24. Article

Izvērtējot tādas normas atbilstību tiesiskās paļāvības principam, kura paredzēja personai pienākumu noteiktā termiņā uzsākt studijas augstskolā, Satversmes tiesa norādījusi, ka šāds termiņš ir saprātīgs un tiesiskās paļāvības principam atbilstošs tiktāl, ciktāl personām bija reālas iespējas uzsākt studijas. Atsevišķos gadījumos personai var būt problemātiski iestāties augstākajā mācību iestādē īsā laika posmā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 19.5.5. punktu). 24.1. Apstrīdētais pārejas noteikums nodrošina to, ka sertificētie administratori un sabiedrība ir informēti par apstrīdētajā normā ietverto prasību izpildes kārtību un termiņiem. Saeima, Tieslietu ministrija un Administrācija uzskata, ka apstrīdētais pārejas noteikums ir samērīgs, jo personām bija pietiekami ilgs laiks, lai apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzētajā termiņā iesniegtu dokumentus augstākās izglītības iestādē un apstrīdētajā pārejas noteikumā norādītajā termiņā iegūtu augstāko juridisko izglītību (sk. lietas materiālu 2. sējuma 58. - 59. lpp., 3. sējuma 45. - 46., 61. - 62. lpp.). Augstākās juridiskās izglītības iegūšanas process ir ilgs un var būt saistīts ar būtiskām izmaksām. Personām, kuras darbojas administratora amatā, ir vajadzīgs papildu laiks, lai pilnvērtīgi piedalītos studiju procesā un sekmīgi apgūtu nepieciešamos studiju kursus. 24.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pāreja ir saudzējoša, ja studijām atvēlētais laiks ir pietiekami ilgs, lai būtu reālas iespējas iegūt augstāko izglītību. Turklāt pārejai būtu jāparedz pietiekami elastīgas iespējas uz laiku pārtraukt mācības, ja tas nepieciešams, piemēram, svarīgu ģimenes apstākļu, veselības stāvokļa vai īslaicīgu materiālu grūtību dēļ (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 19.5.3. punktu). Nosakot termiņu tiesību zinātņu studiju uzsākšanai augstākās izglītības iestādē, kā arī termiņu, no kura piemērojama apstrīdētajā normā noteiktā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē, likumdevējam bija jāizvērtē, vai nepastāv kādi no personām neatkarīgi iemesli, kuru dēļ uzsākt studijas konkrētajā termiņā nebūs iespējams. Tāpat likumdevējam bija jāpārliecinās, vai konkrētie termiņi ir tādi, ka personas tajos varēs studijas pabeigt. Apstrīdētajā pārejas noteikumā noteiktais termiņš, līdz kuram personai jāiegūst augstākā izglītība tiesību zinātnēs, proti, 2017. gada 1. janvāris, ir vērtējams ciešā kopsakarā ar studiju uzsākšanas termiņu - 2012. gada 1. janvāri. Iespējas likumā noteiktajā termiņā iegūt augstāko izglītību tiesību zinātnēs ir ierobežotas, ja personai nav nodrošinātas iespējas saprātīgā laikā uzsākt studijas augstākās izglītības iestādē. Latvijas Republikā iespēju iegūt augstāko izglītību tiesību zinātnēs nodrošina vairākas augstskolas, un studiju ilgums tajās ir atšķirīgs. Atbilstoši Noteikumu Nr. 461 2. pielikuma 1.20.2. apakšnodaļas 1. punktā ietvertajām jurista profesijas standarta prasībām juristam nepieciešams piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. jūlijam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms. Līdz ar to jurista profesionālo kvalifikāciju persona var iegūt ne ātrāk kā piecos gados. Maksātnespējas likums tika izsludināts 2010. gada 6. augustā un stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī. Salīdzinot apstrīdētajā pārejas noteikumā minētos termiņus ar uzņemšanai augstākās izglītības iestādēs noteiktajiem termiņiem, var secināt, ka sertificētie administratori nevarēja savlaicīgi iesniegt dokumentus augstskolā studiju uzsākšanai 2010. gada rudens semestrī. Lai iekļautos likumdevēja noteiktajā pārejas periodā, administratori varēja iestāties augstākās izglītības iestādē, uzsākot studijas 2011. gada pavasara vai rudens semestrī. Taču ne visas augstskolas piedāvā iespēju tikt uzņemtam pavasara semestrī. Lielākā daļa sertificēto administratoru, kuriem jāiegūst augstākā juridiskā izglītība, studijām nepieciešamos dokumentus, visticamāk, varētu augstākās izglītības iestādē iesniegt tikai 2011. gada rudenī. Apstrīdētajā pārejas noteikumā ietvertā studiju uzsākšanas termiņa faktiskās sekas ir tādas, ka vairums sertificēto administratoru varētu studijas augstākās juridiskās izglītības iegūšanai uzsākt tikai 2011. gada rudens semestrī. Satversmes tiesa uzskata apstrīdētajā pārejas noteikumā studiju uzsākšanai noteikto termiņu par nesamērīgu. Tas, protams, attiecas arī uz apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzēto termiņu, no kura piemērojama prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Uzņemšana augstākās izglītības iestādē notiek konkursa kārtībā, ņemot vērā centralizēto valsts eksāmenu rezultātus un citus faktorus. Līdz ar to administratoriem varētu rasties papildu grūtības likumdevēja noteiktajā termiņā izpildīt augstākās izglītības iestādes noteiktās prasības studiju uzsākšanai. Īsais pārejas periods neļauj administratoriem atbilstoši sagatavoties studiju procesam un pienācīgā kārtībā uzsākt studijas augstākās izglītības iestādē. Var piekrist Saeimas norādītajam, ka sabiedrības interesēs ir pēc iespējas drīzāk panākt administratora zināšanu un kvalifikācijas atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam (sk. lietas materiālu 2. sējuma 59. lpp.). Taču pārejai uz jauno regulējumu ir jānosaka saprātīgs termiņš. Proti, tāds termiņš, lai sertificētie administratori varētu papildus darba pienākumu veikšanai iegūt apstrīdētajā normā noteikto izglītību. Turklāt šādam termiņam nevajadzētu izslēgt iespēju īpašos gadījumos uz laiku pārtraukt mācības. Ņemot vērā minēto, apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzētie termiņi studiju uzsākšanai un augstākās izglītības tiesību zinātnēs iegūšanai ir atzīstami par nesamērīgi īsiem. Likumdevējs nav ievērojis sertificēto administratoru tiesisko paļāvību uz tāda normatīvā regulējuma pieņemšanu, kas ļautu tiem iegūt apstrīdētajā normā noteikto augstāko izglītību tiesību zinātnēs saprātīgā termiņā. Apstrīdētais pārejas noteikums, ciktāl tas nosaka 2012. gada 1. janvāri par termiņu studiju uzsākšanai augstākās izglītības iegūšanai tiesību zinātnēs un 2017. gada 1. janvāri par termiņu, no kura piemērojama prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnēs, neatbilst tiesiskās paļāvības principam.