8. Article

Lai izvērtētu, vai likumdevējs, mainot pensiju sistēmas darbības noteikumus, ir rīkojies tiesiski, Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai likumdevējs ir rīkojies parlamentārās procedūras ietvaros, proti, vai apstrīdētā norma uzskatāma par pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un vai likumdevējs, reglamentējot sociālās tiesības, ir ievērojis vispārējos tiesību principus, tostarp pensiju sistēmas darbības pamatprincipus. Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2011-03-01, atzīstot to, ka lietā apstrīdētās normas ir pieņemtas atbilstoši Satversmei, jau vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka valsts budžeta likuma paketes ietvaros nav pieļaujams reglamentēt tādus jautājumus, kas neattiecas uz saimniecisko gadu. Turklāt tas, ka būtisku argumentu izvērtēšana nav atspoguļota komisijas sēdes protokolā, liedz gūt pilnvērtīgu priekšstatu par komisijas sēdes gaitu un lēmumiem (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). Saeima atbildes rakstā nav norādījusi un no lietas materiāliem arī neizriet, ka attiecībā uz apstrīdētās normas pieņemšanu Saeima būtu rīkojusies citādi, proti, apsvērusi to, vai šāds likumprojekts ir iekļaujams valsts budžeta likuma paketē. Arī atbildīgās Saeimas komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - sēdes protokols neatspoguļo argumentus, kas bijuši pamatā apstrīdētās normas pieņemšanai (sk. lietas materiālu 41.-51. lpp.). Tomēr Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2011-03-01 secināja, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas pienācīgā procesuālā kārtībā. Līdz ar to šīs lietas ietvaros nav nepieciešams atkārtoti vērtēt apstrīdētās normas pieņemšanas procesu.