4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. un 105. pantam esot vērtēšanas jautājums. Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt, lai vieglais transportlīdzeklis, kas pastāvīgi tiek izmantots ceļu satiksmē Latvijas teritorijā, tiktu reģistrēts Latvijā. Ja Latvijā ļautu pastāvīgi ceļu satiksmē piedalīties ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, tad valsts nesaņemtu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus par transportlīdzekļa reģistrēšanu un ceļu infrastruktūras izmantošanu, kā arī tiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Apstrīdētās normas izstrādes mērķis esot bijis novērst situācijas, kad vieglie transportlīdzekļi dažādu iemeslu dēļ tiek reģistrēti ārvalstīs. Tieslietu ministrija uzskata, ka ierobežojums pastāvīgi pārvietoties Latvijā ar ārvalstīs reģistrētu vieglo transportlīdzekli var būt nepieciešams, taču tam jābūt samērīgam. Tieslietu ministrija esot izteikusi iebildumus pret apstrīdētās normas redakciju, jo tā aizliedzot personai vadīt ārvalstīs reģistrētu vieglo transportlīdzekli. Pareizāk esot uzlikt personai pienākumu pārreģistrēt vieglo transportlīdzekli, ja tas pastāvīgi tiek lietots ceļu satiksmē Latvijā. Apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums esot izteikts pārāk plaši. Tieslietu ministrija uzskata, ka tiesiskajam regulējumam jābūt orientētam uz pienākumu reģistrēt transportlīdzekli, nevis aizliegumu vadīt transportlīdzekli, jo šāds aizliegums var pārmērīgi ietekmēt daudzas sadzīviskas situācijas un negatīvās sekas var neattiekties uz vainīgo personu. Izvērtējot minēto alternatīvo iespēju, tomēr esot secināts, ka reģistrācijas pienākumu nebūtu iespējams iedzīvināt praksē. Apstrīdētā norma nenonākot pretrunā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normām par brīvu pakalpojumu, darbinieku un uzņēmējdarbības apriti, jo līdzīgs regulējums esot arī citās valstīs. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā esot uzskaitīti daudzi izņēmuma gadījumi, taču personām iepriekš jāveicot administratīvās procedūras, kuras neesot īstenojamas steidzamos un neparedzētos gadījumos. Tieslietu ministrija uzskata, ka Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā noteiktais termiņš ir šķietami atbilstošs, taču vienlaikus norāda, ka termiņa piemērotību tā nevarot vērtēt.