6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 105. pantam. Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta atbilstošā kārtībā un ir pietiekami skaidri formulēta. Tās leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājība, kas ietverot sabiedrības drošību, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, kā arī nodokļu nomaksas veicināšanu. Kā norāda Tiesībsargs, jau pirms apstrīdētās normas pieņemšanas administratīvo sodu piemērošana personām, kas vada ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli vai ir tā īpašnieks, bijusi apgrūtināta. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piekto daļu administratīvā atbildība tiekot piemērota transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam, kas var arī nebūt tā persona, kura pārkāpuma fiksēšanas brīdī vadījusi transportlīdzekli. Ja transportlīdzeklis reģistrēts ārvalstī, Latvijas amatpersonas par to informāciju nevarot iegūt, jo Latvijas datubāzēs tās neesot. Arī ES mērogā nepastāvot normatīvs pamats minētās informācijas pieprasīšanai un nodošanai. Valstis šādus jautājumus arī neesot noregulējušas ar savstarpējiem nolīgumiem. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Likumdevējs ar apstrīdēto normu un izņēmuma gadījumiem esot aptvēris visas tipiskās situācijas. Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka apstrīdētā norma nepamatoti pieļaujot vienādu tiesisko attieksmi pret personām, kuras ir atšķirīgos apstākļos. Apstrīdētā norma kopsakarā ar Ceļu satiksmes likuma 9. panta piekto daļu diferencējot situācijas, jo paredzot iespēju īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē Latvijas teritorijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli. Secinājumu daļa