6. Article

Tā kā apstrīdētās normas leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nevar sasniegt ar citiem, alternatīviem līdzekļiem, Satversmes tiesai Spriedumā bija jāpārliecinās par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Saeima pamatoti norāda, ka sabiedrība ir ieinteresēta, lai valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi, ņemot vērā to, ka publiskais iepirkums tiek apmaksāts no valsts budžetā iemaksātajiem nodokļiem. Apstrīdētā norma nodrošina to, ka publiskā iepirkuma procedūrā tiek ievēroti konkrēti likumdevēja noteikti kritēriji. Tādējādi sabiedrība var gūt pārliecību par to, ka valsts budžetā iemaksātie nodokļi tiek izlietoti lietderīgi. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesības netiktu piešķirtas tādiem piegādātājiem, kuriem ir nodokļu parādi vai kuri apzināti izvairās no nodokļu maksāšanas un tāpēc var publiskajā iepirkumā piedāvāt zemāku cenu nekā tie piegādātāji, kuri maksā visus nodokļus pilnā apmērā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 44. - 45. lpp.). Finanšu ministrija norāda, ka apstrīdētās normas izstrādes pamatā bija Latvijā konstatētā situācija nodokļu nomaksas jomā, kā arī pastāvošais relatīvi augstais nereģistrētās nodarbinātības līmenis (sk. lietas materiālu 2. sējuma 59. lpp.). Nodokļu nomaksas saistību izpildes veicināšana un ēnu ekonomikas ierobežošana atbilst sabiedrības interesēm. Labums, ko iegūst sabiedrība ar apstrīdēto normu, ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu. Tāpēc apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam un Spriedumā konstatētajai atšķirīgajai attieksmei pret personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkts atbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. 2011. gada 15. novembrī Satversmes tiesas tiesnesis K.Balodis