11. Article

Normatīvie akti par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu zemes reformas sākumposmā neparedzēja iespēju bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atradās Abrenes apriņķī, vai viņu mantiniekiem iespēju pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā vietā. Minētajām personām bija tiesības saņemt tikai kompensāciju. Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 4. novembrī pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" spēkā stāšanās kārtību", kura 15. punktā paredzēja "uzdot Balvu rajona Tautas deputātu padomei pieņemt lēmumus par kompensācijas piešķiršanu par zemi Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagastā". Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 14. pants paredzēja, ka kompensācijas apmēru nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības un tās novērtējuma zemes nacionalizācijas brīdī, un kompensācija izmaksājama valsts kompensācijas sertifikātos. Lai izpildītu minētās prasības un varētu aprēķināt kompensācijas apmēru, Ministru kabinets 1994. gada 22. novembrī izdeva noteikumus Nr. 214 "Par grozījumiem Ministru Padomes 1993. gada 10. februāra lēmumā Nr. 66 "Par normatīvo aktu apstiprināšanu zemes privatizācijai lauku apvidos"", nosakot arī vidējo bijušā Abrenes apriņķa viena hektāra zemes novērtējumu ballēs un rudzu vienībās zemes nacionalizācijas brīdī. Nedz tajā laikā spēkā bijušie likumi, nedz minētais lēmums expressis verbis neparedzēja bijušajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme atradās Abrenes apriņķī, vai viņu mantiniekiem iespēju pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā vietā. Tātad sākotnēji Latvijas valsts bija paredzējusi atšķirīgu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas procedūru tām personām, kuru zemes īpašumi 1940. gada 21. jūlijā atradās Abrenes apriņķī, proti, par šiem zemes īpašumiem varēja izmaksāt tikai kompensācijas sertifikātus, nepieļaujot iespēju iegūt līdzvērtīgu zemi citā vietā. Taču vēlāk Latvijas valsts veica pasākumus un deva tādu iespēju, lai bijušie zemes īpašnieki, kuru zemes īpašumi 1940. gada 21. jūlijā atradās Abrenes apriņķī, vai viņu mantinieki tomēr varētu atjaunot zemes īpašuma tiesības un iegūt līdzvērtīgu zemi citā vietā. Minētais atspoguļots arī Centrālās zemes komisijas 1995. gada 13. februāra rīkojumā Nr. 5, kurā norādīts, ka šīm personām ir jādod iespēja saņemt līdzvērtīgu zemi, jo kompensācijas netika izmaksātas to aprēķināšanai nepieciešamo līdzekļu trūkuma dēļ, bet brīva zeme bija pieejama. Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1030 "Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtība" 7. punkts noteic, ka "personām, kuru zemes īpašumi 1940. gada 21. jūlijā atradās Latvijas Republikas teritorijā - Kacēnu, Upmales, Linavas, Augšpils, Gauru un Purvmales pagastā -, ir tiesības pēc izvēles pretendēt uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi jebkurā Balvu rajona vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā". Līdz ar to Abrenes apriņķa zemes īpašumi tika pielīdzināti tiem zemes īpašumiem, kuri atrodas Balvu rajona teritorijā. Veicot zemes reformu, zemes īpašuma tiesību atjaunošanas mērķis tika sasniegts tādējādi, ka bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem piederēja zeme bijušajā Abrenes apriņķī, vai viņu mantiniekiem tika dota iespēja pieprasīt līdzvērtīgu zemi citā vietā tāpat kā jebkurai citai personai atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 12. pantam. Līdz ar to bija radīti vienlīdzīgi apstākļi, lai bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki varētu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi tajos gadījumos, kad līdz šim to nebija iespējams izdarīt, tostarp arī tad, ja zeme atradās bijušajā Abrenes apriņķī. Tādējādi personas, kuru īpašums atradās Abrenes apriņķī un kurām tika piešķirta līdzvērtīga zeme citā administratīvajā teritorijā, neveido atsevišķu personu grupu.