9. Article

Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas pilsētas valdes locekļiem I.Lišmanim un G. Asarim. Padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Rītiņš Noteikumi slēgtā konkursa Jēkaba kazarmas Torņa ielā 4 rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas izstrādei Apstiprināti ar Rīgas pilsētas valdes 21.10.1993. lēmumu Nr.367 1 .Objekta un situācijas raksturojums Kvartāla apbūve, ko ierobežo Jēkaba iela. Torņa iela un Basteja bulvāris, salīdzinājumā ar pārējo Vecrīgu ir jaunāka, jo sākotnēji šī teritorija atradās aiz pilsētas nocietinājuma mūra un vēlāk attīstījās saistībā ar jauno aizsardzības sistēmu - zemes vaļņiem. Pirmās ziņas par zemes vaļņu ierīkošanu datējamas ar 1422.gadu. Sistemātiski nocietinājumu būves darbi sākās 1537.gadā un ilga līdz pat 17.gs. otrajai pusei. Sākumā smilšu vaļņu nocietinājumus veidoja pēc itāļu sistēmas. Poļu iesāktos būvdarbus kopš 1632.gada turpināja zviedru valdība. Visa būvniecība faktiski pabeigta 17.gs. otrajā pusē, kad zviedru ģenerālgubernatora G.Dālberga vadībā izbūvēja Citadeli. Tā saucamā Jēkaba kazarma atradās posmā starp Jēkaba un Smilšu vārtiem. 1677.gada starpvaļņu apraksts liecina, ka teritoriju no Smilšu vārtiem līdz pilij bija apbūvējuši sīkie amatnieki, tur bijusi arī viena kazarma. Domājams, ka tā bijusi koka apbūve. Pēc Ziemeļu kara Rīgas nocietinājumu sistēma un kazarmas bija stipri sapostītas. 18.gs. tika celtas vairākas jaunas kazarmas. 1739.gada 2.aprīlī Lielās ģildes eltermanis Bērenss ierosināja laukumā starp Jēkaba vārtiem un Lielo pulvera torni uzcelt kazarmu 1000 vīriem. 1739.gada 26.jūnijā Pēterpils fortifikācijas kantoris atļāva celt koka kazarmu ar noteikumu, ka tā netiks būvēta visu 90 asu garumā zem viena jumta, bet gan kā četras telpiski atdalītas ēkas. Kazarmas būvdarbus pabeidza 1740.gada 29.oktobrī. Mūra kazarmas būves laiks Rīgas cietokšņa formulārā nav minēts. Mūs interesējošās Jēkaba kazarmas celšanas laiks nav noskaidrots. Ir ziņas, ka tā it kā būvēta 1768.gadā. To apliecina vēl citi materiāli par XVIII gs. beigām. 1786.gada Rīgas cietokšņa plānā posmā starp Jēkaba pusbastionu un Smilšu bastionu gar valni iezīmētas trīs ēkas. Arī 1785.gada J.Broces zīmējums, kas attēlo Rīgas skatu no Smilšu vārtu puses, liecina par mūra kazarmas esamību, kuras augstais zelmenis ar vairākiem dūmeņiem paceļas pāri nocietinājuma valnim. Pirmais senākais Jēkaba kazarmas attēls, kas sniedz vispusīgu priekšstatu par objektu, ir 1823.gada fasāžu notinumi. Trīsdaļīgā kazarmas ēka ritmiski sadalīta ar divām zemākām starpbūvēm. Jēkaba ielas pusē bijusi neliela saimniecības ēka ar iebrauktuvi. Katrai celtnei bija trīs dūmeņi un četri barokāli jumta logi. Fasādes vidējā daļa bijusi greznāka, ar dekoratīvu frontonu centrā. Celtnes aizmugures zemākā daļa ietverta zemes valnī. Laika gaitā notikušas daudzas kazarmas pārbūves, kuru rezultātā tā pilnīgi zaudējusi iepriekšējo veidolu, kā arī jebkuras stila iezīmes fasādēs. Pārveidots arī tās plānojums. Sākotnēji katra no kazarmas daļām sastāvēja no trijām sekcijām. Katra sekcija ar kapitālām šķērssienām bija sadalīta trijās daļās - vidējā un šaurākajā no Torņa iejās puses bija iekārtota ieeja, aizmugurē atradās virtuve ar krāsni, abās malējās - lielas zaldātu guļamtelpas. Logi bija izvietoti tikai Torņa ielas pusē. Piebūvēs starp kazarmām bija iekārtotas atejas. 1886.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts R.Šmelings. 1932.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts O.Tīlmanis. Notikušas arī citas pārbūves. Pārbūvju rezultātā kazarmas apvienotas, iebūvētas vairākas jaunas kāpņu telpas, ieejas no Torņa ielas slēgtas, iekārtotas jaunas ieejas no Basteja bulvāra, kā arī pilnīgi pārveidots kazarmu iekšējais plānojums. Izlauztas vairākas kapitālās šķērssienas (it sevišķi otrajā stāvā), izveidota koridoru sistēma. Pēc 1945.gada pārbūvēts arī kazarmu jumts, samazinot tā augstumu. Par Jēkaba kazarmas sākotnējo izskatu var spriest pēc atrodamajām analoģijām. 1772.gadā pie Kārļa vārtiem sāka celt Invalīdu kazarmu. J.K.Broce šo kazarmu zīmējis ap 1798.gadu. Laikā no 1776.gada līdz 1780.gadam pie Smilšu vārtiem tika izbūvēta Artilērijas kazarma. Ap 1789.gadu Artilērijas kazarmu zīmējis J.K.Broce. Salīdzinot Invalīdu un Artilērijas kazarmas zīmējumus, kā arī Jēkaba kazarmas 1823.gada attēlu, redzamas daudzas kopējas arhitektoniskas un konstruktīvas iezīmes. Kā atšķirīga iezīme, protams, jāmin Jēkaba kazarmas vērienīgais būvapjoms, kur katras daļas fasādē ieprojektēta 21 loga ass. Daudzo pārbūvju rezultātā ēkas zaudējušas savienojošās piebūves, jumta veidu. Ieejas iekārtotas no Basteja bulvāra puses. Pašlaik tiek izstrādāts projekts apakšzemes autostāvvietai skvērā starp Jēkaba kazarmu un Basteja bulvāri. Starp kazarmu un apakšzemes autostāvvietu paredzēts saglabāt ieliņu, kurā atradīsies apakšzemes stāvvietas virszemes daļas telpas, tajās paredzēts iekārtot nelielus veikalus, mākslas salonus. Pašlaik iepriekšējie lietotāji Jēkaba kazarmu atbrīvo.