17. Article

Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam, nepieciešams salīdzināt vismaz divas personu grupas. Pieteikuma iesniedzēja norāda uz Satversmes tiesas praksi, kurā ir atzīts, ka viena tirgus dalībnieki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2003-21-0306 9.2. punktu). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka visi uzņēmumi, kuri piedalās vai ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrās par informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā norma ir attiecināma uz visiem iespējamiem iepirkuma procedūras pretendentiem, tomēr tās piemērošanas negatīvās sekas izpaužas vienīgi attiecībā uz tiem pretendentiem, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam. Šajā lietā par salīdzināmo grupu nošķiršanas kritēriju ir atzīstams pretendenta darba ņēmēju vidējais atalgojums. Apstrīdētā norma aizliedz pretendentiem, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir mazāks par 70 procentiem no nozares vidējiem rādītājiem valstī, turpināt dalību iepirkuma procedūrā. Savukārt pārējo pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā apstrīdētā norma neierobežo. Šādā situācijā ir iespējams nošķirt divas pretendentu grupas atkarībā no to darba ņēmējiem izmaksātā atalgojuma apmēra salīdzinājumā ar attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Lai arī kāds būtu abu pretendentu grupu darba ņēmējiem izmaksātā atalgojuma apmērs, visi pretendenti piedalās vai ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrās par tiesībām sniegt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus valsts vai pašvaldību iestādēm. Līdzīgi arī visās citās komercdarbības nozarēs darbojošies uzņēmumi, kuri piedalās iepirkuma procedūrās vai ir ieinteresēti iegūt publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības, atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to pretendenti, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir lielāks par apstrīdētajā normā noteikto 70 procentu robežu, un pretendenti, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir mazāks par apstrīdētajā normā noteikto 70 procentu robežu, atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos.