21. Article

Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai ar likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem ir iespējams sasniegt apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un vai šie līdzekļi neierobežo tādu personu tiesības, kuru tiesības ierobežot likumdevējs nav vēlējies. 21.1. Zems darba ņēmēju vidējais atalgojums salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares uzņēmumu izmaksāto atalgojumu var tikt uzskatīts par apstākli, kas norāda uz iespējamo pretendenta izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādējādi var piekrist Saeimas paustajam viedoklim, ka daļa pretendentu, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajām pazīmēm, patiesi izvairās no nodokļu nomaksas. Apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā pretendenti, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam kritērijam un izvairās no nodokļu nomaksas, tiek izslēgti no dalības iepirkuma procedūrās. Līdz ar to tiek sasniegts apstrīdētās normas leģitīmais mērķis, jo tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu neiegūst tādi pretendenti, kuri izvairās no nodokļu nomaksas. Tādējādi tiek aizsargāta arī godīga konkurence pretendentu vidū, jo piedalīties iepirkuma procedūrā var vienīgi tie pretendenti, par kuru nodokļu saistību izpildi nav šaubu. Līdz ar to likumdevēja izraudzīto leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar apstrīdētajā normā ietvertajiem līdzekļiem. 21.2. Tomēr jautājums, vai apstrīdētā norma sasniedz savu leģitīmo mērķi, ir vērtējams kopsakarā ar apstrīdētās normas piemērošanas praksi. Apstrīdētā norma balstās uz attiecību starp konkrēta iepirkuma procedūras pretendenta darba ņēmējiem noteiktā periodā izmaksātā vidējā atalgojuma apmēru un attiecīgās nozares komersantu vidējiem rādītājiem valsts mērogā. Apstrīdētā norma neparedz tās piemērotājam pienākumu pārliecināties, vai konkrētais iepirkuma procedūras pretendents, kurš atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam, ir izvairījies pildīt nodokļu nomaksas saistības pret valsti un vai tā izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā atbilst apstrīdētās normas leģitīmajam mērķim. Turklāt nedz apstrīdētā norma, nedz citas Publisko iepirkumu likuma normas neparedz iespēju izslēgt no iepirkuma procedūras tādus pretendentus, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums pārsniedz 70 procentus no attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem, bet kuri nav godprātīgi pildījuši nodokļu nomaksas saistības. Tātad apstrīdētā norma var ierobežot tādu personu tiesības, kuras ir izpildījušas visas nodokļu nomaksas saistības, taču tā nenodrošina iespēju izslēgt visus tos pretendentus, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, jo ne uz visiem ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais izslēgšanas kritērijs. Tādējādi, piemērojot apstrīdēto normu, no dalības iepirkuma procedūrās tiek atstādināti visi pretendenti, kuri formāli atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam. Tam apstāklim, vai iepirkuma procedūras pretendents ir veicis normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus, apstrīdētās normas piemērošanas procesā nav nozīmes. Arī VID atzīst, ka apstrīdētā norma var ierobežot tādu pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās, kuri ir nokārtojuši visas nodokļu samaksas saistības (sk. lietas materiālu 2. sēj. 104. lpp.). Var piekrist Tiesībsarga paustajam viedoklim, ka likumdevējam nav bijis mērķa ierobežot nodokļus maksājošo pretendentu tiesības, jo normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums maksāt zemāku algu par nozares vidējo algu vai piesaistīt apakšuzņēmējus līguma izpildei (sk. lietas materiālu 1. sēj. 200. lpp.). Kā apstiprina lietas dalībnieku un pieaicināto personu paustie viedokļi, var būt dažādi iemesli, kuru dēļ pretendents darba ņēmējiem izmaksā zemāku atalgojumu par attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība norādījusi, ka salīdzinoši zems atalgojums var būt nesen dibinātos uzņēmumos vai arī tādos uzņēmumos, kuri kādu laiku nav veikuši aktīvu saimniecisko darbību. Turklāt ir vērojamas arī reģionālas atalgojuma atšķirības, proti, Rīgas uzņēmumos parasti tiek maksātas salīdzinoši lielākas algas nekā citos valsts reģionos (sk. lietas materiālu 2. sēj. 54. - 55. lpp.). Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādījusi, ka nepilna laika darbinieku nodarbināšanas rezultātā var samazināties pretendenta darba ņēmējiem kopumā izmaksātā vidējā atalgojuma apmērs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 120. lpp.). Turklāt pastāv arī dažādi veidi, kā izvairīties no izslēgšanas pamatojoties uz apstrīdēto normu, piemēram, nodibinot jaunu uzņēmumu vai arī mainot pretendenta piederību konkrētai NACE 2. red. nozarei. Tādējādi var būt dažādi iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir ierobežot vienīgi tādu pretendentu tiesības, kuri nav pilnībā izpildījuši nodokļu nomaksas saistības. Līdz ar to apstrīdētā norma var ierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti, bet neierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri šīs saistības nav izpildījuši pilnībā.