13. Article

CSDD norāda, ka personai neesot pienākuma par ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli maksāt nodokļus un veikt šāda transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati Latvijā, kā arī esot apgrūtināta naudas sodu piedziņa par pārkāpumiem ceļu satiksmē (sk. lietas materiālu 144. lpp.). Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā ietverto regulējumu CSDD nodrošina transportlīdzekļa, arī vieglo automobiļu, ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu valsts budžetā. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājs ir persona, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis. Šo nodokli iemaksā par katru komersanta īpašumā vai turējumā esošo t​ransportlīdzekli par mēnešiem, kuros tas ir komersanta īpašumā vai turējumā. Tātad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir noteikta perioda maksājums valsts budžetā par Latvijā reģistrētu transportlīdzekli. Arī likuma "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" 3. pants noteic, ka visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi, iemaksā valsts budžetā aprēķināto vieglā automobiļa nodokli pirms tā reģistrācijas CSDD. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā minētās personas, kuras pārvietojas Latvijas teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētām automašīnām, maksā par Latvijas ceļu infrastruktūras izmantošanu, jo pērk degvielu un nomaksā akcīzes nodokli (sk. lietas materiālu 13. lpp.). Lai gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo automobiļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā, tomēr šo nodokļu mērķi nav salīdzināmi. Ar akcīzes nodokli nevar aizstāt ikgadējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumu, kas ir nozīmīgs valsts budžeta ienākumu avots. Var piekrist, ka administratīvo sodu iekasēšana par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir saistīta ar objektīvām grūtībām tajos gadījumos, kad transportlīdzeklis reģistrēts ārvalstīs. Arī Pieteikuma iesniedzēja būtībā piekrīt tam, ka administratīvā soda piedziņa no ārvalstīs reģistrētā transportlīdzekļa īpašnieka ir grūti īstenojama (sk. lietas materiālu 9. - 11. lpp.). Nodrošinot Latvijā reģistrētu vieglo automobiļu izmantošanu ceļu satiksmē, apstrīdētā norma veicina administratīvo sodu iekasēšanu. Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates mērķis ir panākt tehniskajām prasībām atbilstošu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē. Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, Latvijā ceļu satiksmē nedrīkstētu piedalīties ārvalstīs pastāvīgi reģistrēti vieglie automobiļi, kurus lieto apstrīdētajā normā noteiktās personas, jo automobiļu tehniskais stāvoklis netiek Latvijā pārbaudīts (sk. lietas materiālu 138. lpp.). Līdz ar to var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība. ES dalībvalstīm ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm. Latvijas normatīvajā regulējumā ir paredzētas biežākas tehniskās apskates par minētajā direktīvā noteikto minimumu. Turklāt Latvija robežojas arī ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis un kurās reģistrēto vieglo automobiļu plaša izmantošana ceļu satiksmē Latvijas teritorijā varētu pazemināt ceļu satiksmes drošības līmeni. Var secināt, ka apstrīdētā norma veicina tehniskajām prasībām atbilstošu vieglo automobiļu izmantošanu ceļu satiksmē. Apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.