3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 105. pantam. 3.1. Apstrīdētā norma tiešā veidā nenosakot Satversmes 105. panta ierobežojumu. Šāds ierobežojums izrietot no tā, ka apstrīdētā norma ar Latviju cieši saistītai personu grupai ierobežojot iespējas Latvijas teritorijā vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētus transportlīdzekļus. Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, nodokļu un naudas sodu iekasēšanu no personām, kas ir cieši saistītas ar Latviju un izmanto tās publisko infrastruktūru, kā arī nodrošināt transportlīdzekļiem izvirzīto tehnisko prasību ievērošanu. Apstrīdētā norma netieši ļaujot efektīvāk iekasēt Latvijā noteiktos nodokļus un nodevas, kā arī nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas izmanto vieglos transportlīdzekļus. Līdz ar to apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības un citu personu tiesību aizsardzība. 3.2. Ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi varot neatbilst Latvijā noteiktajām tehniskajām prasībām. Tādējādi varot tikt apdraudēta personu dzīvība, veselība un manta. Apstrīdētā norma veicinot transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā un radot citus sociāli pozitīvus priekšnoteikumus, piemēram, veicinot automašīnu zādzību atklāšanu. Līdz ar to apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ar Pieteikuma iesniedzējas norādītajiem alternatīvajiem līdzekļiem nevarot sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi. Ļaujot Latvijas iedzīvotājiem plaši izmantot ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus, to kontrolei būtu nepieciešams būtisks valsts resursu patēriņš. Saeima norāda, ka, izstrādājot apstrīdēto normu, ir apsvērti daudzi varianti, kā padarīt regulējumu elastīgāku. Saeima arī uzsver, ka apstrīdētā norma attiecas tikai uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Tās adresāti esot pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kuriem dzīvesvieta ir Latvijā. Apstrīdētā norma neattiecoties uz ārzemniekiem, kuri Latvijas teritorijā uzturas īslaicīgi. 3.3. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā iekļautie izņēmuma gadījumi esot noteikti, ņemot vērā situācijas, kurās apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums būtu acīmredzami nesaprātīgs. Ceļu satiksmes likuma 2011. gada 9. jūnija grozījumi padarījuši izņēmuma gadījumu uzskaitījumu vēl atvērtāku, paredzot personām iespēju piedalīties ceļu satiksmē Latvijas teritorijā īpašās situācijās un steidzamos gadījumos. Līdz ar to nepastāvot mazāk ierobežojoši līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma neuzliekot personām būtisku administratīvo slogu un ļaujot nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Stingrāk kontrolējot ceļu satiksmi, pieaugot satiksmes drošība un tiekot samazināti cilvēku dzīvības, veselības un mantas apdraudējumi. Līdz ar to sabiedrības ieguvums esot lielāks nekā indivīdam noteiktais ierobežojums.