5. Article

Spriedumā secināts, ka apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (sk. Sprieduma 22.2. punktu). Tomēr Satversmes tiesa nav sniegusi pietiekamus argumentus, lai šādu secinājumu pamatotu. 5.1. Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksi (sk. spriedumu Michaniki lietā C-213/07, spriedumu Fabricom lietā C-21/03 un C-34/03, spriedumu Assitur lietā C-538/07), Satversmes tiesa spriedumā secina, ka tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas pamata nav pieļaujama (sk. Sprieduma 22.1. punktu). Piemēram, Fabricom lietā EST vērtēja Beļģijas tiesību normu, saskaņā ar kuru no publiskā iepirkuma procedūras jāizslēdz persona, kas veikusi ar publisko iepirkumu saistīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi. Kā secināja EST, minētā norma neparedzēja personai iespēju pierādīt, ka tai konkrētajā gadījumā nerodas interešu konflikts vai arī tā neatrodas labākā situācijā piedāvājuma formulēšanai kā citi pretendenti. EST minēto normu atzina par tādu, kas nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Lai gan Spriedumā citētajos EST spriedumos vērtēta pretendentu izslēgšanas kritēriju nozīme publiskajā iepirkumā, tajos analizēto kritēriju saturs ir citāds. Tie neparedz pretendentu izslēgšanu no turpmākas dalības publiskā iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz darba ņēmēju vidējo atalgojumu, kas ir mazāks par attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Līdz ar to nav pietiekami argumentēts Spriedumā ietvertais secinājums, ka pretendenta izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā uz neatspēkojamas prezumpcijas pamata nav pieļaujama. 5.2. Kā norādīts Spriedumā, apstrīdētās normas piemērotājam būtu jāpiešķir rīcības brīvība izvērtēt pretendenta izslēgšanas nepieciešamību, iepazīstoties ar pretendenta iesniegtajiem paskaidrojumiem par salīdzinoši zemā darba ņēmēju atalgojuma iemesliem. Pēc Satversmes tiesas ieskata, līdz ar to tiktu pieļauta arī tādu pretendentu dalība iepirkuma procedūrā, kuri ir pilnībā izpildījuši nodokļu nomaksas saistības, lai gan atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam (sk. Sprieduma 22.2. un 23. punktu). Vērtējot, vai apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt arī citādā, indivīda tiesības mazāk aizskarošā veidā, Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 15. punktu). Publisko iepirkumu likuma 39. pantā likumdevējs noteicis pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai to piemērotājs katrā konkrētā gadījumā varētu precīzi konstatēt, vai pretendents atbilst normatīvā regulējuma prasībām. Izvērtējot to, vai ir iespējami saudzējošāki līdzekļi apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai bija jāņem vērā likumdevēja tiesības noteikt kritērijus, pēc kuriem pretendentu var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā. Nosakot valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu izlietošanas kritērijus, likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Var piekrist Saeimai, ka daļa no pretendentiem patiešām izvairās no nodokļu nomaksas saistību izpildes (sk. lietas materiālu 1. sējuma 40. lpp.). Tāpēc likumdevējs izstrādā vienotus izslēgšanas kritērijus, atbilstoši kuriem to piemērotājs var konstatēt, vai konkrētā pretendenta turpmākā dalība iepirkuma procedūrā ir pieļaujama. Publiskā iepirkuma procedūras regulējumam jāstiprina pretendentu pārliecība par noteikto kritēriju piemērošanas tiesiskumu. Ja iepirkuma komisijai katrā individuālā gadījumā būtu jāapsver, vai salīdzinoši zemajam darba ņēmēju atalgojumam ir objektīvi iemesli, netiktu nodrošināta apstrīdētajā normā noteiktā izslēgšanas kritērija piemērošanas vienveidība. Līdz ar to iepirkuma procedūras dalībniekiem varētu rasties šaubas par to, ka izslēgšanas kritēriji visiem pretendentiem tiek piemēroti vienādi. Līdz ar to Spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi nenodrošina apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanu līdzvērtīgā kvalitātē.