13. Article

Lai noskaidrotu, vai šai atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis, jāņem vērā gan zemes reformas mērķis, gan iespējamais apstrīdētās normas mērķis. Atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums veikt pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī iepriekšējā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunotu taisnīgumu (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 1.punktu). Tādējādi zemes reformas mērķis jau kopš paša tās sākuma bija taisnīguma atjaunošana iespēju robežās. Lai minēto mērķi sasniegtu, likumdevējs paredzēja īpašuma tiesību atjaunošanu, atdodot dabā bijušos zemes īpašumus vai piešķirot līdzvērtīgu zemi attiecīgā pagasta teritorijā, bet, ja tur nebija iespējams piešķirt līdzvērtīgu zemi, - attiecīgā rajona vai citu rajonu teritorijā (likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 13. pants). Proti, ja citādi nebija iespējams atjaunot īpašuma tiesības, likumdevējs bija paredzējis piešķirt zemi pēc iespējas tuvāk tam zemesgabalam, kas personai piederēja 1940. gada 21. jūlijā. Saeima norāda, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis bija veicināt īpašuma tiesību atjaunošanu tās pašas administratīvās teritorijas ietvaros, lai zemes īpašnieki, ja vien tas iespējams, atgrieztos savā novadā, atjaunotu un attīstītu tieši tajā tradicionālo lauku dzīvesveidu. Minētais mērķis saskan arī ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 1. pantā teikto: "Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas privatizācijas gaitā pārkārtot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības laukos, lai veicinātu Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu, nodrošinātu dabas un citu resursu saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, augsnes auglības saglabāšanu un celšanu, kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšanu." Tādējādi atšķirīgajai attieksmei bija noteikts leģitīms mērķis - veicināt īpašuma tiesību atjaunošanu tās pašas administratīvās teritorijas ietvaros, panākot Latvijas valsts teritorijas vienmērīgu attīstību, kas ir visas sabiedrības interesēs.