ls 2010.gadā 21 076 189,00 73 769 111,00 2009.gads 2010.gads 2009.gads 2010.gads kopējā summa latos elektroapgādes sistēmu būvniecības darbi (*) (*) telekomunikāciju sistēmu būvniecības darbi (*) (*) dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (*) (*) (*) (*) infrastruktūras būvniecības (inženierbūvniecība) (*) (*) Ziņojumā minēts, ka "Apskatot sniegto informāciju par SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" veikto darbību, var konstatēt, ka katrai no sabiedrībām ir raksturīga specializēšanās dažādās būvniecības nozarēs. Tā SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" specializējusies elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecībā, savukārt SIA "SKONTO BŪVE" darbībā apskatītajā periodā ievērojami lielāko apgrozījuma daļu sastādījuši tiltu, ceļu un maģistrāļu būvniecības darbi. Tas ļauj pamatoti uzskatīt, ka ievērojama daļa no katra uzņēmuma apgrozījuma nav attiecināma uz vienu tirgu, savukārt kopā tirgū abi uzņēmumi darbojas tikai tajā daļā, kas veikta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā". Ziņojumā minēts, ka "Atbilstoši CSP sniegtajai informācijai SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" kopējā būvniecības produkcijas tirgus daļa 2009.gadā sastādīja aptuveni 2,47%, bet 2010.gadā 2,78%, savukārt SIA "SKONTO BŪVE" kopējā būvniecības produkcijas tirgus daļa 2009.gadā sastādīja aptuveni 7,68%, bet 2010.gadā 9,74%". Vērtējot apvienošanās dalībnieku (SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO BŪVE") tirgus daļas, kā arī uzklausot būvniecības nozares pārstāvju viedokļus, jāņem vērā, ka Centrālās statistikas pārvaldes informācija par būvniecības produkcijas apjomiem neatspoguļo precīzos un objektīvos tirgus rādītājus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju "(..) Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais Būvniecības izmaksu indekss (turpmāk - BII) neprecīzi atspoguļo reālās izmaksas būvniecībā (..) līdz ar minētajām problēmās būvniecības izmaksu aprēķināšanā, papildus tiek norādīts uz apkopojamo būvniecības darbu apjomu statistikas datu pārklāšanos (..)". Latvijas Būvnieku asociācija informēja, ka "(..) Statistikas pārvaldes dati par būvniecības firmu apgrozījumu ir neprecīzi, jo sanāk, ka dati dublējas - viena un tā paša objekta apgrozījuma datus iesniedz gan lielās firmas, piemēram, SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS", gan mazie apakšuzņēmēji, kas reāli šos darbus veica". Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatēja būtiskas grūtības SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO BŪVE" tirgus daļas aprēķināšanā, kā arī uzskata, ka Ziņojumā minētie apvienošanās dalībnieku tirgus daļu apjomi neatspoguļo reālās minēto uzņēmumu tirgus daļas, tāpēc lūdza sniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par 20 būvniecības kompānijām, kas saskaņā ar Būvkomersantu reģistru ir uzrādījušas vislielāko apgrozījumu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, skat. Tabula Nr.2 SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apgrozījumu saskaņā ar Būvkomersantu reģistra datiem. Tabula Nr.2. SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apgrozījums saskaņā ar Būvkomersantu reģistra datiem (bez specializācijas pa jomām, kuras veido konkrētos tirgus, identifikācijas) SIA Skonto Būve SIA Latvijas Energoceltnieks 2008.gads Kopējais apgrozījums, Ls 59 001 215,00 46 720 011,00 Apgrozījums bez apakšuzņēmēju piesaistes, Ls 25 377 600,00 22 562 864,00 2009.gads Kopējais apgrozījums, Ls 92 264 092,00 25 197 477,00 Apgrozījums bez apakšuzņēmēju piesaistes, Ls 39 104 992,00 13 552 900,00 2010.gads Kopējais apgrozījums, Ls 87 097 268,00 21 071 765,00 Apgrozījums bez apakšuzņēmēju piesaistes, Ls 36 819 855,00 10 828 101,00 Konstatējams, ka SIA "SKONTO BŪVE" kopējais apgrozījums 2009. un 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieaudzis, savukārt SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" - samazinājies. Konkurences padome izvērtēja citu Latvijas nozīmīgāko un lielāko būvfirmu kopējo apgrozījumu un apgrozījumu bez apakšuzņēmēju piesaistes 2008., 2009. un 2010.gadā, saskaņā ar Būvkomersantu reģistra datiem (bez specializācijas pa jomām, kuras veido konkrētos tirgus, identifikācijas), un konstatēja, konkrētajos tirgos darbojas arī citi nozīmīgi tirgus dalībnieki, kā piemēram AS "BMGS", AS "A.C.B.", SIA "Merks", SIA "Arčers". Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka Latvijas būvniecības tirgus ir uzskatāms par ļoti sadrumstalotu, vienlaikus nav pieejama precīza informācija par kopējo būvniecības apjomu. Līdz ar neprecīzo uzskaiti Konkurences padome secina, ka nav iespējams veikt precīzu tirgus daļu aprēķinu vai to ir iespējams izdarīt, veicot ļoti ilgu un laikietilpīgu datu apkopošanu. Tā kā no esošās pieejamās informācijas konstatējams, ka nedz SIA "SKONTO BŪVE", nedz SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī šāds stāvoklis neizveidojas konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā, Konkurences padome neuzskata par lietderīgu veikt padziļinātu izpēti, lai noteiktu precīzas apvienošanās dalībnieku tirgus daļas. 5.1.2. Apvienošanās iespējamās sekas attiecībā pret dažādām tirgū iesaistītām pusēm - būvniecības uzņēmumu klientiem, piegādātājiem, konkurentiem Ņemot vērā, ka SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO BŪVE" praktiskā darbība pārklājas tikai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības tirgū, par tirgu, kurā apvienošanās rezultātā notiek koncentrācija, ir uzskatāms dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības pakalpojumu tirgus. Konkurences padome konstatēja, ka apvienošanās horizontālā aspektā neradīs un nenostiprinās dominējošo stāvokli. Savukārt elektroapgādes sistēmu būvniecības darbu, telekomunikāciju sistēmu būvniecības darbu, infrastruktūras būvniecības (inženierbūvniecība) darbu tirgi apvienošanās rezultātā nav uzskatāmi par tieši ietekmētiem un apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku pakalpojumi (elektroapgādes sistēmu būvniecība, telekomunikāciju sistēmas būvniecība un infrastruktūras būvniecība no vienas puses un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība no otras puses) tiks vertikāli integrēti, kā arī sakomplektēti, veidojot iegūstošajai sabiedrībai t.s. portfeļa efektu (plašāks pakalpojumu sniedzēja piedāvājums visās pakalpojumu grupās rada tam priekšrocības attiecībā pret konkurentiem) un nostiprinot apvienošanās dalībnieku tirgus varu. Izvērtējot būvniecības nozares, tirgus dalībnieku un pasūtītāju viedokļus, Konkurences padome secina, ka spēja sniegt dažādus savstarpēji saistītus būvniecības pakalpojumus ir uzņēmuma ieguvums un palielina tā konkurētspēju un potenciālās iespējas piedāvāt pakalpojumus ne tikai Latvijas teritorijā, kas arī uzskatāms par šīs apvienošanās pozitīvo aspektu, jo pastiprināsies konkurences spiediens tirgos ārpus Latvijas robežām. Konkurences padomes vērtējumā apvienošanās rezultātā līdz ar portfeļa efektu pieaug arī apvienošanās dalībnieku tirgus vara pār apakšuzņēmējiem, kas var tikt vērtēts kā negatīvs aspekts. Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka jāņem vērā, ka nepieciešamība pēc apakšuzņēmējiem ir atkarīga no tā, cik daudz un kādi projekti tiek realizēti, t.i., no pieprasījuma. Būvniecības specifika ir tāda, ka vienlaicīgi tirgū var tikt veikti vairāki desmiti savstarpēji nesaistīti projekti, gan publiskā, gan privātā sektorā. Apvienošanās dalībnieki, kaut arī ir lielas kompānijas, nespēj vienlaicīgi realizēt tādu projektu daudzumu, kas ļautu runāt par visa tirgus pārņemšanu. Līdz ar to tirgū pastāv lielas iespējas citiem tirgus dalībniekiem iesaistīties projektu realizēšanā kā ģenerāluzņēmējiem, piesaistot pēc nepieciešamības apakšuzņēmējus. Tāpēc nav bažu par to, ka būvniecības kompānijas, kuras piedalās būvprojektos kā apakšuzņēmēji, nokļūs apvienotā uzņēmuma atkarībā. Turklāt Konkurences padome uzskata, ka jāņem vērā fakts, ka arī t.s. "lielās" firmas var būt par apakšuzņēmējiem vai nelieli un vidēji uzņēmumi var piedalīties projektā kā ģenerāluzņēmēji, piesaistot apakšuzņēmējus, tādējādi apvienošanās neradīs nekādus ierobežojumus apakšuzņēmēju piesaistei vai būšanai par apakšuzņēmēju. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka apvienošanās dalībnieki nekādā veidā ar apvienošanos tieši vai netieši nevar nelabvēlīgi ietekmēt apakšuzņēmējus. 5.1.3. Tirgus dalībnieku un nozares asociāciju un citu ieinteresēto pušu viedokļi par apvienošanos Lai iegūtu tirgus dalībnieku, nozares asociāciju un citu ieinteresēto pušu viedokli par apvienošanos, Konkurences padome nosūtīja informācijas pieprasījumus SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" 1) konkurentiem: SIA "Energoremonts Rīga", SIA "Reck", SIA "Kvēle", SIA "REMUS", SIA "EMPOWER", SIA "Citrus Solution", SIA "Remeks Serviss", SIA "ELTEL Networks", SIA "RIO", SIA "F.L.TADAO&Lukševics", SIA "GRAF X", SIA "Siltumelektroprojekts", SIA "Nams", SIA "Projektēšanas birojs ARHIS", SIA "Arčers", SIA "Merks", SIA "RBSSKALS Būvsabiedrība", SIA "Abora", SIA "RE&RE", AS "BMGS", SIA "Katleri", AS "Latvijas Tilti", SIA "BGS", AS "DHB". 2) piegādātājiem: SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", SIA "Energokomplekss", SIA "Sanistal", SIA "Krāsu grupa", SIA "EK Sistēmas"; 3) apakšuzņēmējiem: SIA "Būve Stils", AS "A.C.B.", SIA "Norma S", SIA "Regal", SIA "Būvētājs AB", SIA "Giva"; 4) pasūtītājiem: • publisko iepirkumu: Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma", LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Banka, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs • privātā sektora: AS "Latvijas Gāze", SIA "Liepājas Olimpiskais centrs", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "Zemgales Olimpiskais centrs", AS "UPB", SIA "Nacionālais konteineru terminālis"; 5) organizēja tikšanās/apmeklējumus ar Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju. Latvijas Būvnieku asociācija uzskata, ka "(..) līdz ar SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apvienošanos (..) paši iekšēji nostiprinās, panāk izmaksu ietaupījumu, būs lielāki aktīvi un kļūs konkurētspējīgāki Eiropas līmenī". Latvijas Būvnieku asociācijas vērtējumā šīs apvienošanās negatīvā puse ir "(..) "tirgus sagrābšana", kuras rezultātā mazo būvuzņēmēju situācija pasliktināsies un daudzas mazās firmas bankrotēs, jo nebūs konkurētspējīgas". Latvijas Būvinženieru savienība, uzskata, ka "(..) lielu uzņēmumu apvienošanās ieguvums ir lielāka kompetence, resursi, zināšanas, kā arī iespēja iziet ārpus Latvijas". Latvijas Būvinženieru savienība uzskata, ka "(..) nākotnē būs tādi lieli projekti, kurus, lai realizētu firmām vajadzēs apvienoties, savādāk viņas nebūs konkurētspējīgas, lai šos darbus veiktu. Tāpēc Latvijas Būvinženieru savienība prognozē, ka nākotnē šādas un līdzīgas kā SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās ir neizbēgamas". Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija uzskata, ka "(..)SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un apvienošanās nevarētu nodarīt kādu kaitējumu energobūvniecības tirgum". Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas vērtējumā "(..) ja SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" būtu bankrotējis, nevis apvienojies ar SIA "ENERGO HOLDINGS", tas būtu nelabvēlīgi energobūvniecības tirgum (..)". SIA "Energoremonts Rīga" uzskata, ka "(..) G.Rāvim caur SIA "ENERGO HOLDINGS" iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS", konkurence saglabāsies vai pat pastiprināsies". SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" uzskata, ka "(..) apvienošanās būtiski neietekmēs būvniecības darba tirgu (..) darba tirgus ir ierobežots un pašlaik ir novērojams darbaspēka trūkums būvniecības sektorā, tādēļ šī darbaspēka apvienošanās minētā uzņēmumā dotu tikai pozitīvu efektu". SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" norāda, ka "apvienošanās mūsu tirgus pozīcijas neietekmēs, tāpēc, ka ar šiem uzņēmumiem mums ir ilgstoša sadarbība, kas balstās uz korektu attieksmi no abām pusēm, kas sevī iekļauj savlaicīgu pasūtījumu izpildi no mūsu puses un labu maksājumu termiņu ievērošanu no šo būvuzņēmēju puses". SIA "Citrus Solution" uzskata, ka "SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās atstās ietekmi uz elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecības tirgu. Minētais saistīts ar to, ka SIA "SKONTO BŪVE" ir viens no lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem (..) gūstot netiešu izšķirošu ietekmi uzņēmumā SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS", SIA "SKONTO BŪVE" un citi holdinga uzņēmumi nostiprinās savas pozīcijas tirgū. Tomēr minētā procesa ietekmi uz tirgu šobrīd nevaram prognozēt". AS "Siltumelektroprojekts" uzskata, ka "apvienošanās rezultātā veidojas jaudīgs būvniecības kompāniju holdings, kurš būtu spējīgs veikt ģenerāluzņēmēja lomu vairākumā realizējamu Latvijā rūpniecisko objektu būvniecībā. Uzskatām, ka tāda holdinga veidošana palielinās Latvijas firmu konkurētspēju Latvijā un ārzemēs lielo rūpniecisko, vispirms enerģētisko, objektu realizācijā (..)". SIA "Energokomplekss" vērtējumā "(..) apvienošanās neatstāj nekādu būtisku ietekmi uz būvniecības darbu tirgu, jo (..) SIA "ENERGO HOLDINGS" vispār neveic nekādu aktīvu uzņēmējdarbību būvniecībā, savukārt SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" un SIA "SKONTO BŪVE", kā arī citas (..) saistītās kompānijas aizņem dažādas būvniecības tirgus nišas, proti, SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" specializējas enerģētikā un ar to saistītās infrastruktūras objektu būvniecību, savukārt par SIA "SKONTO BŪVE" vai citām ar Gunti Rāvi saistītajām kompānijām (..), neesam dzirdējuši, ka tās aizņemtu to pašu būvniecības tirgus nišu. Vadoties no iepriekš minētā, šobrīd nekādas pazīmes neliecina par to, ka šī apvienošanās kaut kā varētu ietekmēt mūsu, kā piegādātāja, pozīcijas tirgū". SIA "Merks" uzskata, ka "(..) apvienošanās ietekmi uz dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības tirgu nevar vērtēt kā būtisku. Latvijas būvniecības tirgus specifika ir tā lielā sadrumstalotība, kā rezultātā nevienam no tirgus dalībniekiem nav būtiska tirgus daļa un tā nebūs būtiska arī SIA "SKONTO BŪVE" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" kopīgi pēc šo uzņēmumu apvienošanās vienā grupā". SIA "Arčers" vērtējumā "(..) būvniecība ir viena no tām nozarēm, kur uzņēmumu apvienošanās priekšnosacījumi ir visobjektīvākie, ekonomikas eksperti prognozēja jau pirms vairākiem gadiem. To vēl vairāk stimulē patreizējie apstākļi: būvniecības apjomu samazināšanās, lielais tirgus spēlētāju skaists un kopējā trauslā ekonomiskā situācija valstī. Papildus tradicionālajiem apvienošanās mērķiem - samazināt izmaksas, celt uzņēmuma vērtību, palielināt tirgus daļu u.c., būvniecībā apvienošanos stimulē arī nepieciešamība veikt lielus projektus, kādi nav pa spēkam vienam uzņēmumam. Vēl viens šai nozarei specifisks apvienošanos veicinošs faktors ir tāds, ka būvkompānijas daudzos gadījumos ir kļuvušas arī par nekustamo īpašumu attīstītājiem, t.i., tām ir arī liels bankās paņemto kredītu slogs. Latvijas ekonomikas galvenais stimuls šobrīd ir eksports. Taču Eiropas kopējā tirgus kontekstā mūsu zemes uzņēmumiem nākas konkurēt ar ļoti lielām ārvalstu kompānijām. Līdz ar to šāds apvienošanās fakts ir vērtējams kā pozitīvs, un nākotnē potenciāli tas var dot būtisku pienesumu Latvijas kopējai tautsaimniecības attīstībai. (..) SIA "Arčers" uzņēmumu SIA "ENERGO HOLDINGS" un SIA "LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS" apvienošanās faktam pievērsīs pastiprinātu uzmanību, taču nedomājam, ka pats par sevi tas būtiski ietekmēs mūsu kompānijas situāciju tirgū, kropļos vispārējo konkurenci vai radīs dominējošo stāvokli kādam no spēlētājiem". SIA "Nacionālais konteineru terminālis" norāda, ka "(..) uzskatām, ka būvniecības pakalpojumu tirgū, kur darbojas SIA "SKONTO BŪVE" pastāv pietiekama konkurence starp būvniecības kompānijām, jo ilgstošā laika periodā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri var nodrošināt līdzīgu būvniecības pakalpojumu izpildi, tajā skaitā nodrošinot attiecīgo pakalpojumu izpildes termiņus un pakalpojumu kvalitāti". AS "UPB" uzskata, ka "elektroapgādes sistēmu būvniecības, telekomunikāciju sistēmu būvniecības un būvniecības pakalpojumu tirgū pastāv pietiekama konkurence starp elektroapgādes sistēmu būvniecības, telekomunikāciju sistēmu būvniecības un būvniecības kompānijām, par ko liecina arī lielais pretendentu skaits publiskajos iepirkumos". Apkopojot viedokļus, Konkurences padome secina, ka tirgus dalībnieku, kā arī nozares pārstāvju viedokļi ir atšķirīgi, vienlaikus nenorādot uz būtiskiem draudiem vai problēmām nozarei un konkurencei, kas varētu rasties tieši apvienošanās rezultātā.