5. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma esot piemērota likumdevēja izraudzītā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka pretendentiem, kuri atrodas līdzīgos apstākļos, tiek piemērots viens tiesiskais regulējums, savukārt tiem, kuri atrodas dažādos apstākļos, - atšķirīgs tiesiskais regulējums. Vienlaikus apstrīdētā norma nodrošinot to, ka visiem pretendentiem, kuri piedalās publisko iepirkumu procedūrās, tiek vienlīdzīgi piemērots attiecīgais izslēgšanas nosacījums. Finanšu ministrija atzīst, ka apstrīdētā norma nav vienīgais veids, kā var cīnīties ar nodarbinātības problēmām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr citi pasākumi esot mazefektīvi, jo balstoties nevis uz komersantu motivēšanu, bet gan uz kontroli un sodīšanu. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte esot ierobežota, bet tādu komersantu, kuri saviem darba ņēmējiem izmaksā salīdzinoši zemu atalgojumu, esot ļoti daudz, būtu nepieciešami nesamērīgi izdevumi un laika patēriņš. Līdz ar to neesot iespējams apstrīdētās normas mērķi sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Finanšu ministrija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums vērtējams kopsakarā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumiem Nr. 761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 761), kas atsevišķos gadījumos ļauj veikt darba devēja izmaksātā atalgojuma pārrēķinu. Tādējādi varot izvairīties no apstrīdētās normas piemērošanas situācijās, kad salīdzinoši zema vidējā atalgojuma izmaksai konkrētā uzņēmumā ir objektīvi iemesli. Finanšu ministrija pauž viedokli, ka iepirkuma procedūras pretendentu loka ierobežošanu un pēc iespējas izdevīgāka piedāvājuma izvēli neesot iespējams pretnostatīt godīgas konkurences nodrošināšanai un nodokļu nomaksas pienākuma izpildei. Sabiedrība esot ieinteresēta, lai valsts līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvi. Šī interese ietverot arī pretendenta nodokļu nomaksas saistību izpildes kritērijus. Turklāt apstrīdētā norma aizsargājot tos iepirkuma procedūras pretendentus, kuri ir izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret valsti. Finanšu ministrija norāda, ka Direktīva 2004/18/EK neliedzot valstij paturēt spēkā vai pieņemt materiālo tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes, kā arī pārskatāmības principa ievērošanu publisko iepirkumu jomā. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs esot rīkojies Direktīvas 2004/18/EK 45. panta un Eiropas Savienības Tiesas prakses pieļautās rīcības brīvības ietvaros.