6. Article

Jāņem vērā arī tas, ka Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa paredz, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Līdz ar to Satversmes tiesas likums paredz Satversmes tiesai rīcības brīvību lemt par jautājumiem, kas saistīti ar sprieduma izpildi. Tomēr, nosakot konkrētu brīdi, ar kuru izskatāmajā lietā apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē, vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu). Satversmes tiesa jau norādījusi, ka, lemjot par apstrīdētās normas atcelšanu no tās izdošanas vai spēkā stāšanās brīža, ir jāapsver, vai šāda rīcība nenovedīs pie būtiska valsts un sabiedrības interešu aizskāruma vai apdraudējuma (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu). Pagaidu līdzekļi uzskatāmi par ārkārtēju Satversmes tiesas procesa elementu un piemērojami tikai svarīgu mērķu sasniegšanai. Tādējādi, lūdzot tos piemērot, ir nepieciešams juridiski pamatot, ka pastāv reāla iespējamība, ka Satversmes tiesas nolēmuma izpilde nākotnē būs apdraudēta vai neiespējama.