4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 1. pantā noteiktajam zemes reformas mērķim zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības ir pārkārtojamas nolūkā veicināt Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu. Lai sasniegtu minēto mērķi, zemes reformas ietvaros esot veicināta īpašuma tiesību atjaunošana tās pašas administratīvās teritorijas ietvaros. Tieslietu ministrija pauž viedokli, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis - pakāpeniski pārkārtot īpašuma tiesisko attiecību struktūru, vienlaikus veicinot zemes konsolidāciju zemes reformas ietvaros, pēc iespējas optimizējot zemes piešķiršanas procesu un saglabājot pašvaldību lomu teritorijas plānošanā un attīstībā. Saskaņā ar apstrīdēto normu zemes īpašuma tiesību atjaunošana tieši tajā administratīvajā teritorijā, kurā atradās bijušie īpašumi, esot obligāts priekšnoteikums zemes uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, šāds nosacījums neesot uzskatāms par ierobežojumu bijušā zemes īpašuma atgūšanai, bet gan par metodi konkrētā mērķa sasniegšanai. Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" neliedzot personām pašām izvēlēties piešķiramās līdzvērtīgās zemes atrašanās vietu. Savukārt likumdevējs esot paredzējis, ka, neierobežojot zemes piešķiršanas procesu teritoriāli, pastāvētu risks, ka neizdosies sasniegt noteikto zemes reformas mērķi - atjaunot īpašuma tiesības, lai veicinātu tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu, bet personas tiktu motivētas iegūt līdzvērtīgo zemi "labākajos" reģionos. Likumdevējs esot vēlējies sabalansēt indivīda intereses ar valsts interesēm un pašvaldības lomu, proti, ļaut Latvijas Republikas pilsoņiem likumā noteiktajā kārtībā brīvi izvēlēties un realizēt savām interesēm un iespējām atbilstošas īpašuma tiesības uz zemi, vienlaikus saglabājot valsts noteikto teritoriālās plānošanas un attīstības procesu. Teritoriāla ierobežojuma noteikšana esot pamatota ar likumdevēja gribu saprātīgāk un savlaicīgāk organizēt reformas pasākumu, kas ir visas sabiedrības interesēs. Apstrīdētā norma esot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu likumu. Labvēlīgi nosacījumi zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem esot spēkā jau 16 gadus, un tie neesot grozīti ar apstrīdēto normu. Tādējādi valstī tiekot nodrošināta tiesiskā noteiktība. Kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem esot labvēlīga darbība, ko valsts nodrošinot papildus, jeb ekonomiska rakstura līdzeklis, ko valsts liek lietā, lai veicinātu īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī ievērotu pašvaldību teritoriālo iedalījumu. Minētā procesa ietvaros ieguvēja esot visa sabiedrība, jo tiekot vienmērīgi attīstīta visu pašvaldību zeme un reforma virzoties uz beigām. Tieslietu ministrija uzsver, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecas uz visiem bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem, kuriem īpašuma tiesības uz zemi atjaunotas citā administratīvajā teritorijā vai nu objektīvu apstākļu dēļ (zemes trūkums attiecīgajā pagastā), vai pamatojoties uz paša bijušā īpašnieka subjektīvo vēlmi.