3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109. pantam. No apstrīdētajā normā ietvertā principa izrietot, ka personas pensijas apmērs ir atkarīgs no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Valsts vecuma pensijai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas veidojot personas pensijas kapitālu, kas tiek ņemts vērā, piešķirot vecuma pensiju. Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma esot saistīta ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu, Saeima atbildes rakstā sava viedokļa pamatojumam izmanto arī atsauces uz likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" regulējumu un argumentus, kas pausti Satversmes tiesas lietā Nr. 2011-03-01. Saeima vērš uzmanību arī uz to, ka likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" un ar šo likumprojektu saistītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" anotācijā Ministru kabinets analizējis apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu atbilstību Satversmei, kā arī sniedzis apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojumu. Apstrīdētā norma ļaujot nodrošināt papildu finanšu līdzekļus sociālā budžeta deficīta segšanai 2011. gadā un veicinot sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, lai ilgtermiņā garantētu pilnvērtīgu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu personām. Šajā sakarā esot jāņem vērā, ka 2011. gada beigās atbilstoši 2011. gada ieņēmumu un izdevumu prognozēm speciālā budžeta finanšu rezerves samazināsies līdz apmēram 400 miljoniem latu. Līdz ar to bijis nepieciešams līdzsvarot šā budžeta izdevumus un ienākumus. Sociālās apdrošināšanas iemaksas fondēto pensiju shēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem kļūstot par fondēto pensiju shēmas dalībnieku pensijas kapitālu, kurš netiekot ieskaitīts speciālā budžeta ieņēmumos. Atbilstoši Fondēto pensiju likuma 5. pantam katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam uzkrātais pensijas kapitāls tiekot aprēķināts un reģistrēts fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontā. Nosakot, ka pensiju apdrošināšanā tiek ņemtas vērā tikai faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinātos pensiju otrajā līmenī veikto pārskaitījumu apmērs un speciālā budžeta izdevumi (2011. gadā - par 4,5 miljoniem latu, 2012. gadā - par 6,9 miljoniem latu, bet 2013. gadā - par 16,6 miljoniem latu). Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam esot leģitīms mērķis, proti, aizsargāt ne tikai speciālā budžeta intereses, bet arī Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās vērtības - citu cilvēku tiesības, ņemot vērā valsts pienākumu arī nākotnē nodrošināt gan valsts pensiju izmaksāšanu, gan citu sociālās drošības sistēmas ietvaros piešķirto pakalpojumu sniegšanu. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma nenonāk pretrunā ar personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus. Tieši pretēji - tā nodrošinot labāku šā pienākuma apzināšanos un tiesisko apziņu kopumā. Tajā pašā laikā Saeima vērš uzmanību uz to, ka valsts neesot sevi atbrīvojusi no atbildības, bet gan aktīvi darbojoties, lai novērstu darba ņēmēju sociālās aizsargātības līmeņa nepamatotu samazināšanu, darba devējam neievērojot normatīvos aktus. Saeima lūdz atzīt Fondēto pensiju likuma 4. panta pirmo daļu par atbilstošu Satversmes 1. un 109. pantam. Secinājumu daļa