4. Article

Spriedumā secināts, ka apstrīdētā norma var ierobežot arī tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti (sk. Sprieduma 21.2. punktu). 4.1. Apstrīdētā norma piemērojama visiem pretendentiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā. Tātad apstrīdētajā normā noteiktais izslēgšanas kritērijs skar ne vien tos pretendentus, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas pienākuma, bet arī nodokļus pilnībā maksājošos pretendentus. Pēc Satversmes tiesas ieskata, apstrīdētās normas leģitīmā mērķa robežas tiek pārsniegtas, jo šī norma liedzot piedalīties iepirkuma procedūrā tādām personām, kuras nodokļus maksā pilnībā, bet kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir zemāks par 70 procentu robežu. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot ierobežot vienīgi tādu pretendentu tiesības, kuri nav pilnībā izpildījuši nodokļu nomaksas saistības. Varot būt dažādi iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Par šādu iemeslu varot būt, piemēram, reģionālās atalgojuma atšķirības vai nepilna laika darbinieku nodarbināšana. Apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam neatbilstošs atalgojums uzņēmumā varot būt arī tāpēc, ka uzņēmums ir tikai nesen nodibināts vai arī kādu laiku nav veicis saimniecisko darbību (sk. Sprieduma 21. - 23. punktu). Minētie Satversmes tiesas argumenti attiecas uz apstrīdētās normas piemērošanas sekām konkrētās situācijās, un ar tiem nevar pamatot šīs normas neatbilstību samērīguma principam. Var piekrist, ka apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā no iepirkuma procedūras atsevišķos gadījumos varētu tikt izslēgti nodokļu nomaksas pienākumu izpildījuši pretendenti. Tomēr šādu gadījumu iespējamība neierobežo apstrīdētās normas leģitīmā mērķa īstenošanu, jo tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumus iegūs tādi pretendenti, par kuru nodokļu nomaksas saistību izpildi nav šaubu. Valsts ir ieinteresēta, lai publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības iegūtu tādi piegādātāji, attiecībā uz kuriem "aplokšņu algu" maksāšanas varbūtība ir iespējami zema. 4.2. Kā izriet no Sprieduma 19. punkta noslēgumā ietvertā secinājuma, apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir plašāks nekā tikai nodokļu iekasēšanas sekmēšana. Leģitīmajā mērķī ietilpst arī iepirkuma procedūras pretendentu godīgas konkurences nodrošināšana, kas ir iespējama, ja pretendenti maksā adekvātas algas, neslēpjot to faktisko apmēru. Tādējādi apstrīdētā norma pilda arī sociālu funkciju sabiedrības labklājības veicināšanā, gādājot par darba ņēmēju pienācīgu atalgojumu. Satversmes tiesa savā turpmākajā argumentācijā apstrīdētās normas leģitīmo mērķi faktiski ir sašaurinājusi, reducējot to uz nodokļu iekasēšanas nodrošināšanu. Apstrīdētajā normā ietvertie līdzekļi ir piemēroti tās leģitīmā mērķa sasniegšanai.