2. Article

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja - SIA "HansaWorld Latvia" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 105. pantam. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja ir piedalījusies Finanšu ministrijas izsludinātajā publiskā iepirkuma konkursā (turpmāk - iepirkuma procedūra). Pieteikuma iesniedzēja esot izslēgta no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz apstrīdēto normu, jo konkrētajā periodā tās darba ņēmēju vidējie darba ienākumi bijuši mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgās nozares nodokļu maksātāja norādītajā nozarē (NACE 2. red.) - "6202" (konsultēšana datoru pielietojuma jautājumos). Pieteikuma iesniedzēja pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam. Apstrīdētā norma nosakot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, turklāt likumdevēja izraudzītie līdzekļi neesot piemēroti apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanai. Fakts, ka darba devēja izmaksātā alga pārsniedz apstrīdētajā normā noteikto 70 procentu robežu, nenozīmējot to, ka attiecīgā persona veic visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus valsts budžetā. Turklāt apstrīdētā norma ierobežojot arī tādu personu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras ir izpildījušas visas nodokļu maksājumu saistības pret valsti, tomēr atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst arī Satversmes 105. pantam, jo apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums esot nesamērīgs un nenodrošinot leģitīmā mērķa sasniegšanu. Apstrīdētās normas mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam veicot pārbaudi uzņēmumos, attiecībā uz kuriem radušās aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pieteikuma iesniedzēja sniedz arī argumentus par apstrīdētās normas neatbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīvai 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk - Direktīva 2004/18/EK). Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka dalībvalstis nav tiesīgas paplašināt to minētās direktīvas 45. pantā norādīto gadījumu klāstu, kuros iepirkuma procedūras dalībnieks var tikt izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā. Dalībvalstis esot tiesīgas nepiemērot atsevišķus izslēgšanas kritērijus vai arī tulkot tos sašaurināti. Savukārt paplašināta izslēgšanas kritēriju tulkošana vai citu nosacījumu izvirzīšana neesot pieļaujama. Turklāt atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas paustajiem argumentiem dalība iepirkuma procedūrās nevarot tikt ierobežota, pamatojoties uz neapstrīdamu prezumpciju. Pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz apstrīdētajai normai analoģiska tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi Igaunijā, norādot, ka šāds regulējums atcelts, jo attiecīgā norma neesot bijusi atbilstoša Igaunijas Republikas Konstitūcijas 11. un 31. pantam, kas reglamentē vispārējos tiesību ierobežošanas nosacījumus un uzņēmējdarbības brīvības aizsardzību. Igaunijas Publisko iepirkumu likuma grozījumu anotācijā esot norādīts, ka valstij nav tiesību iejaukties privāttiesiskajās attiecībās un regulēt komersanta darba ņēmējiem maksājamo algu citādi, kā vien nosakot minimālā atalgojuma likmi.