3. Article

Secinājumi Saskaņā ar Eiropas Komisijas konsolidēto jurisdikcijas paziņojumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 Par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju3 (turpmāk - Paziņojums) iespēja īstenot izšķirošu ietekmi uzņēmumā var pastāvēt, pamatojoties uz tiesībām, līgumiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu un tiesību aktu apsvērumus. Šie kritēriji ietver gan tiesību aktu, gan faktu apsvērumus, un tādēļ koncentrācija var rasties uz juridiska vai de facto pamata (Paziņojuma 16.punkts). Kopīga izšķiroša ietekme pastāv, ja diviem vai vairākiem uzņēmumiem vai personām ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi pār citu uzņēmumu. Izšķiroša ietekme šajā nozīmē parasti nozīmē pilnvaras bloķēt darbības, kas nosaka uzņēmuma stratēģisko komercrīcību. Atšķirībā no vienpersonīgas izšķirošas ietekmes, kas konkrētam dalībniekam piešķir pilnvaras noteikt stratēģiskos lēmumus uzņēmumā, kopīgai izšķirošai ietekmei raksturīga bezizejas stāvokļa iespēja, kas rodas no divu vai vairāku dalībnieku pilnvarām noraidīt ierosinātus stratēģiskus lēmumus. Tādēļ izriet, ka šiem dalībniekiem ir jāpanāk kopēja vienošanās, nosakot uzņēmuma komercpolitiku, un ka tiem ir jāsadarbojas (Paziņojuma 62.punkts). Paziņojumā noteikts, ka par kontroli uzskata tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, kas atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu vai tiesību aktu izskatīšanu, dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem, kā īpašuma tiesībām vai tiesībām izmantot visus vai daļu no uzņēmuma aktīviem. (Paziņojuma 3.panta otrās daļas a) apakšpunkts). Konkurences likuma 1.panta 2.punkts nosaka, ka izšķiroša ietekme - iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā. Komerclikuma 171.panta pirmās daļas 3.punkts paredz to, ka Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav izveidota, - bez dalībnieku sapulces piekrišanas nedrīkst: 3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā. Eiropas Komisija savā praksē4 arī ir vērtējusi ģimenes lomu no uzņēmējdarbības ietekmes un savstarpējo kontaktu skatupunkta. Eiropas Komisija norāda, ka gadījumā, ja uzņēmējdarbība pārklājas ar radnieciskām saitēm, ir grūti izdalīt atsevišķu neatkarīgu indivīdu viedokli no kopējās saistītās radinieku saimes pozīcijas un ietekmes sfēras. Konkurences padome savā praksē5 jau ir vērtējusi personu iesaistīšanos vairāku komercsabiedrību valdēs. Komercsabiedrības valde atbilstoši Komerclikuma 301. panta pirmajai daļai ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Kopsakarā ar Komerclikuma 171. panta pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka konkurences aizliegumu attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem: "Valdes loceklis bez padomes piekrišanas (..) nedrīkst: (..) 2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā (..)", ir secināms, ka jebkuras komercsabiedrības interesēs ir aizsargāt informāciju (tai skaitā komercsabiedrību vadītāju zināšanas, prasmi vai pieredzi), kuras nonākšana konkurentu rīcībā nav vēlama. Tādējādi var secināt, ka valdes locekļu rīcība, kļūstot vai stājoties amatā jau esot dalībniekam konkurējošā komercsabiedrībā vai komercsabiedrībai, kurai ir ietekme pār konkurējošu sabiedrību, ir komercsabiedrības, kurā tiek ieņemts valdes locekļa amats, interešu pārstāvēšana. Šāda ietekme var tikt īstenota ne tikai caur darbinieku, padomes vai valdes locekļu, bet arī caur pašu dalībnieku vai iepriekšminēto personu ģimenes locekļu pārstāvību. Vērā ņemama pazīme, kas liecina, ka starp SIA "Saint-Tech" un SIA "VK-TECH" pastāv savstarpējā sadarbība, ir tā, ka SIA "Saint-Tech" mājas lapā sadaļā mūsu komanda ir norāde uz SIA "VK-TECH". Līdz ar to veidojas situācija, ka viens no konkurentiem savā mājās lapā publicē informāciju par citu teorētisko konkurentu, tā veicinot šī subjekta atpazīstamību un būtībā nodarbojas ar tā reklāmu. Vēl vairāk, šī informācija ir pieejama SIA "Saint-Tech" klientiem vai topošajiem klientiem, kas, ņemot vērā abu komercsabiedrību nodarbošanos, veido konkrētu personu loku. Konkrētais apstāklis, ka SIA "Saint-Tech" mājas lapā ir pieejama informācija par SIA "VK-TECH" liecina arī par to, ka abi šie uzņēmumi nemēģina savu savstarpējo saistību slēpt vai kā savādāk uzdot par neesošu, kā arī neuzskata sevi par savstarpējiem konkurentiem. Kā jau minēts iepriekš, lai konstatētu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, ir jākonstatē, ka SIA "VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" ir divi savstarpēji neatkarīgi tirgus dalībnieki. Taču de facto situācija liecina, ka SIA "VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" savstarpējā neatkarība vienam no otra ir faktiski neiespējama un praksē nepielietojama, jo starp uzņēmumiem pārklājas vairāki darbinieki un valdes locekļi (skat. Tabulu Nr.1). Ievērojot iepriekš minēto, Konkurences padomes ieskatā, ciešā saistība starp SIA "VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" kapitāldaļu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, gan arī tas, ka gan SIA "VK-TECH", gan SIA "Saint-Tech" kapitāldaļu īpašnieki, pārvaldes institūciju locekļi un darbinieki ir daļēji vienas un tās pašas personas, konkrētajā situācijā, pie konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, norāda uz to, ka minētās komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta6 izpratnē. Konkurences padome, izvērtējot situāciju publisko iepirkumu jomā kopumā un šīs jomas regulējuma jēgu un mērķi konkurences tiesību kontekstā, norāda, ka viena tirgus dalībnieka uzņēmumi nav ierobežoti iesniegt kopīgus piedāvājumus publiskiem iepirkumiem vai atsevišķus konkurējušus piedāvājumus. Taču, ja viena tirgus dalībnieka dažādi uzņēmumi ar konkurējošiem piedāvājumiem piedalās publiskā iepirkumā un viens no šiem uzņēmumiem uzvar iepirkumā, bet atsakās slēgt līgumu, kura rezultātā otra uzņēmuma piedāvājums tiek atzīts par izdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 56.panta piekto un sesto daļu var pieņemt lēmumu pārtraukt konkrēto iepirkumu procedūru. Tāpēc pasūtītājam pirms līguma slēgšanas par otru izdevīgāko piedāvājumu ir jāpārbauda, vai abi uzņēmumi ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 56.panta sesto daļu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka attiecībā uz SIA "VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" rīcību Iepirkuma ietvaros nav konstatētas pazīmes, kas ļautu konstatēt Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punktā noteiktās vienošanās aizlieguma pārkāpumus. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 2. un 9.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu, 23.panta trešo un ceturto prim daļu, Konkurences padome nolēma: neierosināt lietu uz SIA "Armgate" 30.09.2011. iesnieguma Nr.1-3009/2011 "Par Jaungulbenes arodvidusskolas iepirkumu ID JAV 2011/11/ERAF/3.1.1.1." pamata un 04.11.2011. iesnieguma Nr.1-0411/2011 Par iespējamu konkurences pārkāpumu Jaungulbenes arodvidusskolas iepirkumā ID JAV 2011/11/ERAF/3.1.1.1. pamata par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 5. punkta iespējamu pārkāpumu SIA "VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" darbībās. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr.A42426505, 20.punkts. 2 LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 29.aprīļa spriedums lietā Nr.A43005209, 12.punkts. 3Pieejams: http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/KPPP029KonsolidetaisJurisdikcijasPaz.pdf. 4 Skat. Case No IV/M.754 - Anglo American Corporation/Lonrho. 5Konkurences padomes 2008.gada 25.jūnija lēmums Nr.70. 6tirgus dalībnieks - jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme