3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Saeima raksturo apstrīdētās normas leģitīmo mērķi kā sabiedrības labklājības veicināšanu un citu personu tiesību aizsardzību, jo šī norma veicinot nodokļu maksāšanu, reģistrētu un legālu nodarbinātību, kā arī godīgu konkurenci. Pastāvot augstam nelegālās nodarbinātības un "aplokšņu algu" izmaksas īpatsvaram, rodoties nepieciešamība ierobežot negodīgo komersantu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās, lai tajās varētu piedalīties tikai tie komersanti, kuri godprātīgi pilda nodokļu nomaksas saistības pret valsti. Apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ļaujot gūt pietiekamu priekšstatu par iepirkuma procedūras kandidāta vai pretendenta(turpmāk - pretendents) darba ņēmējiem pēdējā laikā izmaksāto darba samaksu, kas esot būtisks un vērā ņemams drošības un uzticamības faktors, izvērtējot pretendenta gatavību izpildīt iepirkuma dokumentos izvirzītās prasības. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai un šo mērķi nav iespējams sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem. Lai gan apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums neesot vienīgais veids, kā var cīnīties ar nelegālās nodarbinātības problēmām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tomēr iespējamās alternatīvas esot mazāk efektīvas. Tās prasot no valsts nesamērīgus izdevumus un laika patēriņu. Tādēļ efektīvākais veids, kā nepieļaut "aplokšņu algu" izmaksu, esot apstrīdētās normas regulējums. Tas stimulējot komersantus izpildīt visas nodokļu nomaksas saistības pret valsti. Sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas esot lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo ar publisko iepirkumu palīdzību valsts pārvalde nodrošinot ne tikai savu darbību, bet arī ikvienam indivīdam nepieciešamos pakalpojumus. Sabiedrība esot ieinteresēta, lai valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi. Efektivitāte nozīmējot ne tikai to, ka iepirkumi veicami par zemāko iespējamo cenu, bet arī to, ka pasūtījuma izpildītājs godprātīgi maksā nodokļus. Turklāt apstrīdētā norma aizsargājot godīgu konkurenci starp tiem komersantiem, kuri ir izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret valsti. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā arī ar Direktīvas 2004/18/EK prasībām un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Direktīvas 2004/18/EK 45. pants pieļaujot tajā neminētu kritēriju piemērošanu, ciktāl tie nodrošinot vienlīdzību iepirkuma procedūrās un šo procedūru pārskatāmību. Tādējādi likumdevējs esot darbojies savas rīcības brīvības ietvaros un neesot pārkāpis Direktīvas 2004/18/EK prasības.