9. Article

Saeima norāda, ka apstrīdētajai normai ir divi savstarpēji saistīti mērķi - sabalansēt speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un īstenot citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot, ka šīs tiesības būs realizējamas arī nākotnē. Satversmes tiesa jau iepriekš par tiesiski nozīmīgu apsvērumu sociālo tiesību jomā ir atzinusi mērķi sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par pamatu šā budžeta ilgtspējas garantēšanai, tādēļ ir būtiski izvairīties no deficīta veidošanās speciālajā budžetā, kā arī nodrošināt to, lai pensiju izmaksas būtu iespējamas arī nākotnē, kad demogrāfiskais stāvoklis, iespējams, būs citāds (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 8. punktu). Fondēto pensiju shēmas darbības pamatā ir ilgtermiņa demogrāfisko un ekonomisko rādītāju prognozes. Jau izstrādājot fondēto pensiju shēmas koncepciju, tika pieļauts, ka tās darbības laikā nāksies koriģēt sākotnējās ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes un vienlaikus mainīt shēmas darbības nosacījumus (sk. lietas materiālu 52.-62. lpp.). Eiropas Komisija secinājusi, ka sabiedrības straujā novecošanās varētu skart arī fondēto pensiju shēmu. Sabiedrībā, kas noveco, samazinās ekonomikas izaugsmes temps, tas nozīmē, ka samazināsies ienākuma apjoms, un šī samazināšanās varētu skart arī finanšu aktīvu cenas. Šāds potenciāls pensiju fonda ieguldījumu ienesīguma kritums var izraisīt iemaksu paaugstināšanos, pensionēšanās pabalstu samazināšanos, straujāku kapitāla aizplūšanu uz jaunizveidotiem tirgiem vai pastiprinātu riska uzņemšanos. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ieviesto risinājumu rezultātā ir palielinājusies un turpmāk būs vēl lielāka katras personas atbildība par pensiju sistēmas darbības rezultātiem [sk. European Commission Green Paper - towards adequate, sustainable and safe European pension systems, SEC(2010)830, Brussels, 7 July, 2010, pp. 4-5]. Ja darba devējs faktiski nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmēju un ja darba ņēmējs ir reģistrēts fondēto pensiju shēmā, tad tālab, lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmā reālas naudas summas reģistrēšanu un nodošanu līdzekļu pārvaldītājiem, tiek izmantoti pensiju sistēmas pirmā līmeņa līdzekļi. Rezultātā samazinās speciālā budžeta līdzekļi un palielinās šā budžeta finansiālais deficīts. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) apkopotā informācija liecina, ka 2010. gadā fondēto pensiju shēmā izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas 66,4 miljonu latu apmērā (sk. VSAA pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas darbību 2010. gadā http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2-pensiju-limenis/ parskati-par-valsts-fondeto-pensiju-shemas-darbibu, aplūkots 2012. gada 16. janvārī). Savukārt Finanšu ministrija norādījusi: nosakot pāreju uz pensijas kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas otrajā pensiju līmenī, tiek panākta pakāpeniska speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana 2011. gadā un turpmākajos gados, tādējādi samazinot speciālā budžeta finansiālo deficītu (sk. lietas materiālu 63.-67. lpp.). Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka ar apstrīdēto normu ir mazināts ekonomiskās krīzes un demogrāfiskās situācijas radītais pensiju sistēmas apdraudējums. Apstrīdētā norma ir vērsta uz pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, līdzsvarojot speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, un līdz ar to arī uz sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzību. Apstrīdētā norma pieņemta gan sabiedrībai nozīmīgu interešu, gan konstitucionālo vērtību aizsardzības labad.