5. Article

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 105. pantam. ES dalībvalstīs nepastāvot vienotas prasības transportlīdzekļu izmantošanai. Valstu noteiktās prasības nodokļu, sodu politikas, kā arī transportlīdzekļu tehniskās apskates jomās varot atšķirties. Nevarot pieļaut tādu situāciju, ka Latvijā tiktu pastāvīgi izmantotas citās valstīs reģistrētas vieglās automašīnas. To tehniskais stāvoklis netiekot pārbaudīts Latvijā, savukārt Latvijā tehniskā apskate esot jāveic vismaz reizi gadā. Arī soda piedziņa, fiksējot pārkāpumu ar tehniskiem līdzekļiem, neesot iespējama. Proti, prasīt atbildību par pārkāpumu, kas Latvijas teritorijā fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, neesot iespējams no ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja. Analoģiska situācija veidojoties gadījumos, kad piemēroti sodi par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot ceļu satiksmes drošība. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecoties tikai uz Latvijas iedzīvotājiem, nevis ārvalstniekiem. Lai izņēmuma gadījumos ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē, valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) esot jāsaņem atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādam ierobežojumam esot saprātīgs un objektīvs pamats. Izņēmuma gadījumi esot izsmeļoši noteikti Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā likumdevējs noteicis, ka persona divas reizes gadā var bez īpaša pamatojuma saņemt atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli. Apstrīdētā norma neierobežojot Latvijas iedzīvotāju tiesības iegūt īpašumā ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli. Izpildot ar likumu noteikto transportlīdzekļa reģistrēšanas pienākumu, persona savā īpašumā esošo transportlīdzekli varot izmantot bez ierobežojumiem.