1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1997. gada 1. oktobrī pieņēma Ceļu satiksmes likumu, kas stājās spēkā 1997. gada 4. novembrī. Ar 2009. gada 19. februāra likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas stājās spēkā 2009. gada 18. martā, Ceļu satiksmes likuma 9. pants tika papildināts ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Ceļu satiksmes likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka: "Personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus" (turpmāk - apstrīdētā norma). Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad šā likuma 9. panta ceturtajā daļā minētās personas Latvijas teritorijā var vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili: "1) persona vada vieglo automobili, ko iznomājis (izīrējis) ārvalstīs reģistrēts uzņēmējdarbības veicējs, kas nodarbojas ar autoiznomāšanu (autoizīrēšanu), un to transportlīdzekļa vadītājs apliecina ar transportlīdzekļa nomas (īres) līgumu un ārvalstīs izdotu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, kurā kā īpašnieks (turētājs, valdītājs) norādīts transportlīdzekļa iznomātājs (izīrētājs); 2) persona vada vieglo automobili, klāt­esot tādam transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) vai viņa pilnvarotai personai, kas nav šā panta ceturtajā daļā minētā persona; 3) persona ārvalstīs strādā algotu darbu vai mācās, vai veic uzņēmējdarbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona; 4) persona ir tāda ārvalstīs reģistrēta tiesību subjekta īpašnieks (dalībnieks) vai amatpersona, kurš veic uzņēmējdarbību; 5) persona ieņem vēlētu amatu citas Eiropas Savienības dalībvalsts pašvaldības lēmējinstitūcijā; 6) personai izsniegta uzturēšanās atļauja (reģistrācijas apliecība) ārvalstīs; 7) vieglo automobili vada tāda persona, kura ir laulātais, pirmās pakāpes radinieks (tai skaitā adoptētais vai adoptētājs) vai otrās pakāpes radinieks tādam attiecīgā vieglā automobiļa īpašniekam (turētājam, valdītājam), kurš saskaņā ar šā panta noteikumiem minēto transportlīdzekli varētu vadīt Latvijas teritorijā." Savukārt ar 2010. gada 13. maija likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 16. jūnijā, Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 3. punkts tika izteikts šādā redakcijā: "persona strādā algotu darbu ārvalstīs vai mācās tādā mācību iestādē vai uzņēmumā, kurš atrodas ārvalstīs, vai ārvalstīs veic uzņēmējdarbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona;". Saeima ar 2011. gada 9. jūnija likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas stājās spēkā 2011. gada 13. jūlijā, papildināja minēto izņēmuma gadījumu uzskaitījumu. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektā daļa tika papildināta ar 8. punktu, kas nosaka: "gadījumā, kas nav minēts šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7. punktā, bet ne ilgāk par piecām dienām, skaitot no dienas, kad persona atbilstoši šā panta sestajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir saņēmusi atļauju piedalīties ceļu satiksmē, un ne biežāk kā divas reizes kalendārajā gadā" (turpmāk -Ceļu satiksmes likuma 2011. gada 9. jūnija grozījumi).