7. Article — ). Ventspils brīvostas pārvaldes kredīta galvojuma līguma

projektā šīs likuma prasības ir ievērotas. Finansu ministra paziņojums nesatur atsauci, uz kuru likuma "Par budžetu un finansu vadību" pantu pamata galvojuma izsniegšana ir atteikta. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu ministru lēmumiem jāpamatojas uz attiecīgajiem likumiem, un šie lēmumi nevar tikt pieņemti, vadoties pēc "gribu vai negribu" principa, jo īpaši tad, ja jautājums attiecas uz valsts budžeta līdzekļiem. Finansu ministra E.Krastiņa paziņojums liecina, ka vai nu finansu ministrs nepārzina Latvijas likumus (kas ir maz ticams), vai arī apzināti tos pārkāpj, vienlaicīgi maldinot sabiedrību par savas rīcības pamatotību un motīviem. Valsts budžetā paredzētie galvojumi Ventspils brīvostas pārvaldes kredītiem nav domāti uzņēmumiem, kuri darbojas brīvostā, neatkarīgi no to piederības. Kredīti ir paredzēti pašvaldības iestādei - Ventspils brīvostas pārvaldei - un to izmantošana ir plānota valstij un pašvaldībai piederošās brīvostas infrastruktūras attīstībai, proti, ūdensvada dīķera izbūvei, augstsprieguma stacijas izbūvei, 2., 3., 5. piestātnes rekonstrukcijai, 4.a, 15. un 16. piestātnes celtniecībai, konteineru termināla teritorijas izbūvei un kuģošanas kanāla padziļināšanai, kā arī vides aizsardzības pasākumiem. Visi šie objekti ir valsts un pašvaldības īpašums un saskaņā ar "Likumu par ostām" tie nav un nevar tikt privatizēti. Vadoties pēc E.Krastiņa paziņojumā izteiktās loģikas, finansu ministrs nevarētu dot galvojumu kredīta saņemšanai arī, piemēram, lielceļa Rīga - Ventspils rekonstrukcijai, jo finansu ministrs taču nezina, kas konkrēti šo maģistrāli izmanto, - var būt, ka lietotāju skaitā ir arī ārzonu kompāniju pārstāvji, kas, iespējams, nelikumīgi privatizējuši Ventspils uzņēmumus. E.Krastiņa argumentācija par it kā Ventspils domes priekšsēdētāja A.Lemberga būtisku interešu konfliktu sakarā ar vienlaicīgu atrašanos Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes vadībā ir acīmredzami nepamatota, jo "Likuma par ostām" 8.panta trešā daļa noteic, ka ostas valdes vadībā ir jāatrodas pašvaldības amatpersonai. A.Lemberga atrašanās Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nav interešu konflikts, bet gan likuma prasību izpilde. E.Krastiņš nevar to nezināt. Bez šiem paziņojumā minētajiem argumentiem presē ir izskanējis arī viedoklis, ka kredīta galvojums Ventspils brīvostas pārvaldei no E.Krastiņa puses tiekot atteikts tāpēc, ka Finansu ministrijai neesot iespējas kontrolēt šā kredīta izlietojuma pareizību, jo finansu ministra pārstāvis A.J.Lambergs netika apstiprināts Ventspils brīvostas valdes sastāvā. Arī šis arguments ir nelikumīgs, jo saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 23.pantu valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, valsts parāda vadības funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītās funkcijas veic Valsts kase, kurai no Ventspils brīvostas valdes puses nekad nav atteikta prasītā informācija saņemto kredītu sakarā. Finansu ministram nav tiesību pārlikt šīs funkcijas uz citu personu, pie kam profesionāli nesagatavotu un par savu darbību neatbildīgu personu pleciem. Finansu ministra prettiesiskās rīcības rezultātā pašvaldības iestāde - Ventspils brīvostas pārvalde - bija spiesta konkursa kārtībā ņemt parastus komerciālus kredītus bez valsts galvojuma, jo ir jāturpina finansēt jau uzsāktu objektu celtniecība, ko nevar pārtraukt līgumos noteikto saistību dēļ. Tā, pamatojoties uz līgumu starp Ventspils brīvostas pārvaldi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Ventspils brīvostas pārvaldei līdz 1999.gada 31.decembrim bija jānodrošina līdzekļi, lai tiktu pabeigta infrastruktūras elementu celtniecību un projektēšanas darbi daļā no iepriekš minētajiem brīvostas objektiem. Gadījumā, ja šīs saistības netiktu izpildītas, tad Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nesniegtu finansējumu starptautiskam investīciju projektam - konteineru termināla izveidošanai Ventspils brīvostā. Lai izpildītu šīs saistības, Ventspils brīvostas pārvalde 1999.gada 21.jūlijā noslēdza aizdevuma līgumu ar a/s komercbanku "Ventspils Apvienotā Baltijas banka" par 9 870 000 USD kredīta piešķiršanu ar vidējo procentu likmi 9,25% gadā, 1999.gada 14.oktobrī noslēdza finansiālu līgumu ar EIB par 8 000 000 eiro kredīta piešķiršanu ar vidējo procentu likmi 6,55% gadā, taču šos kredītus nesaņēma, jo, kā jau iepriekš tika minēts, E.Krastiņš prettiesiski neparakstīja valsts galvojuma līgumus. Iepriekš minētais konkurss parādīja, ka vidējā kredīta gada likme ir 12%. Šo kredītu ietvaros ir jau saņemti 5 000 000 USD. Finansu ministra prettiesiskās rīcības dēļ, neizsniedzot galvojumu, Ventspils brīvostas pārvalde būs spiesta turpināt kredītlīdzekļu saņemšanu ar komerckredīta procentiem, un tas nozīmē, ka no Ventspils pašvaldības iestādes - Ventspils brīvostas pārvaldes - budžeta kredītu darbības laikā nepamatoti tiks izņemti ap 3 900 000 USD jeb 2 300 000 latu. Šādas finansu ministra subjektīvas un prettiesiskas rīcības rezultātā cieš ne tikai pašvaldības budžets un tiek bremzēta Latvijas ekonomikai tik svarīgās Ventspils ostas attīstība, bet ievērojami cieš arī Latvijas valsts tēls starptautiskajā arēnā. Starptautiskās finansu institūcijas un citi investori pēc šādas finansu ministra rīcības var zaudēt uzticību Latvijai kā drošu investīciju zemei, jo nevar uzticēties valstij, kuras likumus par budžetu, budžetu un finansu vadību pārkāpj pats finansu ministrs, kā rezultātā tiek apdraudēts starptautisks investīciju projekts. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 27.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 124.pantu, lūdzam Ministru prezidentu izvērtēt finansu ministra E.Krastiņa rīcību un lemt par viņa atkāpšanos no ieņemamā amata. (Dok.nr.1613a, 1613b) Rīgā 2000.gada 6.martā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume