25. Article

Satversmes tiesa konstatē, ka ES dalībvalstī reģistrēta vieglā automobiļa izmantošana ceļu satiksmē citā dalībvalstī ir vērtēta Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 15. septembra spriedumā lietā Nr. C-464/02 "Eiropas Kopienu Komisija pret Dānijas Karalisti" (sk.: http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf;jsessionid=9ea7d0f130dee8fae5b664eb4d5b9883fc0355877638.e34KaxiLc3eQc40LaxqMbN4NchuLe0?text=&docid=59735&pageIndex=0&doclang=lv&mode=doc&dir=&occ=first&part=1&cid=1001193). Taču šīs lietas faktiskie apstākļi nav identiski Pieteikuma iesniedzējas situācijai, turklāt likumdevējs tajā minētos apsvērumus ietvēris Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 3. punktā. Tādējādi apstrīdētajā normā minētās personas Latvijas teritorijā var vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, ja tās ārvalstīs strādā algotu darbu vai mācās, vai veic uzņēmējdarbību kā individuālie komersanti vai ir pašnodarbinātās personas. Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesas secinājumi minētajā lietā nav attiecināmi uz šo Satversmes tiesā izskatāmo lietu. Savukārt Eiropas Komisijā pašreiz tiek apspriestas dalībvalstu noteiktās prasības reģistrēt transportlīdzekli valstī, kurā tas tiek pastāvīgi izmantots ceļu satiksmē. Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka dalībvalstīm nav vienotas pieejas šim jautājumam. Dalībvalstu atšķirīgās prasības radot sarežģījumus uzņēmumiem, kuru īpašumā esošie transportlīdzekļi reģistrēti vienā dalībvalstī, taču tiek lietoti citas dalībvalsts teritorijā. Līdz ar to esot nepieciešams vienkāršot un harmonizēt transportlīdzekļu reģistrācijas prasības (sk. Eiropas Komisijas 2011. gada 3. marta preses relīzi "Commission wants to ease car registration for citizens across EU": http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/11/252). Var secināt, ka atvieglojumu noteikšana ES dalībvalstī reģistrētu vieglo automobiļu izmantošanai ceļu satiksmē citā dalībvalstī visupirms ir dalībvalstu tiesību harmonizācijas jautājums. Apstrīdētajā normā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei pret personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats, un tā nepārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Ceļu satiksmes likuma 9. panta ceturto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris