24. Article

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža (sk. lietas materiālu 1. sēj. 11. lpp.). Šāds lūgums ir pamatots ar apsvērumu, ka tādā gadījumā visi pretendenti, kuri ir izslēgti no dalības iepirkuma procedūrās, gūs iespēju celt prasību par zaudējumu atlīdzību, tādējādi nodrošinot savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. lietas materiālu 2. sēj. 9. lpp.). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Iepirkuma procedūra, no kuras Pieteikuma iesniedzēja tika izslēgta, pamatojoties uz apstrīdēto normu, ir noslēgusies, un agrākā tiesiskā stāvokļa atjaunošana, neapdraudot valsts funkciju sekmīgu izpildi, nav iespējama. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu ar atpakaļvērstu spēku nav piemērojama gadījumos, kad nav iespējams atjaunot agrāko tiesisko stāvokli (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26.punktu). Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Pieteikuma iesniedzējai nav pamattiesību uz peļņas gūšanu no dalības publiskā iepirkuma procedūrā. Tātad Pieteikuma iesniedzējas tiesību aizskārums nav uzskatāms par tik būtisku, lai vajadzētu paredzēt īpašus apstrīdētās normas spēkā esamības noteikumus attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju. Satversmes tiesai, izmantojot Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētās normas zaudē spēku, līdz brīdim, kad Saeima to vietā pieņems jaunas normas, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Satversmes tiesas likums piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt par sprieduma izpildes nodrošināšanu, proti, noteikt savu spriedumu tiesiskās sekas. Vienlaikus konstitucionālajai tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu). Atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei, Satversmes tiesa nav atzinusi, ka likumdevējam nebūtu tiesību noteikt šāda rakstura tiesību ierobežojumus, bet gan norādījusi, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi nedrīkst ierobežot nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru pretendentu tiesības. Tādējādi likumdevējam ir iespēja pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas nepārsniegtu apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un neaizskartu nodokļus maksājošo pretendentu tiesības. Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi vai atpakaļvērsta spēka piešķiršana spriedumam likumdevēja izraudzītā leģitīmā mērķa sasniegšanu padarītu neiespējamu. Līdz ar to šajā lietā piemērotākais risinājums ir normas atzīšana par spēkā neesošu ar konkrētu nākotnes brīdi, dodot likumdevējam laiku pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu vai arī izvērtēt nepieciešamību vispār izslēgt apstrīdēto normu no Publisko iepirkumu likuma. Līdz ar to Satversmes tiesa nolemj, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012. gada 1. martā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1) izbeigt tiesvedību daļā par Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmes 105. pantam; 2) atzīt Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punktu, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2012. gada 1. marta. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris