19. Article

Vienlīdzības princips neliedz likumdevējam noteikt atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, tomēr šādai atšķirīgai attieksmei ir nepieciešams objektīvs un saprātīgs pamats jeb atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 17. punktu). Saeima atbildes rakstā ir norādījusi, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu tiesību aizsardzība (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41. lpp.). Finanšu ministrija, pēc kuras priekšlikuma apstrīdētā norma tika iekļauta Saeimas darba kārtībā, ir norādījusi, ka apstrīdētās normas izstrādi prasīja problēmas, kas saistītas ar nodokļu nomaksu, kā arī relatīvi augstais nereģistrētās nodarbinātības līmenis Latvijā. Diezgan daudzi darba devēji izvairoties maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vai arī nemaksājot tos pilnā apmērā. Šādi pretendenti negodīgi iegūstot priekšrocības iepirkuma procedūrā, jo varot piedāvāt salīdzinoši zemākas cenas. Līdz ar to esot nepieciešams stimulēt uzņēmējus darboties "formālās ekonomikas" ietvaros (sk. lietas materiālu 2. sēj. 57. lpp.). Arī Noteikumiem Nr. 761, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta apstrīdētās normas piemērošana, pievienotajā anotācijā norādīts, ka apstrīdētās normas mērķis ir panākt, lai par valsts līgumu dalībniekiem kļūtu tie piegādātāji, attiecībā uz kuriem "aplokšņu algu" maksāšanas varbūtība ir iespējami maza, kā arī sekmēt nodokļu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, nomaksu [sk. Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par informācijas par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem apkopošanu, sagatavošanu un publicēšanu" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas)2. daļas 3. punktu, http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40181902&mode=mk&date=2010-08-10]. Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, pirmām kārtām ir vēlējies izslēgt pretendentus, kuri pilnībā nepilda nodokļu maksāšanas saistības, no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā. Apstrīdētā norma stimulē uzņēmējus maksāt nodokļus, kā arī nodrošina godīgu konkurenci iepirkuma procedūras pretendentu vidū. Līdz ar to par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir uzskatāma sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā, pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma procedūras pretendentu godīgas konkurences nodrošināšana.